Aptauja: Sākoties otrajam Covid-19 vilnim, 10% iedzīvotāju ir sākuši biežāk lietot alkoholu

6 komentāri
Aptauja: Sākoties otrajam Covid-19 vilnim, 10% iedzīvotāju ir sākuši biežāk lietot alkoholu
KASPARS KRAFTS, F64

Rudenī, saasinoties Covid-19 krīzei un pastiprinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 10% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka sākuši biežāk lietot alkoholu, atklāts jaunākajos “Benu Aptiekas Stresa termometra” rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu “Gemius”, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus.

No tiem 10% aptaujāto, kas sacījuši, ka sākuši biežāk lietot alkoholu, 3% to darot izteikti biežāk, kamēr 7% tikai nedaudz biežāk.

Tomēr šis rādītājs ir zemāks nekā tas bija šīgada aprīlī, kad apstiprinošu atbildi par alkohola patēriņa pieaugumu sniedza 16% aptaujāto.

Tāpat aptaujā secināts, ka rudenī izmaiņas alkohola patēriņā nav novērojuši 56% respondentu, 11% alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 22% alkoholu nelieto vispār.

Vienlaikus rudenī daļai iedzīvotāju ir pieaudzis tabakas patēriņa īpatsvars – aprīlī veiktajā aptaujā 6% atzina, ka Covid-19 laikā smēķēt sākuši biežāk, savukārt rudenī šādu atbildi sniedza jau 8% respondentu.

Ieilgusī Covid-19 krīze un jaunie dzīves apstākļi ir nopietns pārbaudījums ne vien fiziskajai, bet arī mentālajai un emocionālajai labsajūtai. Aizvien biežāk eksperti Covid-19 kontekstā piemin tieši krīzes radītos mentālās veselības sarežģījumus, kas nereti liek meklēt veidus kā atslābināties un uz brīdi aizmirst par problēmām.

To apstiprina arī narkoloģe-psihoterapeite Ilze Maksima, kura norāda, ka pandēmijas laiks ir liels pārbaudījums visai cilvēcei, turklāt no dažādiem aspektiem, jo daļai darba ir kļuvis vairāk, bet vairumam tomēr ir diezgan liels stress par to, ka tiek apdraudēts viss, kas līdz šim ir darīts, plānots un lolots.

Lai šajos apstākļos izdzīvotu, daba cilvēkam ir paredzējusi adaptācijas spējas, skaidro Maksima. Tās esot atkarīgas no iekšējiem resursiem un ārējiem apstākļiem. Kā viens no adaptācijas spēju galvenajiem mehānismiem ir cilvēka garīgā veselība, un tās spēja tikt galā ar sarežģījumiem.

Speciāliste norāda, ka ilgstoša stresa gadījumā ir divi iznākumi – cilvēks var pielāgoties un iemācīties sadzīvot ar ilgtošo stresa situāciju, gūstot pēc iespējas mazākus zaudējumus un iegūstot garīgā stāvokļa līdzsvarotību, vai arī netikt ar to galā un nepārdomāti izvēlēties kaut ko, kas palīdz tikai īstermiņā. Maksima min kaitīgo ieradumu efektu vai tā saucamo pašārstēšanos, kur tiek izmantots alkohols, nikotīns, nomierinoši medikamenti, narkotiskās vielas, sociālie tīkli, azartspēles un citi atkarību izraisoši procesi.

Speciāliste norāda, ka veselības saglabāšanas nolūkos dažādās valstīs tiek runāts par mazāka riska alkohola devām, kuras rekomendē nepārkāpt, lai nepieaugtu atkarību riski. Sievietēm tiek minēta glāze vīna, vīriešiem – divas, pārtraukumi starp lietošanas reizēm, maksimālo devu nepārkāpšana un citi faktori. Tomēr šie nosacījumi nevar iekļaut katra individuālos riskus, tāpēc šeit liela nozīme ir kritiskajai domāšanai un sabiedrības izglītošanai, uzskata mediķe.

Tāpat atkarīgam cilvēkam šīs minimālo devu rekomendācijas neder, jo šis cilvēks alkoholu nedrīkst lietot vispār, piekodina speciāliste.

Vadoties pēc Maksimas sacītā, atkarība ir biopsihosociāla slimība, kuras rāšanos nosaka vairāki priekšnosacījumi – ģenētiskie, individuālie, sociālie, fizikāli-ģeogrāfiskie, kā arī medicīniskā aprūpe. Kā būtiskākos no minētajiem speciāliste min ģenētisko predispozīciju un individuālo garīgās veselības stāvokli.

“Ja ģimenē kādam vecākam vai vecvecākam ir atkarība vai pārmērīgas lietošanas forma, tad būtiski jāizvērtē paša izvēle attiecībā uz vielu vai procesu lietošanu, jo tie var izsaukt nevēlamu piesaisti,” stāsta mediķe. Turklāt viņa piebilda, ka šie veselības priekšnosacījumi var būt gan kā riski, gan arī kā sargājošie faktori, tāpēc ir svarīgi saprast sevi un savas adaptācijas spējas, nevis tikai pakļauties reklāmām un stereotipiem.

Vienlaikus Maksima uzsver, ka ikvienam cilvēkam ir risks kļūt par atkarīgu no vielām un procesiem, ja savlaicīgi netiek izvērtēti riski un kritiski novērtēta paša uzvedība un izvēles.

Tāpēc viņa skaidro, ka krīzes laikā ir īpaši svarīgi balstīties uz kritisko domāšanu un pārbaudītiem informācijas avotiem, kā arī sekot līdzi savām prioritātēm un mentālās veselības līdzsvaram. “Ja ir slikta pašsajūta, alkohols vai cigarete noteikti nav vienīgie veidi kā sev palīdzēt un atslābināties,” pauž speciāliste. Tā vietā tiek ieteikts, piemēram, nodoties hobijiem, sportam, saziņai ar ģimeni, radiem un draugiem, mūzikai vai literatūrai.

Ja kaitīgās vielas nav pirmā un vienīgā izvēle, tad atkarību risks uzreiz kļūst mazāks. Maksima atgādina, ka ļaušanās atkarību kārdinājumam ir liels slogs sabiedrības veselībai, savukārt pašam cilvēkam tas nozīmē zaudētus dzīves gadus.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, laika posmā no 20. līdz 21.oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

“Benu Aptiekas” ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. “Benu Aptiekās” Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.