Čakšs Tokijas svelmē jūtas komfortabli un pirms sacensībām koncentrējas metiena tehniskajam izpildījumam

0 Komentāru
Čakšs Tokijas svelmē jūtas komfortabli un pirms sacensībām koncentrējas metiena tehniskajam izpildījumam
KASPARS KRAFTS, F64

Latvijas šķēpmetējs Gatis Čakšs Tokijas svelmē jūtas komfortabli un pirms sacensībām koncentrējas metiena tehniskajam izpildījumam, pirmdien sarunā ar žurnālistiem teica Latvijas vieglatlēts.

Čakšs ir viens no pēdējiem Latvijas sportistiem, kurš ieradies Tokijā, lai piedalītos savās pirmajās olimpiskajās spēlēs. Pirmie iespaidi sportistam ir patīkami.

“Man patīk šāda veida laika apstākļi, jo liekas, ka siltuma dēļ ķermenis ātrāk “ieeļļojas”,” par pirmajām dienām Japānas galvaspilsētā stāsta šķēpmetējs. “Redzot, cik daudz šeit ir sportistu un kādos apstākļos jādzīvo, iespaidi ir grandiozi.”

“Ar ēdināšanu nav problēmu. Šeit pieejams ēdiens, kas man tīk ikdienā – lielākoties rīsi un vista. Pirms sacensībām nevēlos lieki riskēt, tāpēc pieturos pie savējā,” atklāj Čakšs. “Kad viss beigsies, noteikti izpaudīšos un izmēģināšu kaut ko citu. Pieļauju, ka pirmo pamēģināšu suši.”

Olimpiskajās spēlēs katram sportistam un arī citiem dalībniekiem tiek piešķirtas piespraužamas nozīmītes, kuras nereti rotā valsts nosaukums un karoga krāsas vai raksturīgie simboli. Latvijas modernās pieccīņas pārstāvis Pāvels Švecovs jau iekrājis iespaidīgu kolekciju, bet Čakša rīcībā ir tikai viena. To pašu izdevies iegūt amizantā veidā – pirms treniņa autobusā tā iedūrusies sēžamvietā. Tagad tā piestiprināta akreditācijas kartes auklā.

Tokijas nacionālajā stadionā, kur notika arī olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, vieglatlētikas sacensības parastos apstākļos var vērot līdz pat 68 000 līdzjutēju. Šāds vieglatlētikas “milzis” Čakšam gan nav pārsteigums vai jaunums, jo karjeras laikā izdevies aizvadīt sacensības gan Berlīnē, gan Ostravā, kā arī pirms diviem gadiem pasaules čempionātā Dohā.

“Pieļauju, ka šis stadions ir vēl lielāks, bet, ieejot tajā, lielas atšķirības nejūtu,” ar sacensību norises vietu jau iepazinies Čakšs. “Ja būtu skatītāji, noteikti justos citādāk.”

Sportists pieļauj, ka siltais klimats viņam var tikai palīdzēt, jo arī iepriekš līdzīgos apstākļos viņam izdevies sasniegt labus rezultātus. Čakšs uzsver, ka sacensību dienā nevēlētos gaisa temperatūru tuvu +40 grādiem pēc Celsija, bet ap +30 grādiem nebūtu ne vainas. Svētdien Tokijā gaisa temperatūra bija ap +32 grādiem pēc Celsija, bet stadiona zālienā novietotais termometrs vēstīja +39 grādus.

Lai arī treniņu nav bijis daudz, pirmo svelmi jau izdevies sajust. Tokijā uzreiz atmiņā ataust 2019.gada pasaules čempionāts Dohā, kur iesildīšanās notika +40 grādu svelmē. Toreiz sportistiem piešķirtās “ledus vestes” ātri vien kļuva par “siltuma vestēm”.

Sacensībās pārsteigumi šajā sakarā visticamāk nav gaidāmi, jo, tāpat kā daudziem citiem pašmāju sportistiem, arī Čakšam norūdīties palīdzēja karstā Latvijas vasara.

