LFF Vēlēšanu komiteja apstiprina vienu valdes vēlēšanu kandidatūru un lemšanu par trim citām atstāj LFF ziņā

Pievienot komentāru
LFF Vēlēšanu komiteja apstiprina vienu valdes vēlēšanu kandidatūru un lemšanu par trim citām atstāj LFF ziņā
VLADISLVS PROŠKINS, F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Vēlēšanu komiteja trešdien apstiprināja vienu valdes vēlēšanu kandidatūru, divas noraidīja un lemšanu par trim citām atstāja LFF valdes pašreizējā sastāva ziņā, vēsta LFF.

Saskaņā ar LFF statūtiem visus ar vēlēšanu kandidātu atbilstību dalībai vēlēšanās saistītos jautājumus izskata šim mērķim izveidotā neatkarīgā institūcija – LFF Vēlēšanu komiteja, kas ieviesta līdz ar pērn apstiprināto LFF statūtu jauno redakciju un kuras sastāvs ir LFF biedru apstiprināts. Vēlēšanu komiteja sākotnēji pārbaudīja, vai visi valdes amatu kandidātu pieteikumi atbilst LFF statūtiem – vai nepastāv interešu konflikti, vai kandidāts ir politiski nozīmīga persona u.c. parametrus -, kā arī izskatīja, vai katram valdes amata kandidātam ir nepieciešamais 10% LFF biedru atbalsts kandidatūras izvirzīšanai.

LFF min, ka gadījumā, ja kandidāts nebija izpildījis atbilstības kritērijus, viņam tika piešķirtas divas dienas iztrūkstošās informācijas iesniegšanai. Tomēr Vēlēšanu komiteja uzskatīja, ka 10% LFF biedru atbalsta neesamība nevar būt par trūkumu, kuru iespējams novērst, piemēram, iesniedzot vēl kāda biedra atbalstu apliecinošu dokumentu, kas izteikts pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa 25.martā.

Seši LFF valdes amatu kandidāti, kuriem tika konstatētas dažādas biedru atbalsta neatbilstības, piemēram, atbalstu sniedza persona, kura nav LFF biedrs, biedri izteikuši atbalstu vairākiem viena amata kandidātiem, un attiecīgi šī biedra atbalsts netiek ņemts nevienam kandidātam, kuram šis biedrs izteicis atbalstu, kā arī biedru vārdā parakstījušās personas, kurām nav tādu tiesību, statūtos paredzētajā kārtībā vērsās LFF Apelāciju komisijā. Tā nolēma atcelt šos sešus Vēlēšanu komitejas lēmumus un noteikt kandidātiem divu dienu termiņu trūkumu novēršanai, lai Vēlēšanu komiteja par šiem kandidātiem varētu lemt atkārtoti.

Pēc atkārtotas kandidātu atbilstības izvērtēšanas LFF Vēlēšanu komiteja secināja, ka Jānis Apse ir apstiprināms valdes locekļa kandidātu skaitā, jo konstatēts, ka Vēlēšanu komitejai nebija pieejami visi jau sākotnēji līdz 25.martam LFF administrācijā iesniegtie LFF biedru apliecinājumi.

Vēlēšanu komiteja pieņēma lēmumu atteikt apstiprināt valdes amatu kandidātus Vladimiru Šteinbergu, kurš pretendēja uz viceprezidenta amatu, un Anastasiju Kučinsku, kura pretendēja uz LFF valdes locekles amatu.

Vēlēšanu komiteja konstatēja, ka atsevišķi LFF biedri ir izteikuši atbalstu vairākiem attiecīgā amata kandidātiem, kas atbilstoši statūtos noteiktajam anulē šī biedra sniegto atbalstu. Vēlēšanu komiteja uzskata, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nav pamata pārbaudīt biedru atbalsta dokumentus, kuri iesniegti pēc 25.marta termiņa, jo saskaņā ar LFF statūtiem tas ir valdes amatu kandidātu pienākums pārliecināties, ka pieteikums atbilst visiem statūtu noteikumiem, tostarp ir iesniegti visi biedru atbalstu kandidātam apliecinošie dokumenti.

