Ārlietu eksperts: Lēmums izraidīt Latvijas vēstnieku un diplomātus bija pārsteidzoši nervoza Baltkrievijas rīcība

0 Komentāru
Ārlietu eksperts: Lēmums izraidīt Latvijas vēstnieku un diplomātus bija pārsteidzoši nervoza Baltkrievijas rīcība
IEVA LŪKA, LETA

Pieņemot lēmumu par Latvijas vēstnieka un diplomātu izraidīšanu no Minskas, Baltkrievija rīkojusies pārsteidzoši saasināti, pauda ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.

Viņš atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES), tostarp arī Latvijas, attiecības ar Baltkrieviju ir atkal būtiski pasliktinājušās, un diezgan ticami, ka tas būs uz ilgu laiku. Kapustāns arī norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, ar ko šī spriedze varētu beigties, jo pašlaik notiek attiecību eskalācija un tā vēl var turpināties.

Lasi vēl – Diplomātiskā krīze: Latvijas vēstniecība Minskā pārtraukusi konsulāro funkciju veikšanu

“Ja mēs analizējam Baltkrievijas reakciju uz karogu nomaiņu Rīgā, tad ir skaidrs, ka kaimiņvalstij bija jāreaģē, tomēr šādos gadījumos ierastā prakse mēdz būt diplomātiskas notas iesniegšana. Var dažādi vērtēt Latvijas amatpersonu rīcību, tomēr baltkrievu atbilde uz dekoratīvu reklāmas karogu nomaiņu ievērojami pārsniedz diplomātisko praksi un diplomātiskās konvencijas. Vēstnieka un diplomātu izraidīšana ir faktiski viskrasākā oficiālās Minskas rīcības forma, jo vēl spēcīgāka reakcija būtu jau diplomātisko attiecību pilnīga izbeigšana,” sacīja Vidzemes Augstskolas lektors.

Runājot par to, vai Eiropas attiecības ar Baltkrieviju var mainīties tikai ar valsts autoritatīvā līdera Aleksandra Lukašenko nomaiņu, eksperts norādīja, ka Lukašenko cenšas noturēties pie varas ar visiem viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem. Pēc eksperta teiktā, ir grūti iedomāties, ka Lukašenko valdīšanas laikā attiecības varētu uzlaboties, tomēr Kapustāns vērsa uzmanību uz vēl kādu paradoksu.

“Lukašenko savas valdīšanas laikā ir tik daudz manevrējis ar dažādu valstu līderiem. Arī agrāk ES attiecības ar Baltkrieviju ilgstoši bijušas sliktas vai vismaz vēsas. Tomēr, veiksmīgi ietirgojot dažu politieslodzīto atbrīvošanu un signalizējot par it kā manevrēšanu starp Krieviju un Rietumiem, attiecībās ar Rietumiem periodiski ir arī uzlabojušās,” stāstīja Kapusāns.

Uzsverot, ka izskatās, ka Lukašenko vēlas valdīt Baltkrievijā mūžīgi, eksperts pauda, ka “Batjkas” kā izveicīga tirgoņa reputācija neļauj izslēgt iespējamību, ka kādreiz Lukašenko varētu atkal signalizēt ES virzienā par “atkusni”. Lukašenko savas garās valdīšanas laikā arī iepriekš ir signalizējis, ka varētu uzlabot attiecības ar ES. un daļēji tā arī noticis, bet tomēr pašos pamatos viņa politika nav būtiski mainījusies.

Kontekstā ar Baltkrievijas un Krievijas turpmāko attiecību attīstības perspektīvām eksperts norādīja, ka Baltkrievija lielā mērā ir Krievijas satelīts, savukārt Lukašenko – “kā tāds Krievijas prezidenta Vladimira Putina vasalis”, jo paša Lukašenko režīma pastāvēšana ir iespējama, balstoties tikai uz Krievijas plašu ekonomisko atbalstu.

Kapustāns akcentēja, ka Krievija regulāri izsniedz aizdevumus Baltkrievijas parādu segšanai un visu šo laiku tā ir dzīvojusi no Krievijas atbalsta, īpaši no lētiem energoresursiem. Līdz ar to nevar īsti runāt par stingru Baltkrievijas neatkarību. Lukašenko režīms ļoti balstās uz spēka struktūrām, un šeit ir saskatāma spēcīga Krievijas aizmugure.

