Trešdiena, 22. septembris

Māris, Mārica, Maigurs

Iet uz sadaļu:
Seko mums:

TV raidījumi un projekti

Ierēdņi

Valsts pārvaldes reformas ietvaros plānots atbrīvot 3000 ierēdņu

Valsts pārvaldes reformas ietvaros plānots atbrīvot 3000 ierēdņu 9

Otrdien valdība varētu pieņemt apjomīgo Valsts pārvaldes reformu plānu. Tas cita starpā paredz par 3000 samazināt ierēdņu skaitu, vienlaikus pārējiem palielinot algu. Reforma paredz arī reorganizēt vai likvidēt 17 mazās valsts iestādes. Ne visas no tām ir mierā ar šādu risinājumu.

Kučinska iecerēto ierēdņu skaita samazināšanu bremzē paša partijas biedri

Kučinska iecerēto ierēdņu skaita samazināšanu bremzē paša partijas biedri 6

Otrdien valdībai būs jālemj par valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz padarīt efektīvāku valsts algoto cilvēku darbu. Valsts kancelejas iecerētās reformas nenesīs kardinālas pārmaiņas. Skarbākie punkti ir par valsts aparātā nodarbināto skaita samazināšanu par dažiem procentiem un mazāko valsts iestāžu likvidēšanu, tās pievienojot citām. Taču pat tik nelielas izmaiņas ir izsaukušas iebildumus, un pat premjera partijas biedri Saeimā draud reformu apturēt.

Vai valsts pārvaldē jāpalielina algas? Sabiedrība ir noskaņota skeptiski

Vai valsts pārvaldē jāpalielina algas? Sabiedrība ir noskaņota skeptiski 14

Jau atkal izskanējušas idejas par to, ka, lai atbildīgiem amatiem valsts pārvaldē piesaistītu kompetentus cilvēkus, būtu jāceļ algas. Tiesa, ir arī jāpaaugstina prasības pret šiem darbiniekiem, kas ļautu samazināt kopējo valsts pārvaldes aparātu. Vai šādu ideju atbalstītu Latvijas sabiedrība?

Valsts pārvaldē maz reālā darba darītāju, pauž Krieviņš

Valsts pārvaldē maz reālā darba darītāju, pauž Krieviņš 1

Kvalitāte valsts pārvaldē pēdējo gadu laikā ir kritusies, un patlaban 13% amatu valsts pārvaldē ir novirzīti uz kontroli, kas neesot pareizi, intervijā raidījumā 900 Sekundes pauž Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Nodokļu maksātāji maksā par ierēdņu kļūdām

Nodokļu maksātāji maksā par ierēdņu kļūdām 1

Vai nodokļu maksātājiem ir jāmaksā par ierēdņu pieļautām kļūdām vai likumpārkāpumiem. Lai arī vairumam iedzīvotāju atbilde noteikti būs jā, realitātē tieši viņi sedz zaudējumus, ko apzināti vai neapzināti valstij nodara ierēdņi un arī politiķi.