“Vakar [svētdien] treniņā sanāca diezgan labi metieni, bet ārā bija ap +35 grādiem. Teicu trenerim, ka nākotnē derētu aizvadīt nometni līdzīgos apstākļos,” pauž šķēpmetējs. “Metienu brīdī neko nejutu, bet, kad biju izdarījis visus metienus un devos atpakaļ uz sektoru, jutu, ka šis ir kaut kas cits. Neesmu no tiem, kurš sevi mēdz kārtīgi apliet ar ūdeni, bet vakar to izdarīju.”

Čakšs Tokijā dzīvo pēc vietējā laika un cenšas ievērot salīdzinoši stingru režīmu. Abi ar treneri savlaicīgi dodas gulēt, lai jau nākamās dienas rītā varētu doties uz treniņu.

“Brīžiem iedomājos par savu metienu realizāciju, tad sirds sāk nedaudz ātrāk dauzīties, bet baiļu nav,” pirmsstarta uztraukumu sportists pagaidām neizjūt. “Par to, ka šīs ir olimpiskās spēles, domāju mazāk, vairāk iedomājos par startu.”

Par mentālo gatavību sportists nesatraucas. Lielāks uzsvars jāliek uz tehniku, pie kuras pēdējā laikā kopā ar treneri kārtīgi piestrādāts.

“Noskaņojums ir ļoti labs tāpēc, ka ar visiem šiem vīriem jau iepriekš esmu sacenties,” sajūtās dalās Čakšs. “Jau esam sasveicinājušies un aprunājušies, jo starp šķēpmetējiem ir labas attiecības. Jebkurā brīdī varam aprunāties.”

“Lielāks satraukums bija iepriekš, jo nezināju, kāds būs fiziskais stāvoklis un vai īstajā brīdī būšu īstajā gatavībā. Protams, nedaudz arī satraucos par tehniku, vai īstajā brīdī varēšu visu pareizi izpildīt,” neslēpj Latvijas šķēpmetējs. “Uznākšu uz sektora celiņa, tad jau redzēs.”

Gada sākumā Čakšs dziedēja elkoņa traumu, bet īsi pirms došanās uz Tokiju vienā no treniņiem nedaudz pagriezta potīte. Sportistam šobrīd gan izdevies savest veselību kārtībā.

“Elkoņa trauma nedaudz pabojāja skatu uz olimpiskajām spēlēm, bet ar to tiku galā. Vēlāk treniņos, metot šķēpu, aizķēros aiz auklas un pagriezu potīti. Likās, ka viss – esam beiguši, tomēr jau nākamajā dienā varēju staigāt, savukārt pēc divām dienām jau atkal metu šķēpu,” pārdzīvojumu pirms olimpiskajām spēlēm nav trūcis.

Sportists uzsvēra, ka treniņu rezultāti nav mēraukla. Tajos regulāri izdodas sasniegt 80 metru robežu, bet sacensībās šosezon šķēpu izdevies raidīt 87,57 metru tālumā. Tokijas olimpisko spēļu normatīvs ir 85,00 metri.

Čakšs ir vienīgais Latvijas šķēpmetējs vīriešu konkurencē. Tieši šajā disciplīnā līdzjutēji nereti lolo lielākās cerības. Tas gan pamatoti, jo savulaik ar augstvērtīgiem rezultātiem priecēja Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, nemaz nerunājot par leģendāro Jāni Lūsi.

“Nelielu spiedienu var just, bet vairāk laikam ceru uz nākamajām olimpiskajām spēlēm, kurās varētu izdarīt vairāk,” lielāki mērķi nosprausti uz 2024.gada olimpiskajām spēlēm Parīzē. “Protams, mēģināšu arī šeit sasniegt labu rezultātu. Spiediens varbūt ir, bet es par to nedomāju.”

Pirmais mērķis ir sasniegt finālsacensības, kurā piedalīsies tikai 12 labākie šķēpmetēji.

Otrdien šķēpmešanas kvalifikācijas sacensības aizvadīs trīs Latvijas pārstāves – Līna Mūze, Anete Kociņa un Madara Palameika. Čakšs visām dāmām novēlē finālu un atklāj, ka noteikti skatīsies sacensības.

Čakšam kvalifikācijas sacensības paredzētas trešdien. Pagaidām vēl gan nav zināms, kurā kvalifikācijas grupā startēs sportists.

0 Komentāru