Pēc Vēlēšanu komitejas domām tādu atbalsta dokumentu pieņemšana nav pieļaujama, jo tā var radīt situācijas, kurās jau esošiem valdes amatu kandidātiem, kuru kandidatūras ir apstiprinātas, pēc termiņa iesniegtu atbalsta dokumentu pieņemšana var radīt biedru atbalsta minimālā sliekšņa pārkāpumu, jo, ja biedrs atbalsta vairāk nekā vienu attiecīgā valdes amata kandidātu, šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā.

LFF Vēlēšanu komitejas atteikumi dalībai vēlēšanās ir pārsūdzami LFF statūtos noteiktajā kārtībā trīs dienu laikā no lēmuma paziņošanas 6.maijā.

Izvērtējot prezidenta kandidāta Sanda Ģirģena (KPV LV) un valdes locekļa kandidātu Guntara Indriksona un Jāņa Engeļa sākotnēji iesniegtos dokumentus un papildus iesniegtos apliecinājumus, Vēlēšanu komiteja lēma, ka tā nevar ne apstiprināt, ne atteikt šīs kandidatūras.

Atbilstoši LFF statūtiem katram LFF biedram pašam ir pienākums informēt par tādu amatpersonu vai paraksttiesīgo personu izmaiņām, kuras ir tiesīgas slēgt juridiski saistošus līgumus ar trešajām pusēm. Atbalsta izteikšana valdes amata kandidātam uzskatāma par juridiski saistošu darbību, jo tā rada tiesiskas sekas gan atbalstu saņemošajam kandidātam, gan citiem kandidātiem.

Pārbaude, vai pilnvarojums bija spēkā atbalsta izteikšanas brīdi, atbilstoši vēlēšanu kodeksa noteikumiem nav Vēlēšanu komitejas kompetencē. Tāpēc tā uzskata, ka tikai LFF var lemt par attiecīgā kandidāta apstiprināšanu, ievērojot LFF statūtos noteiktajā kārtībā sniegtās ziņas par paraksttiesīgajām personām.

Vēlēšanu komiteja akcentē, ka būtiskākā atšķirība starp valdes amatu kandidātiem, kuru kandidatūras atteikts apstiprināt, un tiem, atbalstu kuriem izteikušo biedru paraksttiesīgo personu konstatācija nodota LFF, ir tā, ka pirmie pēc neatbilstoša atbalsta skaita konstatācijas iesniedza jaunus, līdz pieteikumu izvērtēšanai neredzētus atbalsta dokumentus, kas saskaņā ar LFF statūtu noteikumiem nav pieļaujams. Savukārt otro atbalsta dokumentus ir parakstījušas personas, kuru paraksttiesīguma uzskaitei seko LFF.

LFF administrācija pēc iepazīšanās ar Vēlēšanu komitejas pieņemto lēmumu ne apstiprināt, ne atteikt trīs minētās kandidatūras jautājumu virzīs izskatīšanai nākamajā LFF valdes sēdē, lai lemtu par iespējamo rīcību.

LFF respektē Vēlēšanu komitejas kā neatkarīgas institūcijas, kas praksē kā pirmā piemēro jaunos statūtus un vēlēšanu kodeksu, pieņemtos lēmumus un apņemas šajā situācijā izdarīt visu savā kompetencē esošo.

LETA jau vēstīja, ka LFF Vēlēšanu komiteja no 14 saņemtajiem pieteikumiem dalībai valdes vēlēšanās apstiprināja septiņus – prezidenta kandidātu Vadimu Ļašenko, viceprezidenta kandidātus – Olafu Pulku un Sergeju Kovaļovu, kā arī valdes locekļu kandidātus – Andi Rozīti, Emīlu Latkovski, Viktoriju Mihaļčuku un Nauri Mackeviču.

Kā ziņots, sākotnēji 24.aprīlī plānotais LFF kongress, kurā bija paredzētas LFF valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas, saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli pārcelts uz pašlaik nenoteiktu laiku.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.

Vēlēšanu kongress izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pārcelts uz nezināmu laiku.