Kāpēc Agris Saviels nekļuva par NHL zvaigzni?

0 Komentāru
Kāpēc Agris Saviels nekļuva par NHL zvaigzni?
LAURIS AIZUPIETIS

Kad pirms 20 gadiem Ziemeļamerikas junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā ar pirmo (!) numuru tika izraudzīts latvietis Agris Saviels, viņa perspektīvas NHL daži karstasinīgākie Saviela talanta piekritēji sāka zīmēt ar biezākām kontūrām nekā tobrīd slavas zenītā esošā Sanda Ozoliņa sakarā.

Kad gadu vēlāk uz tikai 18 gadus veco Agri Savielu tiesības ieguva tobrīd varenā Kolorādo ”Avalanche” vienība, maiņas darījuma rezultātā savas rindas pirms tam atbrīvojot no tā paša Sanda Ozoliņa, no simbolisma spožuma varēja apžilbt. 20 gadus vēlāk jāsecina, ka Agris Saviels tā arī neizbaudīja NHL hokeju, taču ir paguvis ar busiņu izvadāt higiēnas preces. Un tomēr – viņa karjeru nevar saukt par neveiksmīgu.

Katram savs hokejs

Ir sestdiena, pusdivi dienā. ”Mogo” ledus halle. Optibet hokeja līgas ietvaros uz ledus nūjas krusto ”Mogo” un hokeja skolas ”Rīga” komandas.  Lai arī norises laiks ir izraudzīts reti savdabīgs, tas savā ziņā ir loģisks. Neviens – ne organizatori, ne tie daži desmiti skatītāju, kurus tonusā tur pārblieztas tumbas, ne paši hokejisti uz ledus – nepārspīlē šīs spēles nozīmi. Lai arī katram tā ir sava.

Jaunajiem HS ”Rīga” censoņiem tas ir kārtējais solis ceļā uz sapni par lielo hokeju. To, ka par skolu ir jāmaksā un laukumā viņus arī šodien sagaida kārtējā sūrā mācību stunda (šoreiz 1:6), tribīnēs ļoti labi apzinās viņu vecāki. Rūdītajiem ”Mogo” hokejistiem katram ir savs stāsts un sava motivācija. Daži vēl cer uzplaiksnīt un iekrist acīs kādai ambiciozākai komandai, citi jau savu ambīciju vezumu ir aizvilkuši līdz tālākajam viņiem sasniedzamajam punktam un tagad bauda pašu procesu.

”Mogo” rindās vislielākais miers izstaro no spēlētāja ar 2. numuru – Agra Saviela. Nav jābūt nekādam hokeja speciālistam, lai pēc darbībām laukumā novērotu, ka šis vīrs savā karjerā ir pieredzējis krietni vairāk nekā pārējie sestdienas dienvidū uz ledus izkāpušie.

Unikāli un neatkārtojami

”Saviela piemērs ir grandiozs,” sarunu sāk žurnālists Armands Puče, kad piesēžam ”Hattrick ar Puči” studijas aizkulisēs neilgi pirms raidījuma ieraksta.  Puče savulaik ļoti daudz rakstīja par Saviela gaitām Ziemeļamerikā un gaidīja no viņa lielas lietas. ”Tas, ka viņu 1999. gada CHL ārzemnieku draftā izvēlējās ar 1. numuru, ir unikāli un nav atkārtojami.”

Foto: 1999. gada 14. jūlija ”Neatkarīgā Rīta Avīze”.

17  gadus veco Agri Savielu izraudzījās Ovensoundas ”Platers” vienība. Viņa prasmes kanādiešiem nelika vilties. Debijas sezonā Ontario Hokeja līgā (OHL) 65 spēlēs sakrāti 32 (7+25) punkti. Sniegums pārliecina tobrīd pīķī esošās NHL vienības Kolorādo ”Avalanche” skautus, kuri 18 gadus veco latvieti jauno spēlētāju draftā izvēlas jau 2. kārtā ar 63. numuru. Simboliski, ka Saviela draftēšana ir lielāka maiņas darījuma sastāvdaļa, kura rezultātā somas nācās kravāt Sandim Ozoliņam.

Ticis pie ”Avalanche” pieraksta, Saviels uzņem jaunus apgriezienus junioros, 2000./2001. gada sezonā 68 spēlēs sakrājot 51 (14+37) punktu. Tā ir statistika, par kādu nebūtu jāsarkst uzbrucējiem, bet aizsargam tas ir plats galops lielās līgas virzienā.  Tomēr Saviela veiksmes stāsts Ziemeļamerikā tur arī beidzas – junioros. 20 gadu vecumā nonācis Kolorādo ”Avalanche” fārmklubā, latvietis apstājas.

