Pirmdiena, 20. septembris

Modris, Matīss, Mariss

Iet uz sadaļu:
Seko mums:

TV raidījumi un projekti

Izglītība

Vīlusies skolu sistēmā, mamma rada aplikāciju dislektiķiem kirilicā

Vīlusies skolu sistēmā, mamma rada aplikāciju dislektiķiem kirilicā 1

Disleksija ir tēma, kurai diemžēl Latvijas izglītības kontekstā arī mēs ziņās pieskaramies visai bieži. Situācija uzlabojas vien ļoti palēnām. Šobrīd likumdošanā pamazām tiek iestrādāti pretimnākoši, eiropeiski – risinājumi.. Taču mācību iestādēs bērni, kuriem ir lasītprasmes problēmas, joprojām saskaras ar stereotipiem un izolāciju ne vien no klasesbiedru, bet arī skolotāju puses.

IZM rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā un sportā, sasniedzot konkrētus vakcinācijas rezultātus

IZM rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā un sportā, sasniedzot konkrētus vakcinācijas rezultātus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Puse skolēnu nejūtas gatavi kārtot centralizētos eksāmenus

Puse skolēnu nejūtas gatavi kārtot centralizētos eksāmenus 4

Arvien vairāk skolotāju atgriežas klātienes darba režīmā. Taču, protams, ka šis mācību gads ir bijis saraustīts. To īpaši izjūt tās klases, kurām šogad skola jābeidz. Līdz pirmajam centralizētajam eksāmenam vien mēnesis, taču puse vidusskolas beidzēju atzīst, ka nejūtas gatavi šiem pārbaudes darbiem. Pie vainas arī attālinātās mācības.

Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas

Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18. februārī, atbalstīja vairāku skolu slēgšanu un reorganizēšanu Rīgā, lai “turpinātu pilnveidot izglītības iestāžu tīklu”.

"Vairāk nekā puse saslima, direktore nejūtas vainīga!" Pēc sapulcēm, kolēģu sveikšanas Covid-19 uzliesmo Krustpils pamatskolā

"Vairāk nekā puse saslima, direktore nejūtas vainīga!" Pēc sapulcēm, kolēģu sveikšanas Covid-19 uzliesmo Krustpils pamatskolā 25

Pēc vairākām klātienes pedagogu sanāksmēm Krustpils pamatskolā gada sākumā mācību iestādē skolas personāla, pedagogu vidū noticis ievērojams Covid-19 infekcijas uzliesmojums. Skolas pārstāve, kura par pedagogu sanākšanu klātienē ziņo “Bez Tabu”, uzskata, ka, organizējot sapulces, skolas direktore rīkojusies bezatbildīgi. Notikušo mācību iestādē ārkārtējā situācijā nosoda arī izglītības kvalitātes uzraugi.

LIZDA kongresā spriež par pedagogu prestiža celšanu

LIZDA kongresā spriež par pedagogu prestiža celšanu 1

Darba samaksas radītāju izlīdzināšana Baltijas valstu vidū, kā arī pedagoga aroda prestiža celšana būs pedagogu arodbiedrības mērķi turpmākajiem pieciem gadiem. Tā nolemts organizācijas kongresā. Lai arī sākot jauno mācību gadu skolotāju minimālais algu slieksnis atbilst prasītajam, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tās tomēr stipri atpaliek.

"Latgalē paliek stiprākie, kuri dara!" Kārsavas fizioterapeite un "zemeņu magnāte" pierāda, ka laukos dzīve zaļa

"Latgalē paliek stiprākie, kuri dara!" Kārsavas fizioterapeite un "zemeņu magnāte" pierāda, ka laukos dzīve zaļa 3

Iegūstot augstāko izglītību Rīgā, latgaliete Marita Joniņa strādāja algotu darbu lielpilsētā, bet atmeta tam ar roku, atgriežoties dzimtajā Kārsavas pusē. Tur kļuvusi priekšniece pati sev, atverot Kārsavā vienīgo fizioterapeita praksi. Tāpat apgriezienus uzņem rosība ģimenes saimniecībā, kurā ģeometriskā progresijā plešas ogu plantāciju apmēri. Uzņēmīgā Marita, spītējot runām par Latgali kā Latvijas rūpju bērnu, pierāda, ka laukos dzīve var būt zaļa.

Rēzeknē domnieki gatavojas vēlēšanām? Dāsni atvēlot 16 tūkstošus, metas "glābt" krievu valodu mazākumtautību skolas

Rēzeknē domnieki gatavojas vēlēšanām? Dāsni atvēlot 16 tūkstošus, metas "glābt" krievu valodu mazākumtautību skolas 4

Rēzeknes domnieki atvēlējuši finansējumu pilsētas mazākumtautību skolām jaunajā mācību gadā organizēt “atņemto” krievu valodas un krievu literatūras stundu fakultatīvi. Šim mērķim mācību gadā no nodokļu maksātāju maka atvēlēti aptuveni 16 tūkstoši eiro. Daļa rēzekniešu ir neizpratnē par šādiem tēriņiem, uzskatot, ka domnieki pretojas valsts kursam uz mācībām latviešu valodā.