Gorkšs atklāj, ka Latvijas futbolu sagaida izvēles un liels pārmaiņu process

Pievienot komentāru
Gorkšs atklāj, ka Latvijas futbolu sagaida izvēles un liels pārmaiņu process
ROMĀNS KOKŠAROVS/ F64

Kaspars Gorkšs opozīcijas centienus gāzt viņu no Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata saista ar iepriekš nebijušām pārmaiņām Latvijas futbolā, pirmdien preses konferencē teica Gorkšs.

Kā zināms, vairāki LFF biedri ir parakstījuši iesniegumu ar vēlmi sasaukt ārkārtas kongresu, kurā mēģinātu gāzt Gorkšu no organizācijas vadītāja amata. Ārkārtas kongress notiks 28.februārī.

“2018.gadu raksturotu kā vecās sistēmas laušanu – iestājāmies pret korupciju un sākām caurskatīt mācību un treniņu centrā “Staicele” notiekošo, kur gadiem piekoptās shēmas nodevām varasiestādēm,” pauda Gorkšs. “Sportam tāpat kā kultūrai jābūt tam, kas nes valsts vārdu pasaulē. Neskatoties uz visu, futbols turpina augt – palielinās spēlētāju, sacensību un futbolā iesaistīto skaits.”

Gorkšs preses konferencē sacīja, ka arī izlašu kontekstā Latvijai ir ar ko lepoties, lai gan pieaugušo valstsvienībai rezultāti bijuši pieticīgi. “Jauniešu izlases startē arvien sekmīgāk, priecējot ar labu sniegumu laukumā un rezultātiem, it sevišķi Baltijas mērogā.”

“Lai spertu nākamo soli futbola attīstībā, visiem ir jāvienojas par tīru futbolu,” neslēpa Gorkšs, kurš piebilda, ka LFF jāstrādā pie tā, lai biedri saprot, kas notiek Latvijas futbolā, lai būtu komunikācija ar faniem un dažāda veida līdzjutēju pasākumi, kā arī jāattīsta futbola speciālisti un treneri, lai ar manipulatīvām darbībām nevarētu ietekmēt spēli.

“Esam lielu pārmaiņu procesā. Tā laikā vienmēr kāds jūtas apdalīts, kādam kaut kas nepatīk. Tomēr mūsu uzdevums ir būt maksimāli atklātiem un pieejamiem. No mūsu puses darīsim visu, lai kļūtu pieejamāki biedriem, žurnālistiem un visiem pārējiem, kuri iesaistīti Latvijas futbolā,” uzsvēra LFF prezidents, piebilstot, ka notiks cīņa arī pret sarunātajām spēlēm. “Daudziem futbolistiem nav dzinuļa spēlēt ārzemēs, bet gan maksimāli daudz nopelnīt, pārkāpjot dažādus ētikas noteikumus un manipulējot ar spēli.”

LFF vadības opozicionāru iesniegumā, kura iniciators ir pērn ar Gorkšu prezidenta vēlēšanās konkurējošais Vadims Ļašenko, ir 21 biedra paraksts. Lai sasauktu ārkārtas kongresu, bija nepieciešami vismaz desmitā daļa no biedru atbalsta jeb 15 no 141 biedra.

Gorkšs arī nenoliedza, ka LFF ir jārūpējas, lai organizācijas pieņemtie lēmumi būtu caurskatāmi un viegli saprotami, turklāt drīzumā valdes sēdes jau varētu tikt ierakstītas audio formātā, bet nākotnē tās varētu tikt arī filmētas.

“Šī gada 15.janvārī LFF valde apstiprināja budžetu. Būtiski palielināta ieņēmumu sadaļa, kas ir par 2,8 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, savukārt izdevumi būs lielāki par 1,28 miljoniem eiro – tie saistīti ar nacionālo izlašu skaita un spēļu palielināšanos,” skaidroja Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. “Šobrīd esam raduši ceļu būtiskai deficīta samazināšanai, bet pašreizējais uzdevums ir izstrādāt ilgtermiņa budžeta plānu uz četriem gadiem, kura ietvaros ir jāizveido sabalansēts budžets ar minimālu deficītu.”

Šāda mērķa realizēšanai LFF piesaistījuši dažādus speciālistus un finanšu ekspertus.

Ārkārtas kongresa darba kārtībā ir iekļauti ziņojumi par LFF prezidenta, valdes locekļu un ģenerālsekretāra Edgara Pukinska līdz šim paveikto, kā arī uzticības balsojums Gorkšam.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī, kad viņš ārkārtas kongresā vēlēšanās pārspēja Vadimu Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu. Pēc statūtiem nākamās vēlēšanas paredzēts aizvadīt nākamā gada kongresā, tajā prezidentam iegūstot pilnvaras uz četriem gadiem.

Savukārt ikgadējais LFF kongress plānots 26.aprīlī. Tādējādi ar nepilnu divu mēnešu intervālu būs uzreiz divi kongresi.