Nekur nav tik labi kā hokejā

Uz Agra Saviela rakstāmgalda ”Mogo” hokeja skolas direktora kabinetā valda pedantiska kārtība. ”Sports iemāca disciplīnu,” viņš atklāj recepti. Kabinetā īpaša vieta atvēlēta trofejām, taču tās nav paša spēlētāja karjerā iekrātās medaļas un individuālās atzinības (tās nevērīgi pasētas), bet gan – audzēkņu iespētais. Uz vienas kopbildes arī mazo ķiparu autogrāfi. ”Esmu gan spēlētājs, gan hokeja skolas vadītājs, gan treneris,” lūgts definēt savu pašreizējo attiecību statusu ar hokeju, atbild Agris Saviels.

Diena viņam sākas ar treniņu 7:30, kur pašam sanāk kārtīgi izslidoties un ielikt enerģijas pamatu atlikušajai dienai. Tā tiek pavadīta birojā, organizējot ”Mogo” hokeja skolas darbu. Savukārt vakaros ir trenera Saviela iznāciens. ”Tas paņem visu manu laiku, bet – ir interesanti,” Agris nesūkstās.

Uz slidām viņš ir no 4 gadu vecuma. Janvārī Savielam paliks 38. Paguvis pusotru gadu pastrādāt arī ar hokeju nesaistītu darbu (ar busiņu izvadāt higiēnas preces), viņam vairs nav šaubu par to, ko viņš dzīvē vēlas darīt un kur jūtas vislabāk. ”Hokejā esot kopš 4 gadu vecuma, es, kā jau visi hokejisti, neko citu nebiju darījis. Ir tikai treniņi un spēles. Gribēju redzēt, kā tas ir – strādāt parastu darbu,” motivāciju skaidro hokejists. ”Ar laiku sāku piedomāt: daudzi cilvēki šādi pelna iztiku, un tas nemaz nav tik vienkārši.”

Tagad Saviels uz to laiku atskatās kā vērtīgu pieredzi, kas palīdzējusi noregulēt morālo kompasu. ”Uz daudzām lietām sāku skatīties citādi. Sapratu, ka tā nauda tik viegli nenāk. Veselu mēnesi bija jāstrādā, lai nopelnītu tik, cik hokejā vienā vakarā, izceļot prēmiju. Sapratu, ka daudziem ir jāstrādā no rīta līdz vakaram un bieži vien jādara tas, kas ne visai patīk, bet – rēķini jāmaksā, ēst gribas. Tas pavēra acis.”

Izdzīvot latvieša sapni

Bērnībā mazais Agris bija priviliģēts. 80. gadu beigās viņa ģimenei bija abonements uz Rīgas ”Dinamo” spēlēm. Četru gadu vecumā kā uzkāpa uz slidām, tā nost vairs nebija dabūjams. Pirmo gadu nodarbojies ar slidošanu, 5 gadu vecumā sākās Saviela hokejista karjera. ”Tas viens gads slidošanā man ielika baigos pamatus,” Saviels ir pateicīgs joprojām. Saviels agri pierada spēlēt starp par sevi vecākiem puikām un parādīt savu talantu arī uz viņu fona. Tur lieti noderējusi ieliktā slidošanas bāze.

Agrim Savielam bija 6 gadi, kad Rīgas ”Dinamo” PSRS čempionātā izcīnīja sudraba medaļas. Agris Saviels jau bija pusaudzis, kad visa Latvija dzīvoja un elpoja ar Artūra Irbes un Sanda Ozoliņa panākumiem dīķa otrā pusē, Sanhosē ”Sharks” vienībā. ”Puse Rīgas staigāja ar Sanhosē ”Sharks” cepurēm,” atminas Armands Puče, kurš par latviešu gaitām Sanhosē kopā ar Jura Podnieka studiju uzņēma dokumentālo filmu. 1995. gadā abi Sanhosē latvieši piedalījās NHL zvaigžņu spēlē. 1996. gadā Ozoliņš jau Kolorādo ”Avalanche” sastāvā izcīnīja Stenlija kausu.

