LBS valde atvainojas Jučmanim, Šnepam izsaka rājienu un gaidīs tiesībsargājošo instanču spriedumu

0 Komentāru
LBS valde atvainojas Jučmanim, Šnepam izsaka rājienu un gaidīs tiesībsargājošo instanču spriedumu
Foto: F64

Latvijas Basketbola savienība preses konferencē pēc organizācijas valdes un padomes sēdēm atzina nepilnības līdzšinējā finansiālajā darbībā. LBS valde atvainojusies Mārim Jučmanim, Edgaram Šnepam izteikusi rājienu un gaidīs tiesībsargājošo instanču spriedumu.

LBS ārkārtas sēde notika saistībā ar “ziedojuma” skandālu, pēc kuras risinājās arī LBS padomes sēde.

“Padomes sēdē uzklausījām LBS valdi par to, kāds ir situācijas vērtējums un kā tiek raksturota situācija. Tas, ko padome dzirdēja, bija gana daudz paškritikas un arī ieteikumi nākotnē uzlabot tās procedūras attiecībā pret finanšu kontroli,” medijiem preses konferencē sacīja LBS padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

“Mēs [padome] 23. aprīlī sanāksim atkal, lai uzklausītu LBS prezidentu un valdi par to, kādi uzlabojumi ir veikti un kā risināti problemātiskie jautājumi, kas līdz šim bijuši. Tāpat 23. aprīlī gribēsim zināt, kurš tālāk būs atbildīgs par finansēm. Vēlēsimies redzēt uzlabojumus, kas skar tieši izlašu finanšu atskaišu iesniegšanu. Trešā lieta – komunikācijas jautājums. Tas nogāja greizi visvairāk, un tas ir par pamatu, kāpēc šī situācija ir izveidojusies,” skaidroja Bondars.

LBS ārkārtas valdes sēde notika jau pagājušajā nedēļā, tomēr tajā tika izskatīts tikai jautājums par finanšu līdzekļu izlietojumu, kas radās no Latvijas izlases sagatavošanas un dalības Eiropas čempionātā, kā arī no saviem pienākumiem atbrīvots organizācijas finanšu direktors Arvīds Grigaļāvičs.

“Valdes sēdē turpinājām izskatīt problemātiku, kas ir plaši atspoguļota informatīvajā telpā. Tika uzklausīts zvērinātais revidents, bet Edgars Jaunups skatīja rēķinu apriti – kā tie tika iesniegti un kā turpināja ceļu līdz apmaksai. Piedalījās arī Māris Jučmanis. Tāpat valde uzklausīja visus ziņojumus par finanšu kontroli, un tai bija iespēja iztaujāt bijušo izlases direktoru par to, kā viņš uzskata, kāpēc atsevišķi rēķini tika iesniegti novēloti un kur tika iztērēti līdzekļi,” pirmdienas valdes darba kārtību ieskicēja LBS prezidents Valdis Voins.

Video

“Valde neuzskatīja, ka kāds būtu līdzekļus izmantojis ļaunprātīgi, taču noteikta finanšu disciplīna jāievēro visām amatpersonām. Ļoti uzmanīgi pārbaudot katru pozīciju, valde konstatēja, ka visi rēķini, kuri tika iesniegti novēloti, tika izmantoti izlases vajadzībām,” LBS prezidents uzsvēra, ka nav notikusi ļaunprātīga finanšu izlietošana.

“Valde arī konstatēja, ka direktora darbībā bija zināmas kļūdas, kas saistās ar informācijas nodošanu tiešajiem vadītājiem par atskaišu iesniegšanu. Visi līdzekļi tika izlietoti izlases labā, un valde noslēdza jebkādu vēršanos pret Jučmani. Noslēgumā vienojāmies par to, ka visas domstarpības starp LBS un bijušo direktoru ir atrisinātas, bet es valdes vārdā viņam atvainojos. Atvainojos Jučmanim par cieto un uzbrūkošo toni, kas bija norādīts viņam adresētajā vēstulē, par pārtēriņa paskaidrojumu pasniegšanu. Tomēr nenoliedzu, ka nepilnības viņa darbā kā izlases direktoram bija,” atzina Voins.

