Tiek domāts par jauniem kritērijiem, pēc kuriem piešķirt valsts atbalstu sporta veidiem

Pievienot komentāru

Latvijā būs prioritārie sporta veidi. Ja sākumā par to tika runāts tikai ģērbtuvēs un spēļu pārtraukumos, tad nu jau izdarīts liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā darba grupā, kas mēģina radīt kritērijus, pēc kuriem definēt, kuri sporta veidi tad nākotnē saņems valsts atbalstu un kur, tēlaini izsakoties, “slīcēju glābšana būs pašu slīcēju ziņā”.

“Mūs kritēriju sistēma ir vērsta, lai ir balanss starp masveidību un augstiem sasniegumiem. Latvijas sportā, lai mēs sasniegtu rezultātu, ir jābūt efektīvai līdzekļu izmantošanai. Ja sporta veids ir olimpiskais, pie pašreizējā finansēšanas modeļa viņa finansējums ir 21 000, neatkarīgi no tā, vai kaut viens sportists ir bijis olimpiskajās spēlēs. Pārējie sporta vedi saņem 1 000, tad ir jautājums, vai orientēšanās, kas ir masveidīgs, ir pelnījis 21 reizi mazāk. Bāzes finansējuma mērķis ir federācijas darbības nodrošināšana. Tad ir jautājums, vai nodokļu maksātājiem ir jāuztur šāds interešu pulciņš, kur nav augstu sasniegumu, tikai tāpēc, ka viņš Latvijā ir reģistrēts,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Uzdevums šoreiz ir gan grūts, gan atbildīgs. Darba grupa, kuru vada izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), noteikusi 11 kritērijus, katram no tiem piešķirot noteiktu procentu skaitu, ko tas var dot kopējā vērtējumā. Sporta veidi izvērtēti pēc šiem kritērijiem, šobrīd sadalīti sešās kategorijās, atkarībā no iegūto procentu skaita. Vislabāk šobrīd var justies tie 15 sporta veidi, kuri provizoriski nonākuši A, B un C prioritātēs.

“Tiem sporta veidi, kas ir A, B vai C prioritātē, būtu jāsaņem vairāk kā šobrīd,” skaidro Severs.

Lielu pārsteigumu nav – augstākajā A prioritātē ir basketbols, vieglatlētika, teniss. Pārsteigums varētu varbūt vienīgi sporta dejas, kas iekļuvušas elitārajā B kategorijā, tām naudas jau 2021. gadā, ja šāds modelis tiks apstiprināts, varētu būt ievērojami vairāk, jo šobrīd viņi kopējā finansējuma sarakstā ir uzreiz aiz bagātāko trīsdesmitnieka.

Aiz pirmā piecpadsmitnieka sekojošajiem nākamajiem 18 sporta veidiem plānots piešķirt šobrīd vēl nenoteikta apjoma bāzes finansējumu, un šeit jau sākas temats diskusijai visam vakaram – sanāk, ka vienlīdzīgi vērtējami ir gan BMX un galda hokejs, motokross un loka šaušana, arī aerosports un bobslejs.

Tālāk ir vēl interesantāk, – kategorijā, kas saņēmusi vairāk par 30, bet mazāk par 50 procentiem – vairāki labi zināmi sporta veidi, kā skeletons, biatlons, rallijs, airēšana un regbijs, taču šajā līmenī savu vietu zem saules izcīnījuši arī makšķerēšanas sports, armreslings, novuss un kamanu suņi. Šiem visiem jaunajā modelī ir iespēja saņemt augstiem sasniegumiem nodalīto finansējumu.

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis norāda: “Mēs beidzam, mēs beidzam, tālāk nav variantu. Tālāk. lai nodarbojas pārējie visi. Tas, ka 41 ir vinnējis pasaules kausu Dukurs, tas ka mēs neskaitāmas reizes esam bijuši uz pjedestāla, ja tas neko nenozīmē, tad mēs beidzam, tad mums ir jāklapē ciet.”

Savukārt Severs skaidro: “Trīs sporta veidi – bobslejs, skeletons, kamanas – ir īpaši, un ir jāmeklē risinājums. Risinājums ir rasts, – neatkarīgi no vai šis sporta veids ir ieguvis pietiekamu procentu skaitu, lai būtu ieguvis valsts finansējumu. Ja attiecīgais sportists ir ieguvis labus rezultātus, viņš konkrēti – vārds uzvārds, personas kods – tiek atbalstīts, lai konkrēti viņš varētu visaugstākajā līmenī nodarboties un sasniegt izcilus rezultātus. Bet tas nozīmē, ka mēs šo sporta veidu pasludinām par prioritāru un finansējam arī citas izmaksas, ka ir daudz lielākas.”

Nopietni padomāt par sponsoru piesaisti vai prioritārāka sporta veida atrašanu vajadzētu tiem, kas nodarbojas ar tiem 33 sporta veidiem, kuri nav pārsnieguši 30 procentu robežu. Vairākiem no tiem, tostarp olimpiskajiem sporta veidiem, nākotnes perspektīva ir, maigi sakot, bēdīga – starp tiem arī modernā pieccīņa un paukošana. Protams, ir iespēja savus rādītājus uzlabot, palielināt dalībnieku skaitu un organizēt sacensības.

“Mūsu sporta veidos atslēgas vārds ir – nekad, ja sistēma tiks pārtraukt, atslēgas vārds ir – nekad,” saka Ekmanis.