“Baltkrievija dabūs maksāt ar kaut ko Krievijai, jo Krievija grib lielāku ietekmi pār Baltkrievijas uzņēmumiem. Es neticu, ka baltkrievi varēs brīvi saņemt krievu naudu un palīdzību un neko nedot pretī. Tas vienkārši nav iespējams,” sacīja ārlietu eksperts.

Vidzemes Augstskolas lektors pauda nostāju, ka Krievija būs gatava diezgan ilgi atbalstīt Baltkrieviju, jo Krievijas interesēs saglabāt bijušo PSRS telpu savā interešu zonā. Savukārt, ja Krievija neatbalstītu Baltkrieviju, tad pastāvētu riski, ka valsts varētu izslīdēt no Krievijas interešu zonas, un to Krievija noteikti nevēlas pieļaut.

Runājot par sankcijām, kuras plānots piemērot Baltkrievijai, Kapustāns norādīja, ka, lai precīzi novērtētu to ietekmi, jāredz, cik lielas ir Baltkrievijas tirdzniecības un ekonomiskās saites ar ES valstīm.

Eksperts pieļāva, ka ārējā tirdzniecība ir samērā neliela, tādēļ ES neesot spēcīgu instrumentu, lai ietekmētu Baltkrieviju. Viņš gan atzina, ka jebkuras sankcijas “kož” un ir nepatīkamas.

“Latvija ar simbolisku baltkrievu karoga nomaiņu, nepatīkami iekoda Lukašenko. Savukārt, ja Baltkrievijas lidmašīnām tiek slēgta ES lidojumu zona, tie varētu būt ekonomiski zaudējumi abām pusēm, bet vairāk Baltkrievijas pusei, jo ES ir ekonomiski daudz spēcīgāka nekā Baltkrievija,” sacīja ārlietu eksperts, norādot, ka nevajadzētu gaidīt brīnumus un cerēt, ka režīms ātri mainīsies. Pēc Kapustāna paustā, ES nevar arī nereaģēt, tāpēc sankciju piemērošana ir veids, kā, iespējams, bremzēt režīma patvaļu un tālākus soļus.

Jautājums par Baltkrieviju šodien bija aktuāls arī pēc koalīcijas jeb valdību veidojošo partiju sanāksmes, kad politiķi atbildēja uz jautājumu, vai būtu jādot signāls uzņēmējiem un valsts iestādēm, ka tuvākajā laikā nevajadzētu attīstīt jaunus projektus Baltkrievijā, kamēr tur ir režīms, kurš iepriekš spīdzinājis, nogalinājis cilvēkus un tagad nolaupījis lidmašīnu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka pirms dažām dienām redzamā Baltkrievijas režīma rīcība ir ārpus jebkuriem rāmjiem un Latvija un Eiropa uz to jau ir atbilstoši reaģējusi. Atbildot uz jautājumu, premjers akcentēja, ka tic, ka Latvijas uzņēmēji strādā ar atvērtām acīm un spēj novērtēt risku.

Kariņš arī akcentēja, ka ir ļoti svarīgi, ka sākam raudzīties uz nākotni, jo Latvijas tranzīta ēra ir noslēgusies gan attiecībā uz lētas naudas tranzītu, gan uz izejvielu transportēšanu. Valdības vadītājs akcentēja, ka ir jākoncentrējas uz eksportspējīgo sektoru, kas aptver visa veida ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

“Attīstībai/Par!” politiķis, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka Baltkrievijas režīms vienmēr ir bijis ar savu “nepatīkamo daļu” un pēdējo 20 gadu laikā uzņēmēji vienmēr ir zinājuši, ka viņu darbība ir saistīta ar ļoti augstiem politiskiem riskiem, kas tagad ir palielinājušies.

Pēc Baltkrievijas režīma nedēļas nogalē veiktā nozieguma nākas secināt, ka kaimiņos ir jāsadzīvo ar valsti, kur saimnieko sava veida “Muamars Kadāfi”, pauda Pūce. Viņš norādīja, ka tas, ar ko sadarboties, ir uzņēmēju izvēle. Izņēmumi ir jomas, kurās pret Baltkrievijas režīmu ir noteiktas sankcijas, par kurām deputāts ir pārliecināts, ka Latvijas uzņēmēji tās nepārkāps.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis akcentēja, ka baltkrievu uzņēmumu bēgšana no kaimiņvalsts notiek jau labu laiku, īpaši tas attiecas uz IT uzņēmumiem, kas jau ilgi nevar paciest šo režīmu.

0 Komentāru