Aptauja: pret Covid-19 nevakcinētie visbiežāk lēmumu pamato ar uztraukumu par vakcīnu drošību

0 Komentāru
Aptauja: pret Covid-19 nevakcinētie visbiežāk lēmumu pamato ar uztraukumu par vakcīnu drošību
TASS/SCANPIX

Galvenais iemesls, kas vēl nevakcinētos cilvēkus attur vakcinēties pret Covid-19, ir “uztraukums par vakcīnu drošību”, liecina sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “Kantar” jaunākais “Covid-19 Barometra” mērījums.

Kopumā 47% nevakcinēto iedzīvotāju šo norādījuši kā attaisnojumu tam, kāpēc viņi atturas no vakcinācijas. Aptaujā 25% nevakcinēto izteikušies, ka viņiem trūkstot informācijas par vakcīnu efektivitāti, bet 19% respondentu trūkstot uzticības vakcīnu ražotājiem.

Ņemot vērā, ka nevakcinēto iedzīvotāju vidū augstākās uzticēšanās rādītājs ir savam ģimenes ārstam, vislielākā iespēja mazināt uztraukumu par vakcīnu drošību un efektivitāti būtu ģimenes ārstiem, lēš aptaujas veicēji.

Savukārt divi no galvenajiem iemesliem, kas veicinājuši iedzīvotājus vakcinēties, ir pārliecība, ka vakcinēšanās ir sabiedrības kolektīvā atbildība, un tas, ka vairāk cilvēkiem vakcinējoties, pietuvojamies pandēmijas beigām. Trešajai daļai iedzīvotāju vakcinācija liek justies drošāk par savu veselību. Nozīmīgai daļai iedzīvotāju jeb 19% vakcinācija sniedz iespēju drošā vidē satikt sev tuvus cilvēkus, ģimeni, draugus.

Lasi vēl – Vakcinācija pret Covid-19: vismaz vienu poti Latvijā saņēmuši 51% iedzīvotāju

Jaunākais “Covid-19 Barometra” mērījums liecina, ka 77% Latvijas sabiedrības paši ir izslimojuši Covid-19 vai zina kādu, kurš ir izslimojis šo slimību.

Kā visuzticamākos informācijas avotus par vakcināciju pret Covid-19 Latvijas iedzīvotāji min valsts veselības institūcijas, savu ģimenes ārstu un ārstus, kuri publiski izsaka savu viedokli medijos. Veselības institūcijām uzticas 33% respondentu, ģimenes ārstiem – 27% un publiski aktīvajiem mediķiem – 23%. Savukārt gandrīz ceturtā daļa respondentu ir atzīmējuši, ka neuzticas nevienam avotam.

Krasas atšķirības arī vērojamas vakcinēto un nevakcinēto respondentu uzticamo informācijas avotu izvēlē. Vienādi liela uzticēšanas abās grupās ir ģimenes ārstiem. Vakcinētie biežāk uzticas veselības institūcijām un tradicionālajiem medijiem. Savukārt nevakcinēto vidū 44% pauda neuzticēšanos avotiem kopumā, kā arī atzīmēja, ka biežāk uzticas cilvēkiem sev apkārt.

Gandrīz puse vakcinēto jeb 46% atzinuši, ka pēc vakcinācijas jūtas drošāk par savu veselību. Kā pozitīvas pārmaiņas ikdienā pēc vakcinācijas 24% respondentu novērtēja iespējas biežāk satikt savus tuviniekus un draugus, kā arī dažādu sporta, kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanu. Vēl 22% atzīmēja bāru un restorānu apmeklēšanu, 20% – ceļošanu un 17% – mācību vai darba atsākšanos klātienē.

Vēl 27% iedzīvotāju atzina, ka vakcinēšanās dēļ viņu ikdienā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Biežāk dažādas izmaiņas savā ikdienas dzīvē ievērojuši respondenti ar augstiem personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 1000 eiro, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī Rīgas iedzīvotāji.

Jaunākais “Kantar” pētījums Latvijā veikts no 24. līdz 27. septembrim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0 Komentāru