Savukārt LSFP prezidents Einars Fogelis pauž: “Tiem dažiem izredzētajiem, ņemot vērā šī budžeta iespējas, mēs vienalga nevarēsim iedot tik daudz, lai viņi varētu pateikt, – mums ir pilnīgi viss, vairāk mums neko nevajag. Līdz ar to – tiem zem strīpas palikušajiem nebūs nekas, bet tiem, kas būs virs strīpas, būs nedaudz vairāk, bet absolūti neatrisinot visas problēmas, līdz ar to mūsu uztverē šāda pieeja nodarīs vairāk ļaunu nekā labu.”

Politiska izšķiršanās jau ir notikusi, un akmens no kalna jau sācis ripot. Tas, ko federācijas var darīt joprojām, ir diskutēt par kritērijiem, pēc kuriem tiks lemta to nākotne. Taču federācijas darba grupai pārmet neieinteresētību.

“Nav dialogs ir monologs. Tad ir jautājums, vai ir kaut kāds uzstādījums, kam tur ir jābūt, vai tiešām kāds mēģina pēc būtības saprast, ko mēs gribam izdarīt,” saka Fogelis.

Ekmanis norāda: “Droši vien jau cilvēki kaut ko labu domādami dara, vajadzētu jau paskatīties uz rezultātiem arī. Mēs gribētu, lai rezultātu ietekme ir lielāka, nekā tā ir.”

Savukārt Fogelis skaidro: “Federāciju padomes punktu sistēmā ir 98 punkti, kur mēs dodam punktus par visu, bet par lielumiem, ko varam izmērīt, cik ir biedri, sacensību skaits, panākumi, līgas. Varam diskutēt, par kuru dodam vairāk vai mazāk, bet tā jau ir sistēma, par kuru federācijas ir vienojušās. Līdzīgi ir Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK)… LOK vairāk runā par augsto klasi, federāciju padomē, augstā par visu kopā. Mums veidojas saraksts, nekas jau netraucē pavilkt svītru un pateikt, – mēs finansējam pirmos 20.”

Šis ir brīdis, kad lielais darbs jau faktiski ir paveikts, projekts jānes uz Nacionālo sporta padomi, un melnraksts jau ir uzrakstīts, bet īstas skaidrības par to, kā tas ietekmēs nākotni nav pat tiem, kas atrodas prioritāšu augšgalā.

Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Kaspars Timermanis pauž: “Valsts finansējums tiek sadalīts no ļoti daudzām sporta organizācijām, un ļoti sadrumstalota ir piešķiršanas kārtība. Par to, vai būs kāda nullīte klāt vai kādi cipariņi, ir grūti paredzēt, bet tas, ko mēs – mūsu vieta starp pieciem prioritārajiem sporta veidiem ir paredzēta, mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi pamatoti.”

Jau 2021. gadā jaunajai sistēmai vajadzētu strādāt pēc pilnas programmas, un šādi tikts sadalīti aptuveni 6,5 miljoni eiro. Izglītības ministrijā norāda, ka kritēriji galvenokārt domāti tam, lai zinātu, kā sadalīt papildus naudu, kuru nākotnē plānots piesaistīt sportam, tomēr tas, protams, ietekmēšot arī jau paredzētās naudas sadalījumu, jāapzinās, ka prioritāšu sarakstā sports nez vai ir priekšā skolotāju, mediķu un daudzām citām sasāpējušām problēmām.

“Vai mēs gribam panākt, lai Latvijas tauta ir aktīva un nezaudēt saikni ar lielajiem panākumiem, jo varonis ir vajadzīgs, varonis jebkurā gadījumā ir vajadzīgs,” saka Severs.

Varonis, protams, ir vajadzīgs tam pat atvēlēti veseli divi kritēriji – interese Latvijā un prestižs pasaulē, kas kopā sastāda aptuveni ceturto daļu no visa vērtējuma.

“Pasaules prestižs ir svarīgs no tā viedokļa, ka augstu sasniegumu sports ir svarīgs arī Latvijas tēla popularizēšanai. Jautājums, vai par to uzzina šaura interešu grupa, kas tam seko līdz vai visa plašā pasaule. Šis pats “Rolan Garos”, “French Open”, kas ir Ostapenko sasniegums, – pēc šīs sasnieguma visi pasaules mediji ziņoja par to, un izskanēja Latvijas vārds. Mums ir ielikta metodikā konkrēta vietne, tā ir viena no, var izmantot vairākas, kur tiek salīdzināti 100 sporta veidi un viņu prestižs pasaulē,” skaidro Severs.

Un šeit nu liekas, ka darba grupa mājasdarbu nav paveikusi līdz galam, interneta vietnes “Bigestglobalsports.com”, no kuras šobrīd Latvijas amatpersonas ņem informāciju, kas dod svarīgos 12%, īpašnieks un vienīgais uzturētājs Maikls Brauns “LNT Ziņu TOP10” atklāja, ka dara to hobija līmenī no darba brīvajā laikā.

“Nezināju, ka mana mājaslapa tiek izmantota šādam mērķim. Neviens no Latvijas nekad nav sazinājies ar mani, lai uzzinātu kaut ko vairāk par mana pētījuma metodoloģiju,” saka Brauns.

Ar citu bezmaksas lapu izmantošanu varētu būt sarežģīti, jo lielākajā daļā no tām apskatīti maksimums 25 līdz 50 sporta veidu.