Aptauja: 57% cilvēku dzīves laikā ir guvuši elektrības triecienu. “Sadales tīkls” šo skaitli sauc par šokējošu

1 komentārs

Aizvadītajā gadā dažādas elektrotraumas guvuši 85 cilvēki, kas ir lielākais skaits pēdējo desmit gadu laikā. Tikai 13% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nepārzina elektrodrošības principus, lai gan tieši elektrību uzskata par bīstamāko mājokļa infrastruktūras elementu.

57% aptaujāto atzinuši, ka vismaz vienreiz dzīvē guvuši elektriskās strāvas triecienu jeb, vienkārši runājot, dabūjuši ar elektrību “pa pirkstiem”. “Sadales tīkla” pārstāvji šo skaitli sauc par šokējošu un vērš uzmanību, ka katrs no šiem gadījumiem varētu būt ar smagām un pat neatgriezeniskām sekām.

Paši iedzīvotāji gan savas zināšanas vērtē augstu – nospiedošs vairākums uzskata, ka pārzina elektrodrošības principus. Eksperti gan lēš, ka ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kas vismaz reizi saņēmuši strāvas triecienu, iedzīvotāji savas spējas, iespējams, vērtē pārāk optimistiski.

“Mums ir noteikti, kur augt, jo ja mēs skatāmies šo pašnovērtējumu, tas vēl nenozīmē, ka mēs tiešām esam kompetenti. Un arī 20%, kas atzīstās, ka man nav nekādas sajēgas par elektrodrošību – tas ir ļoti liels cilvēku skaits,” vērš uzmanību “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Bērni elektrotraumas visbiežāk gūst iebāžot rozetēs kādus priekšmetus, savukārt vīrieši ar to visbiežāk saskaras, mēģinot salabot iekārtas vai remontējot māju. Galvenokārt iemesls ir tas, ka remonta laikā ierīces neatslēdz no strāvas. Sievietes, savukārt, visbiežāk strāvas triecienu saņem, izmantojot bojātu tehniku. Signāli, ka ierīce var būt bojāta, ir vairāki.

“Vads bieži vien ir pārrīvējies pušu un mēs redzam, ka nāk metāla vada gabali ārā to mēs redzam vizuāli. Ar ausi mēs varam dzirdēt, ja notiek kaut kādi sprakšķi. Un ar ožu mēs jūtam, ja ir dūmi vai kas tamlīdzīgs, arī nevajadzētu lietot,” norāda “Sadales tīkla” pārstāvis.

Pērn elektrotraumas guva 85 cilvēki un desmit gadījumi bijuši letāli. 24 gadījumos cietuši bērni.

“Būtībā nāvi var izraisīt arī 42 voltu strāva. Zemā sprieguma strāva, kas mums ir mājas tīklos var izsaukt nāvi, jo zema sprieguma strāva var pārtraukt nervu impulsus un sirds dabiskumu, izraisot fibriolāciju un tad līdz mediķu atbraukšanai būs par vēlu,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apdegumu ārsts Džeimss Rozītis.

Gūstot traumu, eksperti iesaka obligāti uzreiz atvienot strāvas padevi. Ja ir atklāta brūce, pēc glābēju izsaukšanas, tā jāpārklāj ar tīru drānu. Rētai arī neko nedrīkst smērēt virsū.

Bojātas elektroinstalācijas ir arī ugunsgrēku cēlonis. Pērn no kopumā 7000 ugunsgrēku 1200 nelaimes gadījumu iemesls bijusi tieši elektrība.

“Tas nozīmē to, ka katrs piektais ugunsgrēks ir dēļ elektrības un gājuši bojā ir gan īpašumi, gan cilvēki.  Mēs aizmirstam, ka elektroinstalācija mums noveco un viņa ir jāuztur darba kārtībā un reizi 10 gados būtu jāveic elektroinstalāciju pārbaude,” skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Savi ieteikumi kā veselības, tā mājokļa pasargāšanai ir arī apdrošinātājiem. Piemēram, vajadzētu parūpēties par to, lai iekārtu vadi būtu pasargāti no mājdzīvniekiem, sevišķi, grauzējiem.

“Protams, ja ik pa laikam pazūd elektrība tas nozīmē to, ka nepieciešams pasaukt speciālistu, lai pārskata elektroinstalāciju. Tāpat, ja mums pēkšņi un neizskaidrojami sāk palielināties elektroenerģijas rēķini, tas varētu liecināt, ka ir kaut kur strāvas noplūdes,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Vaivods.

Apdrošinātāji arī vērš uzmanību, ka 80% gadījumu, vēršoties pēc kompensācijām, cilvēki nav bijuši informēti par prasību vismaz reizi desmit gados veikt elektroinstalāciju pārbaudi.

1 komentārs