Uga Dumpis: Tokijas olimpiskās spēles notiks, bet par sacīkstēm ar skatītājiem rudenī esmu skeptisks

Pievienot komentāru
Uga Dumpis: Tokijas olimpiskās spēles notiks, bet par sacīkstēm ar skatītājiem rudenī esmu skeptisks
AFP/SCANPIX

Galvenais koronavīrusa drauds sabiedrībai arī sportā ir cilvēku pulcēšanās, kas noteikts to, ka rudenī, visticamāk, sacensības Latvijā telpās ar skatītāju klātbūtni nez vai notiks.

Tikmēr nākamā gada olimpiskās spēles, visticamāk, norisināsies daudz labākos apstākļos, trešdien tīmekļa vietnē “11tv.lv” sarunā ar Valdi Valteru savu viedokli par sporta sfēru izteica Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Dumpis norāda, ka sākumā, kad norisinājās Čempionu līgas spēles futbolā, kurās bija daudzi inficētie un pēc tam – arī mirušie, kā arī zirgu skriešanas sacensībās Lielbritānijā, cilvēki vēl neapzinājās, kāds vīruss ir, kas ir jādara, lai ar to nesaslimtu, un kas nav jādara.

“Ja mēs zinām, kā diagnosticēt slimību un to ārstēt, varam dzīvot ar lielākiem riskiem, bet mums šobrīd ir sarežģīta vīrusa diagnosticēšana,” uz grūtībām cīņā ar vīrusu norāda Dumpis, kurš piekrīt, ka vīruss varētu nākt atpakaļ rudenī un ziemā, kad koronavīrusi parasti sāk savu darbību. Tāpēc ir iespējams, ka šobrīd ir sezonālā atveseļošanās.

“Es nevaru paredzēt, neviens to nevar, kā būs nākotnē. Tokijas olimpiskās spēles, manuprāt, notiks, bet par sacīkstēm ar skatītājiem rudenī, piemēram, Kontinentālajā hokeja līgā, kur spēlē Rīgas “Dinamo”, es esmu skeptisks,” saka speciālists.

Viņš uzsver, ka, līdzjutējiem aktīvi jūtot līdzi, dziedot un izkliedzot saukļus, vīruss tiek izmests no organisma kā ar aerosolu, un ir liels risks inficēties.

“Ja visi sēdētu ar mutēm ciet un maskām, tad varbūt tik traki nebūtu,” salīdzina Dumpis, kurš savulaik itin labi pieprata basketbola spēli. “Kamēr būs vīruss, pilnas tribīnes būt nedrīkst.”

“Kad vīrusa valstī vairs nebūs, tas ir, kad kādas divas nedēļas valstī netiks fiksēta inficēšanās ar vīrusu, tad pūļus varēs laist arēnās,” precizē infektologs. “Kamēr ir kaut daži gadījumi, kā Latvijā ir tagad, to nedrīkst darīt. Bieži vien inficē presimptomātiskie cilvēki, kuriem simptomu nav. Viņi aiziet, izkliedzas, iedzer alu un satiekas ar citiem, aplipinot tos.”

Viņš precizē, ka sākumā līdzjutējiem varētu būt variants izklaidus sēdēšanai tribīnēs, kā arī sēdēšana ar maskām.

Ārā riski ir mazāki. Sportistiem un personālam sacensības ir iespējamas, taču skatītāju klātbūtne, it sevišķi no ārvalstīm var veicināt arī sportistu saslimšanu, uzskata Dumpis.

Tas, ka kādā citā valstī jau sāk darboties kāda sporta veida pārstāvji, nenozīmē to, ka tā jābūt arī Latvijā, uzskata infektologs. “Mēs Latvijā tiecamies pēc mazākiem riskiem. Valstīs kā Itālijā vai Lielbritānijā, kur ir daudzi saslimušie un mirušie, sacensības atsāk, jo viņiem nav citas izejas. Mums nekas tāds nav bijis, un mums pat ir jābūt uzmanīgākiem nekā viņiem,” brīdina Dumpis.

Kā tuvāku piemēru viņš min Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) Izaicinājuma kausa spēles Sāmsalā starp Latvijas cēlāja Arta Caica pārstāvēto “Saaremaa” vienību un Milānas grandu “Allianz Powervolley”, diviem mačiem salā sekmējot vīrusa izplatību, kā rezultātā “situācija Igaunijā ir trīsreiz sliktāka nekā pie mums”.

Veselības ministrijas pārstāvis bilst, ka sacensībās Latvijā nekas jauns nav jāizdomā, jo ir jau citu līdzīgu sacensību piemēri ārvalstīs, kuros redzams, kā aizsargāties no koronavīrusa.

Speciālists pauž viedokli, ka sportistiem vīruss nav tik bīstams, taču vīrusi var sportistu izsist no ierindas uz ilgāku laiku. Turklāt apkārt sportistiem parasti ir treneri un personāls, kam vīruss var kaitēt vairāk.

Sarunas nobeigumā Dumpis uzsvēra, ka sportošana, it īpaši ārā, ir mazāk bīstama nekā sadzīves situācijas, kurās cilvēki mēdz saskarties tuvāk.

Latvijā ārkārtējā situācija tika izsludināta 12. martā. Līdz 4. jūnijam Latvijā konstatēti 1082 saslimšanas gadījumi ar vīrusu, 25 cilvēkiem no vīrusa ejot bojā.