“Savukārt jautājumu par otro sadaļu, kas saistās ar komunikāciju – valde neguva noteiktu apstiprinājumu, kurš ir pirmais sūtītājs īsziņai. Viena puse paskaidroja, ka ir pajokojis, un kurš ir uztvēris nopietni. Līdz ar to nekādi secinājumi no valdes puses netika pieņemti, izņemot, ka LBS ģenerālsekretāram tika norādīts uz nepareizu komunikāciju, kas rada problēmas basketbola tēlam un norādīja uz nepieciešamību uzlabot finanšu kontroli un padoto darbinieku finanšu pakalpojumu sniegšanu,” par “ziedojuma” skandālu sacīja Voins, vēlāk piebilstot, ka Šnepam izteikts rājiens. “Šodien valde izskatīja jautājumu par disciplinārsodu Šnepam, bet par to nenolēmām. Izteicām rājienu.”

Tomēr LBS valde savā lēmumā atstāja iespēju, ja no tiesībsargājošām institūcijām tiks iesniegts viedoklis par konfliktu, tā varētu atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas.

“Vienlaikus valde nolēma, ka ir nepieciešama papildu kapacitāte darbinieku ziņā, kas kontrolētu finanšu situāciju.

Pretenzijas finanšu jomā bija Grigaļāviča gatavotas. Valde uzskata, ka viņa ieteikumi nebija pilnībā atbilstoši situācijai. Nav pamata domāt, ka viņš atgriezīsies amatā,” piebilda Voins.

Preses konferencē piedalījās arī Šneps, kurš, tāpat kā pirms nedēļas, atteicās komentēt “ziedojuma” skandāla būtību.

“Uz jautājumiem par īsziņām neatbildēšu, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana. Cik saprotu, tad tāda notiek,” sacīja Šneps.

“Esmu šīs [LBS] organizācijas vadītājs deviņus gadus. Šo gadu laikā daudz kas izdarīts, ir panākumi, mazu daļiņu gribu tos pieskaitīt sev. Negribu pazaudēt galvu šādā nestandarta situāciju. Skaidrs, ka vainīgi ir visi. Savu vainu redzu divos jautājumus. Pirmais, komunikācija. Kā vienīgais LBS algotais darbinieks no šeit esošajiem, redzu šo situāciju kopā. Atzīstu, ka tā ir mana komunikācijas kļūda. Otrs – par finanšu uzraudzību. Ir finanšu direktors, kas to kontrolē, bet kādu procedūru nepietiekamība vai valdes uzmanības nevēršana, ka procedūra būtu jāuzlabo, tā ir mana atbildība. Neredzu, ka tas ir kas tāds, kas liegtu man darbu,” uzsvēra LBS ģenerālsekretārs.

Jau ziņots, ka marta sākumā Jučmanis vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot LBS un tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu par mēģinājumu izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju.

Šneps aģentūrai Jučmaņa apgalvojumus par prēmijas izspiešanu nodēvēja par meliem. Viņš skaidroja, ka Jučmanis, beidzot darbu, ir atstājis finansiālas saistības, kuras negrib nokārtot. Bijušajam izlašu direktoram esot jāpaskaidro LBS finanšu līdzekļu pārtēriņš 53 471,78 eiro apmērā, pretējā gadījumā LBS šo naudu piedzīšot tiesas ceļā.

Pagājušā gada izskaņā Jučmanis saņēma Ministru kabineta piešķirto prēmiju 5524,79 eiro apmērā par izciliem sasniegumiem sportā. Prēmija viņam kā Latvijas izlases direktoram pienācās par valstsvienības izcīnīto 2017.gada Eiropas čempionu titulu 3×3 basketbolā. Latvijas komanda ar Kārli Paulu Lasmani, Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru sastāvā šajā sporta veidā, kas iekļauts arī 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu programmā, negaidīti par kontinenta čempioniem kļuva pagājušā gada jūlijā.

Tiesa, jau pirms prēmijas saņemšanas Šneps decembrī Jučmani esot informējis, ka naudas summa būs jāziedo LBS, bet pats no tās drīkstot paturēt vien 3%, jo tāda esot ierastā kārtība, iesniegumā KNAB raksta bijušais izlašu direktors.