Laikā, kad nesen kā atjaunotā Latvijas valsts atguvās no banku krīzes postošajām sekām; kad zviedru humpalas un vācu auto šrots bija labklājības, nevis pieticības pazīme, Latvijas hokejistu gaitas NHL bija tā laika latviešu veiksmes stāsts. Uz Latvijas vispārējā fona neaptverama finansiālā labklājība (1996. gadā likumā noteiktā minimālā alga Latvijā bija 38 lati; Sanda Ozoliņa alga – 1,5 miljoni dolāru), komplektā ar sasniegtajām profesionālajām virsotnēm pasaules mērogā un piepildīto sapni par daudzām paaudzēm tik nepieejamo hokeju – tas bija numurs, kuru atkārtot gribēja daudzi jo daudzi. Lielākajai daļai gan nebija tādu iespēju, bet tie, kam bija – metās iekšā ar visām četrām.

”Manā bērnībā visi tiecās uz NHL. Es arī nebiju izņēmums. Lai arī nebija ne jausmas, kā uz turieni tikt,” atminas Agris Saviels. 16 gados viņam radās iespēja braukt spēlēt uz Ziemeļameriku. Viņš to izmantoja. ”Aizbraucu un pēc nedēļas aptvēru, cik tālu ir mājas, draugi. Gribējās pa sienām rāpot. Pēc kādas nedēļas sapratu – kā ir, tā ir. Jātrenējas. Jāspēlē. Pieradu. Palīdzēja tas, ka labi padevās, biju viens no labākajiem.”

Foto: 2000. gada 30. marta ”Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Saviela sniegums bija tik pārliecinošs, ka CHL ārzemnieku draftā viņam kā pirmajam tika pasniegta roze. Saviels Ziemeļamerikā izpelnījās spēlēšanu arī junioru līgas Zvaigžņu spēlē. Kurss uz lielo līgu bija uzņemts, tikmēr paklusām malā tika nolikta skola – Rīgā pabeigtās 10 klases bija Saviela CV līdz pat 22 gadu vecumam, kad tālmācībā izdevies vidējo izglītību tomēr iegūt.

Trener…?

Pēc spožas karjeras junioros, pa ceļam uz NHL bija jāmēro vēl viens nogrieznis – jāpierāda sevi Kolorādo ”Avalanche” fārmklubā Hēršijas ”Bears”. Saviels tur uz pastāvīgu dzīvi nonāca 2002./2003. gada sezonā, 20 gadu vecumā. Pēdējo slieksni pirms NHL pārkāpt trīs sezonu laikā tā arī nebija pa spēkam. Spēlētājs, kurš junioros bija pieradis pie liela spēles laika un nozīmīgas lomas vairākuma izspēlē, AHL tika pataisīts par melnstrādnieku.

Treneri Maiku Folinju (kā spēlētājam 15 sezonas NHL) latvieša stāvs nepārliecināja. ”Ja es kaut vienreiz kļūdījos, labākajā gadījumā man uzbļāva, sliktākajā – nosēdināja malā un uz nākamo spēli arī varēja neizlaist. Tas viss noveda pie tā, ka viss, par ko es domāju – kā nekļūdīties. Ja laukumā vienīgā doma ir nekļūdīties, tad ir pilnīgs čau! – tad vairs nevari paspēlēt,” emocionālo slogu tagad atmiņā atsauc Saviels.

Kad Agrim vaicāju, vai viņš mēģināja ar treneri runāt par savu pielietojumu laukumā (tie daudzie punkti junioros trīs sezonas pēc kārtas nevar būt cūcene), viņš atmet ar roku: ”Tur nevienam neinteresē, kur esi bijis un cik augstu draftēts. Arī treneri vēlas tikt NHL, viņiem svarīgs ir tikai rezultāts.”

Folinju un Saviela ceļi šķīrās pēc vienas sezonas, trenerim karjeru turpinot junioru hokejā. Folinju vietā pie komandas stūres stājās viņa asistents Pols Fiksters, kuram arī jau bija izveidojies savs priekšstats par katra spēlētāja lomu un pielietojumu. ”Ja junioru komandā kļūdas piedeva, tad AHL – neko nepiedeva,” salīdzina Saviels. ”Vairākumā mani vispār nelaida. Bija jāsāk spēlēt cits hokejs. Tas noteikti kavēja manu karjeras attīstību, jo pagāja pāris gadi un es sapratu – tā, kā es kādreiz [junioros] spēlēju, es vairs neesmu spēlējis. Un arī vairs nespēlēšu.”

