Leģendārais soļotājs – Jānis Daliņš

1 komentārs
Leģendārais soļotājs – Jānis Daliņš
Foto: muzejs.lv/ sporto.lv ()

Tuvojas lielākais 2016. gada vasaras sporta notikums – Brazīlijas spilgtākajā pilsētā Riodežaneiro norisināsies vasaras olimpiskās spēles. Mums atliek tikai minēt, cik medaļu Latvijas olimpieši pārvedīs mājās šogad! Bet, kamēr visi esam šā notikuma gaidās, piedāvāju atcerēties par mūsu sportistiem, kuri jau ir pierādījuši Latvijas vārdu pasaulē un ieguvuši olimpiskās medaļas!

Jānis Daliņš piedzima 1904. gada 5. novembrī Valmieras Jaunbrenguļos. Daliņa interesi par sportu radīja trīs soļotāji – Alfrēds Ruks, Alfrēds Kalniņš un Alfrēds Dūrens. J.Daliņam radās vēlme viņus pārspēt un viņš sāka trenēties. Viņu atbalstīja vingrošanas skolotājs Alfrēds Lukstiņš. 1926. gadā J. Daliņš iestājās Valmieras sporta biedrībā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

J. Daliņa sporta soļotāja karjera sākusies diezgan neparasti. Viņa pirmais starts soļošanā notika 1927. gada 27. maijā Valmieras sporta dārzā, kur apļa garums bija 233 metri. Toreiz noteikumi paredzēja – lai varētu notikt apbalvošana, sacensībās vajadzēja piedalīties vismaz četriem sportistiem. Bija tikai trīs un vajadzēja sameklēt ceturto. Par šo ceturto kļuva J. Daliņš. Sāncenši – jau trenējušies sportisti, tostarp arī Latvijas rekordists valmierietis A. Dūrens. Bet visiem un sev par pārsteigumu par sacensību uzvarētāju kļuva tieši 23 gadus vecais Jānis Daliņš.

Starptautiskajā arēnā J. Daliņš debitēja 1929.gadā, izcīnīdams 2.vietu populārajā 25 km soļojumā ”Šķērsām Berlīnei”. 1930. gadā, piedaloties šajās sacensībās otro reizi, viņš atkal izcīnīja uzvaru. Rīgā pirmajās starptautiskajās sacensībās 1930. gada 30. maijā J. Daliņš izcīnīja otro vietu, par ko viņu sveica nepieredzēts skatītāju skaits. 1932. gada 16. jūnijā Rīgas hipodromā viņš sasniedza divus pasaules rekordu – 25 jūdzes (40,232 km) nosoļojot 3.32:26 un pa ceļam labojot pasaules rekordu 40 km (3.31:08). Šajās sacensībās viņš pieveica slavenos soļotājus Albertu Plambu, Paulu Zīvertu un šveicieti Artūru Švābu. J. Daliņa sasniegtie rezultāti 40 km un 25 jūdzēs bija Latvijas vieglatlētu pirmie oficiālie IAAF apstiprinātie pasaules rekordi. Par godu Jāņa Daliņa uzvarai un sasniegtiem rekordiem skatītāji piecēlās kājās un dziedāja Latvijas himnu.

1932.gadā tālajā Losandželosā norisinājās X Olimpiskās spēles. Jāņa Daliņa olimpiādē izcīnītā sudraba medaļa 50 km soļojumā bija pirmā olimpiskā medaļa Latvijas sporta vēsturē. Olimpiskajā gadā Jānis Daliņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1933.gada 1.jūnijā Rīgā Jānis Daliņš vienā soļojumā sasniedza četrus oficiālus pasaules rekordus: 20 km – 1.34:26; 15 jūdzēs – 1.56:09,8, divās stundās – 24,843 km, 25 km – 2.00:45,9. 1934.gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu.  1940.gada 15.maijā Jānis Daliņš  saņēma prestižo valsts apbalvojumu ”Tēvzemes balva”, kuru pasniedza par lieliem pakalpojumiem savas Tēvijas labā. J. Daliņš piedalījās arī Berlīnes olimpiskajās spēlēs, diemžēl viņam neveicās. Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērsa savai saimniecībai un ģimenei. J. Daliņš gatavojās startēt arī 1940.gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauca šos plānus. J. Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja 1942.gadā.

1944.gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauca uz Vāciju. Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947.gadā viņš uzvarēja stadiona 4000 m soļojumā Nirnbergā. Dzīvojot Vācijā J. Daliņš vadīja ”Baltijas Universitāte” sporta dzīves nodaļu, kā arī piedalījās basketbola komandas cīņās. 1949.gadā J. Daliņa ģimene aizceļoja uz Austrāliju. No 1959. līdz 1964.gadam J. Daliņš vadīja Melburnas latviešu sporta klubu. Trimdas gados J. Daliņš allaž pieminēja Latviju: ”Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis. Tā bija vissvētākā cīņa – par Latviju.”

Jānis Daliņš miris 1978. gada 11. jūnijā un tika apbedīts Melburnas kapos Austrālijā. 1997. gada 21. jūnijā Jāņa Daliņa, mātes un sievas mirstīgās atliekas pārapbedītas Valmieras pilsētas kapos.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl