Aicina ātrāk sākt skolotāju vakcināciju pret Covid-19

1 komentārs

Pedagogu organizācijas cer, ka skolotājus pret Covid-19 Latvijā, līdzīgi kā tas tiek plānots mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, sāks vakcinēt ātrāk, nekā tas patlaban paredzēts.

Šobrīd vakcinācijas plānā ierakstīts, ka pedagogi vakcīnas varētu saņemt tikai aprīlī. Tikmēr arvien liels skaits pedagogu, kuri joprojām strādā klātienē, saslimst ar koronavīrusu. Zināms arī par skolotājiem, kuriem saslimšana ar Covid-19 bijis nāves iemesls.

Šogad ar Covid-19 inficējušies jau teju 900 bērnudārzos nodarbināto. Tajā pašā laikā pedagogus pret Covid-19 plānots vakcinēt vien no aprīļa beigām.

Kamēr vairums skolu jau kopš pagājuša gada ir ciet, nevienu brīdi darbu nav pārtraukušas speciālās izglītības iestādes un bērnudārzi, tādēļ to pedagogi ikdienu darbā pakļauti lielam inficēšanās riskam. Un to rāda arī statiska – šogad ar Covid-19 sasirguši jau teju 900 bērnudārzu darbinieki.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā gan uzsver, – kopējais skolās nodarbināto skaits, kuri inficējušies, ir daudz lielāks. Turklāt arodbiedrībai zināms, ka vismaz diviem pedagogiem smaga saslimšana ar Covid-19 bijis nāves iemesls.

“Un tas pierāda, ka pedagogiem ir jābūt šajā prioritārajā grupā. Un tas arī kārtējo reizi pierāda, ka lēmumu pieņēmēji neieklausījās LIZDA priekšlikumos, lai mēs novērstu šo saslimstību un arī šādus letālus gadījumus,” norāda pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Veselības ministrijas izstrādātajā vakcinācijas prioritāro grupu sarakstā skolotāji, kopā ar operatīvo dienestu darbiniekiem un armiju, ir nākamie aiz medicīnas personāla, senioriem un iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām. Faktiski tas nozīmē, ka pirmie mācībspēki, kuri kopskaitā ir vairāk neka 50 000, pie vakcīnām, ja devu piegādes būs veiksmīgas, varētu tik vien aprīļa beigās.

“Mēs jau vairākkārt norādām, ka aprīlis ir krietni par vēlu, tāpēc arī prioritizēt pedagogu vidū šīs grupas. Klātienē pedagogs, un ne tikai, arī tehniskie darbinieki, ir vienlaikus ar daudziem skolēniem, kuri nāk no dažādām mājsaimniecībām. Līdz ar to viņu veselība ir pakļauta vēl lielākam riskam nekā citu profesiju pārstāvji,” uzsver Vanaga.

Tam piekrīt arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns. Viņš stāsta, arī direktoru kopiena vairākkārt vērusies pie atbildīgajām ministrijām, aicinot ne tikai paātrināt pedagogu vakcināciju bērnudārzos un speciālajās skolās, bet arī lūgusi jebkāda veida klātienes mācības atsākt vien kopsolī ar skolotāju vakcināciju.

“Diemžēl, ņemot vērā, ka vakcinācija nav sasniegusi jau valstī noteiktās prioritārās mērķgrupas, tad diemžēl, lai ko mēs darītu, atduramies pret to realitāti, cik vakcīnu ir pieejamas,” norāda Kalvāns.

Jāatzīmē gan, – brīvprātīgajai vakcinācijai patlaban gatavi ir ne visi pedagogi un kopumā valstī patlaban potēties pret Covid-19 ir mazākā daļa pedagogu.

“Kā piemēru es varu minēt Siguldas Valsts ģimnāziju, kur par labu vakcinācijai atsaucās aptuveni 75% manu kolēģu, konkrēti pedagogu. Tad diemžēl valstī šī aina ir daudz sliktāka. Tā interese un piekrišana ir pat zem 50%,” bilst Kalvāns.

Vismazākā atsaucība novērota pirmsskolās. Tur kaut vai šodien gatavs vakcīnu saņemt ir vien katrs trešais skolotājs.

1 komentārs