Trīs sezonās AHL Agris Saviels izcēlās ar 2 vārtiem un 13 rezultatīvām piespēlēm. Tas viss iespēts 148 spēlēs. Aizsargs izkopa citu spēles manieri, bija ļoti uzticams savu vārtu tuvumā, bet ne jau šo īpašību dēļ viņu savulaik tik augstu novērtēja Ziemeļamerikas skauti.

Armands Puče uzskata, ka Saviela ceļu uz NHL aizšķērsoja nepiemēroti treneri (abi divi pieaugušo hokeju drīz vien pameta) un paša biklums. ”Saviels savu hokeju nemācēja uzspiest. Nevar būt tā, ka no junioriem, kur sezonā vāc 50 punktus, AHL nonāc 3. maiņā un vienkārši pieņem to,” uzskata žurnālists. ”Te ir stāsts par raksturu. Prasme sarunāties Agrim ir savdabīga. Tas nav pārmetums – tāds ir viņa raksturs. Kluss. Līdzīgi bija Kristapam Sotniekam, kad viņš aizbrauca uz Vašingtonas ”Capitals” nometni. Visi apbrīnoja viņa fiziskos dotumus, visi novērtēja slidošanas prasmi, bet – tajā brīdī, kad bija jāiekļaujas kolektīvā, tad tā piesardzība, kūtrums un bijība nospēlēja par sliktu,” atminas Puče.

”Savielam bija pilnīgi visi priekšnoteikumi. Taču profesionālajā sportā ir būtiski arī parādīt, cik atvērts esi tai lomai, kuru vēlies ieņemt. Ja pavērojam visus Latvijas hokeja veiksmīgos piemērus, tie visi ir spēlētāji, kuri māk izteikties, noformulēt savu domu, arī apvainoties māk, paziņojot, kas notiks ar vienu vai otru žurnālistu, ja turpinās tā rakstīt par viņu.”

Armands Puče spriež, ka neveiksme bija arī apstāklī, ka Hēršijā tā arī nekrustojās Saviela un Boba Hārtlija ceļi, kurš pāris sezonas pirms mūsu hokejista draftēšanas tika paaugstināts par ”Avalanche” galveno treneri. ”Tagad arī Latvijas izlasē redzam, ka Hārtlijs ir treneris, kurš cenšas ar spēlētājiem veidot komunikāciju un atraisa prasmi izpaust sevi. Iespējams, ka Savielam pietrūka tāds treneris kā Hārtlijs, kurš varbūt būtu viņu atraisījis un pacēlis līdz NHL līmenim. Kārlis Skrastiņš jau arī nebija runātājs, taču tie treneri, kas bija ap viņu, prata atrast Kārlī tās īpašības, kas viņu padarīja vērtīgu. Runājot ar Skrastiņu, varēja manīt, ka tas nav nekāds biklais puika – viņam bija gana plašs redzesloks un viņš prata savas domas noformulēt.”

Pats Saviels atminas, kā mainījies noskaņojums attiecībā pret NHL, aizbraucot uz pirmo ”Avalanche” nometni: ”Kad mani draftēja 2. kārtā, likās, ka NHL ir deguna galā. Kad aizbraucu uz Kolorādo ”Avalanche” nometni un redzēju, cik daudz tur ir pirmajās kārtās draftētie; cik daudz tur ir spēlētāji ar 100 un vairāk spēļu pieredzi NHL… Man ir prasījuši: ja tur nebūtu tāds sastāvs, vai tad es būtu ticis komandā? Visticamāk, ka nē. Jo tas hokejs, kas man bija jāspēlē, – es neredzēju, kā es to varētu spēlēt ”Avalanche” rindās,” uzskata hokejists.

2001. gadā Boba Hārtlija vadībā ”Avalanche” izcīnīja Stenlija kausu.

Par karjeru nav jāsarkst

Pēc trim sezonām AHL, Agris Saviels atgriezās Eiropā un kļuva par vienu no Latvijas izlases pamatvērtībām. Piedalījās sešos pasaules čempionātos, 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā. Tas viss iespēts laikā, kad konkurence starp aizsargiem Latvijas izlasē bija, iespējams, nopietnākā, kāda pieredzēta. ”Es domāju, ka ļoti daudzi būtu priecīgi par tādu karjeru, kāda bija man. Esmu ļoti daudz ko redzējis, ļoti daudz kur dzīvojis.”

