Treniņvietu trūkums apgrūtina paralimpiešu gatavošanos Tokijas spēlēm

0 Komentāru

Pandēmijas laikā vēl vairāk aktualizējusies sen neatrisināta problēma – treniņvietu trūkums Latvijas paralimpiešiem un infrastruktūra neesamība ietekmējusi arī gatavošanos Tokijas spēlēm, vēsta TV3 Ziņas.

Latvijas paralimpiskā komiteja Rīgas pilī 5,maijā tikās ar savu patronesi Valsts prezidenta kundzi Andru Leviti. Sportistu lielākā sāpe – treniņvietu trūkums. Kā paralimpieši šodien stāstīja savas kustības patronesei, viņiem ļoti vajadzīga skaidrība par to, kad paralimpieši var rēķināties ar savu sporta bāzi.

Šodien Rīgas pilī Andra Levite uz sarunu bija aicinājusi Latvijas paralimpiskās komitejas vadību. Aptuveni stundu garā tikšanās laikā ar savu patronesi, para sportistu kustība vēlreiz uzsvēra tās grūtības, ar kurām atlētiem jāsastopas. Un galvenā no tām ir treniņvietu trūkums.

“Jau pirms šīs Covid-19 krīzes bija diezgan problemātiski ar pielāgotām sporta vietām. Tad tagad šis laiks ir izkristalizējis to, ka mums vispār tā īsti nav, kur trenēties,” norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Un tas diemžēl ietekmē arī sportistu iespējas labi gatavoties gaidāmajām Tokijas paralimpiskajām spēlēm, jo daudzas vietas, kur treniņi aizvadīti iepriekš, Covid-19 laikā parasportistiem bija slēgti.

“Viņiem bija mūsu pašu Stabu ielas trenežierzāle, kur mēs nodrošinājām, ka katram sportistam dienā ir savs laiks, kur ir viens pats un trenējās. Un tas ir viss. Pārsvarā tas ir ārā, parki, dārzi, mūsu Bišumuižas zeme, kur var aizbraukt, uzmest šķēpu,” norāda Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente.

Bišumuižā komiteja cer ieraudzīt sen loloto sapni – savu paralimpisko sporta centru. Taču tam cerību šobrīd kustība neredz. Tāpat vilšanos sagādājis nesenais valdības lēmums – piešķirt gandrīz 14 miljonus eiro jaunas Komandu sporta spēļu halles būvniecībai, ne paralimpiskajam centram, kurš solīts jau kopš 2017. gada un projektā ieguldīts jau teju miljons.

“Tas bija tāds dūriens ar nazi mugurā šoreiz. Mēs nesaprotam, kā tiek pieņemti šie lēmumi valstī, kas ir prioritātes, kurā brīdī pēkšņi parādās kaut kāds pavisam jauns sporta objekts, ņemot vērā, ka ir vēl seši objekti, kuri pat nav pabeigti,” norāda Dadzīte.

Tikmēr paralimpiskās komitejas patronese uzsver, bez šāda sporta centra mūsu sportistu sasniegumi var sākt atpalikt no citām Eiropas valstīm.

“Būtu jābūt, jā. Jo, ja skatās, kas notiek citās valstīs, Eiropā, tur tas ir. Un arī paralimpiešiem tās prasības, lai piedalītos Olimpiskajās spēlēs, arvien augstākas ir. Tā kā, ja nevarēs trenēties, mūsu paralimpieši drīzumā nevarēs piedalīties,” atzina Valsts prezidenta kundze Andra Levite.

Skaidrību par centra būvniecību, paralimpiskā komiteja cer saklausīt Nacionālās sporta padomes sēdē, kuru Dadzīte aicinājusi sasaukt.

0 Komentāru