Kazakevičs: Latvijas izlasei pietrūkst agresijas

1 komentārs
Kazakevičs: Latvijas izlasei pietrūkst agresijas
ZANE BITERE, LETA

Pārbaudes spēlē pret Sanmarīno izlasi bijuši vairāki nelieli tehniski brāķi, kas nav ļāvuši vēl vairāk saasināt situāciju pie pretinieku vārtiem, trešdien pēcspēles preses konferencē pauda Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs.

Pirms divām pēdējām Nāciju līgas sacensībām Latvijas futbolisti draudzības spēlē trešdien viesos ar 3:0 pārspēja Sanmarīno.

Latvijas izlases labā vārtus guva Vladislavs Gutkovskis un Kaspars Dubra, bet Kristians Brolli pirmajā puslaikā bumbu raidīja savos vārtos.

“Šajā spēlē bija vairāki uzdevumi. Galvenais bija beidzot uzvarēt, kas dos lielāku pārliecību. Vairākas lietas, kuras bijām plānojuši, arī paveicām, bet ceram, ka tas mums nemaksās spēlētāju traumas. Pēc šīs spēles radušies jautājumi par dažu spēlētāju veselības stāvokli, tomēr ceru, ka viss būs kārtībā.”

Viens no speciālista minētajiem futbolistiem ir Igors Tarasovs, kurš traumu guvis treniņā pirms trešdienas mača, bet 67.minūtē laukumu pameta kapteinis Mārcis Ošs. Viņš esot sajutis diskomfortu ceļgalā. Tāpat Kazakevičs neslēpa, ka jautājumi vēl ir par Andreja Zjuzina veselības stāvokli, bet Krišs Kārklis guvis nelielas “darba traumas”.

Ņemot vērā, ka izlases rindās ir balsta pussargu trūkums, šajā spēlē Kazakevičs vēlējies pārbaudīt Ritvaru Ruginu un Alekseju Saveļjevu, kurš iepriekš pamatsastāvā nebija devies laukumā.

“Izņemot spēli ar Maltu, kur spēlējām pēc shēmas 4-4-2, pārējos mačos strādājām 4-2-3-1 izkārtojumā… Būtiski saprast, kāds ir taktiskais uzstādījums. Vai izmantojam mūsu malējos pussargus ar iešanu iekšā starp līnijām, vai mēs viņus turam plašās pozīcijās.”

“No tā lielā mērā arī atkarīga shēma ar vienu vai diviem balsta pussargiem. Protams, ir variants, ka varam spēlēt arī ar vienu “balstu”, bet tikai pie noteiktām likumsakarībām vai spēles stila.”

Treneris nenoliedza, ka šajā spēlē pilnīgi viss nav izdevies, taču bijusi jūtama spriedze starp spēlētājiem, jo pretiniekos ir FIFA ranga 210.vietas īpašnieki.

“Rodas spiediens no tā, ka negūstam vārtus, tāpat zināmu nervozitāti radīja arī pretinieku pozīcijas FIFA rangā,” ar redzēto laukumā dalās Kazakevičs. “Kopumā skaidrs, ka pozicionālā spēle ar bumbu mums brīžiem nepadodas.”

Kazakevičs uzteica komandas disciplinētību pārejas fāzēs, kas pretiniekiem nav ļāvis ieskrieties, bet bijušas epizodes uzbrukumā, kur pozicionālā ziņā varēja nospēlēt labāk. Īpaši spēles beigās, kad pie 3:0 laukumā valdījis dezorganizēts futbols.

Pēc trenera paustā noprotams, ka nelielu “haosu” brīžiem radījusi Roberta Uldriķa spēle, jo futbolists neesot vairījies spēlēt visai plaši.

“Nebija uzstādījums Robertam [Uldriķim] spēlēt tuvāk pretiniekiem, bet viņš nereti vadījās pēc situācijas un atstāja savu centra pussarga pozīciju, lai dotos pakaļ bumbām. Tas mums arī nedaudz sarežģīja spēli, jo tādējādi pretinieki varēja darboties kompaktāk,” Šveicē spēlējošā futbolista sniegumu komentēja Kazakevičs.

“Bija sarežģītāk spēlēt caur centrālo zonu pa līnijām. Uzdevums bija šāds – ja Jānis Ikaunieks kā centra spēlētājs atmet aizsardzības līniju atpakaļ, tad Uldriķis, mainoties vietām, var iet pēc bumbām.”

Treneris arī skaidroja, kāpēc Latvijas izlasei nesokas ar sitienu izdarīšanu un noteikumu izprovocēšanu.