Leģionāra gaitas izvērtās visnotaļ raibas. Krievija, Slovākija, Dānija, Baltkrievija, Itālija, Čehija, Ukraina. Kur paticis spēlēt vislabāk? Itālijā! Dzīvesveida dēļ. ”Spēlējot Ziemeļamerikā, es, protams, nepieļāvu domu, ka kādreiz varētu spēlēt Itālijā,” Agris neslēpj. ”Spēlējot Eiropā, ātri sapratu, ka miljonus nepelnīšu. Skatījos, kur ir normāls atalgojums un kaut cik labs hokejs,” viņš pragmatiski norāda.

Foto: LAURIS AIZUPIETIS, F64

Lai arī Latvijas izlasē Savielam ilgu laiku bija stabila loma, viņa neuzkrītošais spēles stils neraisīja piedāvājumu birumu pēc pasaules čempionātiem. ”No leģionāriem prasa rezultāta veidošanu,” viņš nosaka. Veidotājs Saviels bija junioru līmenī, pieaugušo hokejā tas pats uzvārds sevi pieteica jau citā ampluā.

”Hokejista dzīve krietni atšķiras no ierindas cilvēku dzīves. Vai tā ir vieglāka? Noteikti nav. Kad atnācu no treniņa, biju tik pārguris, bet bijusī sieva vien noteica: ”Kas tad tev – tikai stundiņu paslidoji.” Ja pats neesi darījis, tikai no malas izskatās, ka tas ir vienkārši. Ir morāli nenormāli smagi, arī fiziski. Nekā viegla tur nav.”

Neatsverams piemērs jaunajiem hokejistiem

Agra Saviela piemērs ir ārkārtīgi vērtīgs Latvijas hokejam. Iespējams, pat vērtīgāks nekā tad, ja būtu izdevies sasniegt projicētās virsotnes. Un vēl lielāku vērtību Saviela personībai Latvijas hokejā piedod viņa pašreizējais pielietojums – darbs ar bērniem. Lai nu kurš, bet viņš var daudz ko pateikt priekšā. Par visiem aspektiem. Zina, kur un kā tikt pie saldām odziņām, zina arī, kur paslēpti grābekļi.

Vidējo izglītību ieguvis 22 gados, Agris Saviels tagad studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Tiecas pēc bakalaura grāda. Savukārt pirmā profesionālā izglītība jau iegūta. ”Labi, ka saņēmos,” viņš tagad nopūšas. ”Citādi es tagad šeit nesēdētu.”  Kā viņš pats novērojis, hokejisti tagad veido LSPA pamatmasu.

Saviela paaudze – trīsdesmitgadnieki – bija pirmā, kas uzauga ar sapni par NHL. Irbes, Ozoliņa un Žoltoka paaudze, lai arī kļuva par pirmo paaudzi, kas apsolītajā zemē iecirta karogu, neuzauga ar sapni par NHL. Viņi kā hokejisti un personības auga un veidojās aiz dzelzs priekškara, kad par ko tādu sapņot bija bezjēdzīgi.

Hokeja kults 90. gadu otrajā pusē – 2000. gadu sākumā bija tik spēcīgs, ka lauza savā ceļā sapņus un likteņus. Saviels vēl trāpīja viļņa augšpusē (ar hokeju pelnīja iztiku, nostiprinājās Latvijas izlasē), bet daudzi – tika izskaloti krastā…

”90. gados Latvijas hokejistiem nebija Plāna B. Bija tikai Plāns A,” vērtē Armands Puče. ”Šobrīd vismaz vārdos dominē doma par izglītības iegūšanu ar hokeja palīdzību. Tādā ziņā hokeja sabiedrības apziņas līmenis ir audzis, taču jāpatur prātā, ka tolaik nebija tā, ka Ziemeļamerikas universitātes hokeja stipendijas dāļāja pa labi un kreisi. Saviela laika hokejistiem bija tikai Plāns A, un tas jau dzen tādā reālā stūrī,” akcentē pieredzējušais hokeja apskatnieks.

”Bieži vien ir tā, ka daudz vari iegūt tikai ar atrašanos skolā, bet tie džeki jau pat uz skolu negāja! Vismaz aizej uz skolu, sarunā kaut ko ar skolotājiem, vismaz izgudro plānu, kā notīties no stundām – arī tā jau ir mācību stunda! Tātad, attīsti savu radošumu, kopā ar džekiem izštuko plānu. Bet, ja neej vispār, tad jau tikai paliec ģērbtuvē un vairākumā.”

