Nebijis precedents Latvijas sportā: Radevičai valsts prasa atmaksāt piešķirto prēmiju

23 komentāri

Nebijis gadījums Latvijas sporta vēsturē. Bijušajai vieglatlētei Inetai Radevičai valsts pieprasa atmaksāt savulaik piešķirto 30 tūkstošu eiro lielo olimpisko prēmiju.

Tā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reaģējusi uz bijušās Latvijas tāllēcējas nule kā saņemto divu gadu diskvalifikāciju saistībā ar pozitīvo dopinga testu Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs 2012. gadā, kad sportiste ieņēma augsto 4. vietu.

“Mūsu gadījumā tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas piešķirta ar administratīvu aktu jeb valdības lēmumu par konkrētu sasniegumu. Un naudas balvu piešķīra tikai tāpēc, ka bija šī 4. vieta. Šobrīd 4. vietas nav, ir oficiāli anulēta, ir konsekvences, kas mums kā nodokļu maksātāju naudas uzraugiem šī norma ir jāpiemēro, diemžēl,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departaments direktors Edgars Severs.

Bijušajai sportistei liek atmaksāt 30 734 eiro. Ja atmaksa notiks, tad jautājums būs atrisināts, atzīst ministrijas amatpersona. Ja Radeviča šo naudas balvu labprātīgi neatmaksās, tad ar valdības lēmumu tikšot uzlikt par pienākumu šo naudas balvu atmaksāt.

“Tas nav nekas patīkams, mēs cienām Inetu kā sportisti līdz šai publiskai informācijai, viņa bija augsti vērtēts tēls arī sporta sabiedrībā, bet fakts ir fakts un ir ļoti slikta lieta dopings,” teic Severs.

Savukārt Latvijas Olimpiskā vienība nedomā vērsties pret Inetu Radeviču, lai prasītu atgriezt viņai togad piešķirto finansējumu.

“Tajā laikā bija runa par aptuveni 10 000,” norāda Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis. Olimpiskai vienībai līgumattiecības ar sportisti beidzās 2012. gada 31. decembrī.

“Tas, ko juridiski paredz mūsu tajā laikā slēgtie līgumi – mēs varam pārtraukt finansējumu, mēs varam piemērot dažādas citas sankcijas tajā gadījumā, ja līguma darbības laikā sportists ir pieķerts neatļautu vielu lietošanā jeb veic virkni pārkāpumu. Šajā gadījumā juridiski mums sen jau ir iestājies noilgums,” teic Fogelis.

Radēvičas gadījumā ir pagājuši seši gadi pēc šī sportiskā sasnieguma, kad tika veiktas atkārtotas dopinga pārbaudes. Tas tika darīts ar pilnīgi jaunām metodēm. Tehnoloģijas šo gadu laikā attīstās, tamdēļ arī dopingu kontrolei paraugus glabā desmit gadus.

“Ir iespējams desmit gadu periodā veikt atkārtotas analīzes, šis ir konkrētais gadījums, kas pierāda, ka pie atkārtotas analīzes, var konstatēt aizliegto vielu. Arī Latvijas Antidopinga birojs vācot sportistu paraugus, atlases veidā kaut kādu noteiktu kritēriju gadījumā, var izvēlēties kāda sportista paraugu glabāt daudz ilgāk,” skaidro Latvijas Antidopinga biroja vadītājs Mārtiņš Dimants.

Kā zināms, savas sportistes gaitas Radeviča pārtrauca 2012. gadā uzreiz pēc Londonas olimpiskajām spēlēm. Spēļu laikā veiktās dopinga analīzes viņai bija negatīvas. Katrā gadījumā Radēvičas dopinga skandāls ir juridiski jauna situācija, kas liks normatīvajos aktos niansētāk atrunāt šādus gadījumus.

“Mūsu līdzšinējā prakse bijusi tāda un tā ir pozitīva prakse, ja mūsu sportisti paceļas par vienu vai divām vietām jeb kādas citas valsts sportisti tiek diskvalificēti, tad Latvijas valsts šo naudas balvas starpību izmaksā, jo ir jauni apstākļi, un sportists iegūst augstāku vietu, šajā gadījumā ir otrādi – vieta ir anulēta,” pauž Severs.

Arī Latvijas Olimpiskā vienība sola pieņemt stingrākus mērus nākotnē. “Attiecībā uz sportistu servisa nodrošināšanu, ir nopietni jāpārdomā, kādi varētu būt šie sadarbības līgumu nosacījumi – drastiski vai mazāk drastiski, tas ir nākotnes jautājums,” spriež Fogelis.

Ar Inetu Radeviču LNT ziņām neizdevās sazināties. Neoficiāli ir zināms, ka bijusī sportiste negrasās atmaksāt valsts piešķirtos 30 000.