Šķēpmetējs Sirmais ar pirmo metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam

Pievienot komentāru
Šķēpmetējs Sirmais ar pirmo metienu kvalificējas Eiropas čempionāta finālam
Foto: LETA

Latvijas šķēpmetējs Zigismunds Sirmais trešdien jau ar pirmo metienu kvalificējās Eiropas čempionāta finālam, kamēr finālsacensībās kārtslēkšanā kungiem kvalificējās Mareks Ārents.

Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā notiekošajās sacensībās Sirmais kvalifikācijas pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, bet finālsacensībās iekļūs sportisti, kuri pārsniegs 81,50 metru atzīmi.

Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu – vispirms Ventspils šķēpos izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.

Kvalifikācijas A grupā startēja arī vēl viens Latvijas olimpietis Rolands Štrobinders, tomēr viņam neviens no trim mēģinājumiem netika ieskaitīts, sportistam paliekot bez rezultāta.

Tikmēr kvalifikācija B grupā Jānis Svens Grīva šķēpu raidīja 71,84, 73,38 un 69,83 metru tālumā. Ar 73,38 tālu metienu Grīva B grupā palika 14.vietā, bet sacensības viņš noslēdza 28.pozīcijā.

Vistālākais metiens kvalifikācijā padevās somam Anti Rūskanenam, kurš šķēpu raidīja 88,23 metru tālumā, bet Sirmais ar savu rezultātu bija piektais.

Savukārt kārtslēkšanā Ārents ar pirmajiem piegājieniem pārvarēja 5,15, 5,30 un 5,50 metru atzīmes, kas viņam ļāva iekļūt finālsacensībās. Lai gan kvalifikācija sacensības turpinās, tomēr latvieti no labāko divpadsmitnieka vairs nav iespējams izbīdīt.

Kvalifikācijas normatīvs augstlēkšanā ir 5,65 metri, bet finālsacensībās iekļūst 12 labāko rezultātu uzrādījušie sportisti.

Jūnija sākumā Ārents sacensībās Čehijas pilsētā Jablonecā ar kārti veica 5,70 metru augstumu, izpildot Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu, bet nedēļu vēlāk latvietis ieņēma trešo vietu Dimanta līgas posmā Stokholmā.

Kvalifikācijas sacensībās tāllēkšanā dāmām Aiga Grabuste pirmajā mēģinājumā pārkāpa atspēriena dēlīti, bet traumas dēļ no turpmākajām sacensībām izstājās. Lai iekļūtu finālsacensībās sportistēm bija jālec tālāk par 6,60 metriem vai jāiekļūst labāko 12 pulkā. Ar 6,90 metru tālu lēcienu dāmām labākā kvalifikācijā bija serbiete Ivana Španoviča, bet iekļūšanai finālā pietika ar 6,46 metru tālu lēcienu.

Tikmēr 400 metru barjerskrējienā Jānis Baltušs trešdien savā skrējienā finišu sasniedza 51,26 sekundēs un finišēja piektais, bet ātrākais ar 49,56 sekundēm bija slovāks Martins Kučera, kurš uzrādīja labāko laiku no visiem priekšskrējienu dalībniekiem. Sacensības Baltušs noslēdza dalītā 14.vietā, bet, lai iekļūtu pusfinālā, viņam pietrūka 0,43 sekunžu.

Pusfinālā iekļuva divi ātrākie sportisti no katra skrējiena, kā arī četri labāko rezultātu īpašnieki no pārējiem sportistiem.

Trešdienas rīta sesijā Gunta Latiševa-Čudare pārliecinoši sasniedza pusfinālu 400 metru skrējienā. Savā priekšsacīkšu skrējienā Latiševa-Čudare izcīnīja otro vietu, finišējot pēc 53,36 sekundēm, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts.

Tikmēr tāllēkšanas kvalifikācijas sacensības neveiksmīgi aizvadīja Elvijs Misāns, kurš ar rezultātu 7,61 metrs palika 20.vietā 24 dalībnieku konkurencē un netika 12 finālistu vidū. Kvalifikācijas normatīvu (8,00 metri) izpildīja četri tāllēcēji, bet pārējie astoņi tika atlasīti pēc rezultāta.

Savukārt Latvijas rekordiste septiņcīņā Laura Ikauniece-Admidiņa, startējot 100 metru barjerskrējienā, priekšsacīkstēs palika dalītā 23.vietā. Latvijas sportiste finišēja pēc 13,51 sekundes, kas ir krietni sliktāks rezultāts nekā viņas maija beigās sasniegtais personiskais rekords, kad sportiste daudzcīņas sacensībās Austrijā šo distanci veica 13,07 sekundēs.

Nākamajā kārtā iekļuva pa divām labākajām no četriem skrējieniem, kā arī nākamās piecas labāko rezultātu īpašnieces. Lai tiktu pusfinālā, distanci vajadzēja veikt vismaz 13,23 sekundēs.