Aptauja: vairums iedzīvotāju neatbalsta ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu un tā izmaksas periodu

7 komentāri

Lai motivētu cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, labklājības ministrija rosinājusi samazināt bezdarbnieku pabalstus un saīsināt to saņemšanas periodu.

“Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, cik daudzi domā, ka tas tiešām veicinās cilvēku ātrāku atgriešanos darba tirgū.

Ceturtā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksā tiešām motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū. Tikmēr vairums aptaujāto jeb 64% ir pretējās domās un tā neuzskata.

Vēl 9% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā iepriekš vēstīts, no nākamā gada bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro, medijiem atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus – 75%, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā.

“Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.

Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža, pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus – 100% apmērā, nākamos trīs – 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.