Mainījušies ir arī apstākļi, kādos tiek audzināti jaunie hokejisti. Saviels atminas, ka viņa bērnībā komandu bija maz – vieta tajās atradās tikai pašiem motivētākajiem. Tagad hokejs ir kļuvis pieejamāks, līdz ar to – masveidīgāks. Un šī masveidība ir pašķaidījusi arī jauno hokejistu un viņu vecāku motivācijas spektru.

Paša vadītajā skolā viņš nav novērojis neveselīgus piemērus, kur kāds jau būtu neatgriezeniski notēmējis NHL virzienā. ”Kādreiz darbs bija vērsts uz rezultātu – ja nespēji konkurēt, atskaitīja. Tagad komandu ir vairāk, vairs tā nav. Labo hokejistu skaits gan Latvijā no tā nav mainījies,” Saviels trāpīgi akcentē. ”Kā ir labāk? Labāk, lai pēc iespējas vairāk bērnu spēlē,” viņš pats sev atbild bez minstināšanās.

Tagad liktos muļķīgi salīdzināt Sandi Ozoliņu un Agri Savielu hokeja laukumā. Pirms 20 gadiem tā bija tēma. Liktenīgais maiņas darījums abus aizsūtīja katru pa savu ceļu. Pirmais aizgāja tālāk pa hokeja rokzvaigznes taku ar visām no tā izrietošajām sekām. Tagad svešā zemē stāda rozes un strādā ar jau nobriedušiem profesionāļiem Krievijā. Pienesums Latvijas jaunatnes hokejam šeit un tagad? Šajā vietā cieņpilni paklusēsim…

Otrs lielo skatuvi izbaudīja mērenās devās, neapejot ceļā izmestos grābekļus un pēc konfrontācijas ar tiem – pieņēma savu lomu. Ozoliņš/Irbe/Žoltoks tā nekad nedarīja. Un tas viņus nošķīra no bara. To tieši pirms gada intervijā ”Ģērbtuvei” akcentēja arī pats Artūrs Irbe: ”Tā ir tā atšķirība starp ļoti labu un izcilu sportistu. Izcils sportists nav tas, kuram ir vairāk talanta vai lielākas darbspējas. Izcils sportists ir tas, kurš prot saskatīt savu latiņu pie pašiem griestiem un vēl debesīs.”

Rokzvaigzne no Saviela nesanāca, toties viņa lekcija ”Kā darīt un kā nedarīt” (Vienīgi – bez sadaļas ”Kā notriekt miljonus?”) visiem interesentiem Latvijas hokejā ir brīvi pieejama. Tāpat kā viņa zināšanas un enerģija.

Te nu vietā būs paša Saviela iepriekš uzdotais jautājums:  kā ir labāk? Tik tiešām – vai kāds spēj atbildēt, kā ir labāk?

0 Komentāru

Jaunākie sporta video

TEKSTA VIDEO TIEŠRAIDE: KHL. Rīgas ”Dinamo” – SKA

Bija vai nebija pāri līnijai - tiesneši pret SKA neieskaita divus Rīgas "Dinamo" vārtus

Rīgas ”Dinamo” atspēlējas un aizraujošā mačā izcīna punktu, "bullīšos" pie uzvaras tiek SKA

Poļu bijušais spēkavīrs Pudzanovskis MMA būrī ar vienu sitienu izdzēš gaismu milzīgajam senegāliešu Bombardierim

TEKSTA VIDEO TIEŠRAIDE: KHL. ”Jokerit” – Rīgas ”Dinamo”

TEKSTA VIDEO TIEŠRAIDE: KHL. ”Severstal” – Rīgas ”Dinamo”

Cibuļskis: Čaļiem nevar pārmest - visi cīnījās, bloķēja metienus, gāja uz vārtiem

Pirmsspēles apskats: SKA komentārus neprasa - pirmā vieta konferencē un trīs uzvaras pēc kārtas

Rīgas ”Dinamo” Helsinkos pārliecinoši zaudē “Jokerit”

Porziņģa labais sniegums palīdz ”Mavericks” pārspēt "Raptors" un izcīnīt pirmo uzvaru sezonā

Kas par UFC dueli! Vetori aizraujošā piecu raundu cīņā pārspēj Kostu

„Liverpool“ iesit piecus vārtus un pazemo „Manchester United“ viņu mājās