Pētījums: 40% skolēnu vismaz reizi bijuši piedzērušies

Pievienot komentāru
Pētījums: 40% skolēnu vismaz reizi bijuši piedzērušies
ZANE BITERE, LETA

Gandrīz puse jeb 40% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem norādījuši, ka vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, liecina Veselības ministrijas (VM) informatīvās kampaņas “Spēks pateikt NĒ!” veiktā pētījuma dati.

45% aptaujāto atzinuši, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu, taču teju trešdaļa jeb 27% atzinuši, ka puse draugu regulāri lieto alkoholu, norādīja VM.

Aptaujātie jaunieši norādījuši, ka lieto alu, sidru, vīnu, dzirkstošo vīnu, kā arī alkoholiskos kokteiļus un stipros dzērienus, informēja VM.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone atzina, ka šādi rezultāti nepārsteidz, jo smēķēšana un alkohola lietošana jauniešu vidū esot izplatīta problēma.

“Atkarību izraisošo vielu lietošana ir sevišķi izplatīta to jauniešu vidū, kuriem tuvojas pilngadība, savukārt alkohola lietošana mazāk raksturīga gados jaunākajiem respondentiem,” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.

Viņš atzīmēja, ka jaunieši alkohola un cigarešu lietošanu uzskata par daļu no pieaugšanas.

Jēkabsone norādīja, ka alkoholu lieto liels skaits nepilngadīgo, kas vēl nezina, kā organisms var reaģēt uz dzērieniem, piemēram, izraisot saindēšanos vai veicināt traumas, kas gūtas alkohola reibumā.

“Dabisks aizsargreflekss alkohola saindēšanās gadījumā ir vemšana, bet, ja tas notiek bezsamaņas stāvoklī, sekas var būt letālas, kā arī daudzi jaunieši nesaprot, ka, piemēram, peldēšanās un alkohola lietošana ir nesavienojama,” norādīja Jēkabsone.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījumā “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” noskaidrots, ka katrs desmitais jaunietis pēdējā gada laikā reibumā ir sēdies pie motorizēta transportlīdzekļa stūres vai, būdams iereibis, peldējies dziļā ūdenstilpnē.

Tas nozīmē, ka jaunieši neapzinās, vai neņem vērā to, cik bīstama var būt šāda rīcība, kā arī alkohola lietošana var atstāt arī ietekmi uz veselību, izraisot dažādas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi, nieru mazspēju vai gastrītu, norāda SPKC.

Pusaudža vecumā atkarība no alkohola var izveidoties daudz īsākā laika posmā, nekā tā izveidotos pieaugušam cilvēkam, jo pusaudzis nav fiziski un psiholoģiski nobriedis, līdz ar to organisms ir uzņēmīgāks pret alkoholu, bet pats jaunietis nespēj izvērtēt iespējamās sekas, skaidro Jēkabsone.

Pētījums veikts šogad no 20.februāra līdz 31.maijam Latvijas skolās visos Latvijas reģionos. Kopumā saņemtas 1978 aizpildītas aptaujas anketas no respondentiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. 90% respondentu bija nepilngadīgi. Pētījums veikts, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu, kā arī, lai noskaidrotu jauniešu paradumus attiecībā uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.