Komentāri
Aptauja: iedzīvotāji uzskata, ka valstij un pašvaldībām vairāk jāatbalsta neformālā izglītība
Foto: LETA

Lielākā daļa (88%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neformālā izglītība ir svarīgs izglītības ieguves veids, kam būtu vajadzīgs lielāks valsts un pašvaldību atbalsts, liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Tai skaitā pārliecinošs aptaujāto vairākums (86%) arī piekrīt, ka neformālā izglītība būtu strauji jāattīsta, lai paplašinātu apgūstamo jomu klāstu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Noskaidrojot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir sfēras, kurās neformālā izglītība ir visnoderīgākā, vairāk nekā puse (55%) aptaujāto atklāj, ka visveiksmīgāk šādā veidā iespējams apgūt svešvalodas. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši tikai 11% respondentu, perspektīvākas šīs jomas apguves iespējas saskatot citās izglītības iestādēs.

Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

Daina Sproģe.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore

Ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē neformālās izglītības piedāvātās iespējas. Kā apliecina aptauja, katrs trešais atzinīgi novērtē mācību laikā iegūtās kompetences, kas palīdzējušas vieglāk atrast darbu. Sevišķi svarīgas šīs iegūtās prasmes ir tieši jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu pirmo darba pieredzi, tāpēc ir būtiski, ka iedzīvotāji apzinās to, ka dalība projektos, brīvprātīgais darbs, apmācības vai citas neformālās izglītības aktivitātes šajā gadījumā sniedz iespēju ne tikai iegūt vai papildināt jau esošās zināšanas, bet arī pilnveidot personību, paplašināt kontaktu loku un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū.

Kā liecina aptauja, pēdējo divu gadu laikā neformālās izglītības aktivitātes apmeklējusi trešdaļa iedzīvotāju. Vairākums aptaujāto (58%) pēdējo gadu laikā gan nav apmeklējuši nevienu no neformālās izglītības rīkotajām aktivitātēm. Kā galvenos neapmeklēšanas iemeslus aptaujātie min laika (29%), finanšu (26%) un informācijas (24%) trūkumu, taču, neskatoties uz to, 8% respondentu neviens no iepriekšminētajiem faktoriem nav traucējis, lai neformālās izglītības aktivitātes apmeklētu regulāri.

Precizējot, kādās neformālās izglītības aktivitātēs aptaujātie ir iesaistījušies, teju puse (49%) norāda, ka ir apmeklējuši kursus, kas paredzēti profesionālās darbības uzlabošanai, piemēram, apguvuši datoru vai svešvalodu prasmes. Gandrīz tikpat bieži (45%) aptaujātie kursos arī apguvuši jaunu arodu, bet retāk piedalījušies aktivitātēs, kur zināšanas iegūtas starptautiskā vidē, piemēram, dodoties Eiropas Brīvprātīgajā darbā vai braucot apmaiņas programmā.

Lasi vēl