“Mums pietrūkst agresijas, jo, kad esam ar seju pret vārtiem, mēs ļoti reti mēģinām apspēlēt. Tātad mēs reti metam bumbu garām un neprovocējam pārkāpumus,” uzsver Kazakevičs. “Mēs nepietiekami spēlējam puspagriezienā ar piespēļu pieņemšanu un atdošanu. Diezgan bieži mēs pretinieku cenšamies pārspēt ar piespēlēm, bet šādās spēlēs būtisks ir agresijas jautājums.”

“Pirmajā puslaikā nepietiekami daudz centāmies apspēlēt no malām, kas prasījās, jo pretinieki ne vienmēr savlaicīgi bija vietās.”

No Sanmarīno Kazakevičam palikuši arī labi iespaidi, jo pēdējos treniņos sevi labi pierādīja Vācijas kluba Minhenes “Bayern” sistēmas futbolists Daniels Ontužāns. Šī iemesla dēļ viņš arī izpelnījās vietu sākumsastāvā un pie teikšanas visticamāk tiks arī kādā no nākamajām divām spēlēm.

Ontužāns jau agrā vecumā ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju, tāpēc viņš latviešu valodu īsti nav apguvis, taču komunikācija ar spēlētāju noris krieviski un arī angliski, ja nepieciešams.

“Viņa spēlēšana sākumsastāvā liecina par perspektīvām. Rēķināmies, ka Ontužāns laukumā var iziet arī oficiālās spēlēs. Uzskatu, ka viņš aizvadīja nesliktu spēli,” par futbolistu saka Kazakevičs, kurš uzbrucējam Raimondam Krollim iespēju pret Sanmarīno nedeva, jo negaidīti nācās veikt Oša piespiedu maiņu.

“Ontužāns pārsvarā spēlē “labajā insaidā”, tāpēc cenšamies viņam atrast piemērotāko pozīciju. Šobrīd viņš spēlē malā, jo “desmitnieka” pozīcijā mums ir Ikaunieks un [Mārtiņš] Ķigurs.”

Jau pirms dueļa ar Sanmarīno Kazakevičs pauda, ka lielāku spēles laiku iegūs tie, kuriem klubā ir mazāk minūšu vai kuriem pēdējā laikā nav izdevies uzspēlēt arī izlasē. Puslaiku laukumā aizvadīja Vladimirs Kamešs, un Vladislavs Gutkovskis pie iespējas tika 72.minūtē. Tieši Gutkovska došanās laukumā bijusi nozīmīga, jo futbolistam beidzot bija “jāsalauž” sava “sausā” sērija. Gutkovskis 22.spēlē izlasē guva savus pirmo vārtus, realizējot pendeli.

Tāpat galvenais treneris uzsvēra, ka spēlētāju slodze tiek rēķināta trīs spēļu nogrieznī, tāpēc nav izslēgts, ka futbolists, kurš pret Sanmarīno aizvadīja visas 90 minūtes, laukumā pietiekami ilgu laiku varētu pavadīt arī nākamajās divās spēlēs.

“Šādi varianti nav izslēgti Ošam vai Elvim Stuglim,” pauž Kazakevičs. “Jāņa [Ikaunieka] gadījumā bija vairāki momenti. Vēlējāmies sabalansēt sastāvu un uzbrūkošajā pozīcijā ielaist kādu pieredzes bagātāku futbolistu, kurš var saasināt situācijas. Otrs – šīs pozīcijas spēlētājs Ķigurs Latvijas kausā nospēlēja 120 minūtes.”

“Ķiguru vēlamies izmantot nākamajās spēlēs, bet pagaidām redzam, ka viņš fiziski vēl nav atjaunojies. Cītīgi sekojam līdzi futbolistu slodzēm. Ikaunieka šodienas ātruma-spēka darbs pielīdzināms vienam pilnam puslaikam, tāpēc izvēlējāmies viņam dot nedaudz lielāku spēles laiku.”

Preses konferences noslēgumā Kazakevičam tika vaicāts, kurš no futbolistiem ir “štata” 11 metru soda sitējs. Trešdienas mačā to darīja Gutkovskis, taču viņam būtiski bijis pārvarēt psiholoģisko robežu, savukārt “štata sitējs” būšot redzams, kad pienāks iespēja.

Pēc spēles ar Sanmarīno Latvijas izlase atgriezīsies mājās, kur sestdien aizvadīs UEFA Nāciju līgas maču ar Fēru salām, bet pēc tam dosies uz Andoru, kur 17.novembrī aizvadīs noslēdzošo spēli šajā turnīrā.