Šā gada 9. janvārī Jučmanis no Šnepa esot saņēmis “WhatsApp” ziņu: “Sveiks! Lūdzu ieskaiti ziedojumu”, kam bijis pievienots attēls ar LBS rekvizītiem. Uz šo ziņu neko neesot atbildējis.

Pēc desmit dienām – 19. janvārī – Šneps sūtījis jaunu “WhatsApp” ziņu: “Sveiks! Kas ar ziedojumu?”. Jučmanis esot atbildējis, ka nevēlas to darīt, vienlaikus atgādinot, ka joprojām nav saņēmis atalgojumu par oktobri. Bijušais izlašu direktors uzskata, ka par oktobri viņam nav samaksāts, lai piespiestu veikt ziedojumu.

Savukārt 2. martā Jučmanis no LBS finanšu direktora Grigaļāviča saņēmis organizācijas prezidenta Voina parakstītu darba devēja rīkojumu par paskaidrojumu pieprasīšanu. Viņam esot jāpaskaidro LBS finanšu līdzekļu pārtēriņš 53 471,78 eiro apmērā, pretējā gadījumā LBS šo naudu piedzīšot tiesas ceļā.

“No Grigaļāviča teiktā sapratu, ka LBS ģenerālsekretārs Šneps ir gatavs atstāt minēto pieprasījumu bez virzības, ja es nekavējoties noziedošu iepriekš minēto prēmiju,” iesniegumā likumsargiem raksta Jučmanis.

Sarunā Jučmanis LBS rīcību saistībā ar vairāk nekā 53 000 eiro piedzīšanu raksturoja kā šantāžu.

Jučmanis lūdzis KNAB veikt visas procesuālās darbības viņa tiesību aizstāvībai un vainīgos saukt pie atbildības.

Tiesa, pagājušajā nedēļā informatīvajā telpā parādījās informācija, ka Jučmanis LBS darbinieku iekšējā sarakstē tomēr esot paudis gatavību ziedot prēmiju 3×3 basketbola vajadzībām, taču viņš pats to nosauca par joku.

Šneps sarunā  Jučmaņa teikto par prēmijas izspiešanu nodēvēja par nepatiesību: “Tās ir muļķības,” viņš teica.

Ģenerālsekretārs skaidro, ka Jučmanis, beidzot savu darbu, ir atstājis finansiālas saistības. “Savu darbu viņš ir beidzis, bet rēķini turpina nākt,” norādīja Šneps, kurš apstiprināja, ka bijušajam izlašu direktoram ir izsūtīts dokuments par pārtēriņiem.

“Māris [Jučmanis] atbildēja par izlašu budžetu. Neviens cits tos tēriņus nekontrolē, vai arī dara to periodiski. Vadība paraksta tikai rēķinus. Par to, vai varam [konkrētus tēriņus] atļauties, atbild katras struktūrvienības vadītājs, šajā gadījumā Jučmanis,” skaidroja Šneps.

Viņš teica, ka LBS konstatējusi pārtēriņus un tagad par to nosūtījusi Jučmanim “juridiski korekti sakārtotu dokumentu”.

Tikmēr LBS valdes loceklis Edgars Jaunups sākotnēji bija pārsteigts, izdzirdot par LBS finanšu līdzekļu pārtēriņu.

“Esam noslēguši pagājušo finansiālo gadu. No ģenerālsekretāra nekādas šādas informācijas nebija, tieši pretēji – bija ziņojums, ka viss ir kārtībā,” sacīja Jaunups.

Tiesa, Jaunups no Šnepa esot saņēmis īsziņu, ka pārtēriņš tomēr bijis.

LBS budžeta izpilde tiek vērtēta vairākas reizes gadā, kā arī noslēdzot finansiālo gadu.

KNAB Jučmaņa sūdzību par iespējamu prēmijas izspiešanu pārsūtījis Valsts policijai, kas sākusi resorisko pārbaudi. Iesniegums nodots izvērtēšanai Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldei. Pēc pārbaudes policija izlems, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

0 Komentāru