Pirmo reizi trase izskrieta zem astoņām stundām! Reportāža no leģendārā skrējiena Rīga-Valmiera

Pievienot komentāru

Sestdien aizvadīts leģendārais, vairāk nekā 100 kilometru garais skrējiens no Rīgas uz Valmieru. Tajā piedalījās pusotrs simts ultramaratonistu, un krita arī rekordi. Vienlaikus šis pasākums ir arī ar labdarības zīmi, – tiek vākti līdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem.

Atjaunotais vēsturiskais skrējiensoļojums 107 kilometru garumā no Rīgas uz Valmieru notiek septīto gadu pēc kārtas. Pulcēšanās un starta vieta nemainīga, – pie Brīvības pieminekļa.

Organizētāji pieļāva, ka šogad, pateicoties skriešanai labvēlīgajiem laikapstākļiem un citu sacensību trūkumam krīzē, varētu krist 1992. gadā uzstādītais trases rekords. Astoņas stundas, viena minūte un 38 sekundes. Pirms 28 gadiem tas pa spēkam bija leģendārajam skrējējam Georgam Jermolajevam.

Skrējienā piedalījās 158 dalībnieki, dalībnieku numurus rotāja uzraksts “Brīvību Latvijai”. No rīta TV3 Ziņas devās uz Valmieru sagaidīt uzvarētājus. Vadībā bija izvirzījies Pēteris Grīviņš, kurš pie pēdējā kontrolpunkta pirms septiņus kilometrus attālumā esošā simboliskā galamērķa kļuva par Latvijas čempionu 100 kilometru distancē.

Lai labotu trases rekordu, atlikušie septiņi kilometri bija jāpieveic aptuveni 35 minūtēs. Turpat netālu uz pēdām mina arī konkurents.

Jau rīta agrumā pie Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas pulcējas cilvēki, lai sagaidītu skrējēju, kurš distanci no Brīvības pieminekļa būs veic pirmais. Mērķis ir pieskarties baznīcas durvju kliņķim – nodot Mildas sveicienu Sīmanim.

Spriedze, gaidot uzvarētāju un to, vai rekords kritīs, bija liela. Uz vietas arī dalībnieku sargeņģelis Gustavs Mārcis Spilva, kuram tiek vākti ziedojumi. Šāda akcija pasākumā notiek jau sesto reizi, lai palīdzētu bērniem ar kustību traucējumiem. Šonedēļ līdz skrējienam saziedoti jau vairāk nekā 3000 eiro speciālas iekārtas iegādei, lai Gustavam atvieglotu skolas gaitas.

Beigu beigās – piesardzīgi prognozētais notika. Rekords krita, pirmo reizi trase izskrieta zem astoņām stundām. Pēdējiem spēkiem. Pēc nepilnas minūtes klāt jau bija otrās vietas ieguvējs Kristaps Magone. Pasākuma organizētājs neslēpj gandarījumu par skrējēju iespēto un atzīst, ka skrējiens sarīkots neilgā laikā, tiklīdz atļauti šādi pasākumi naktī.

“Daudzi ir prasījuši – Jūs taču netaisīsiet startu septiņos no rīta? Nē! Mēs ejam uz to, lai viss notiktu kā 1989. gadā. Šim skrējienam ir saistība ar Baltijas ceļu. Tas pirmo reizi notika trīs dienas pēc Baltijas ceļa. Pusnaktī starts, 24 stundās jātiek līdz šejienei,” saka skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera organizators Matīss Vecvagars.

Pirmā sievietēm un sestā kopvērtējumā bija Diāna Džaviza, kura laboja pašas uzstādīto rekordu dāmu konkurencē. Tagad tas ir deviņas stundas, 21 minūte un 49 sekundes.