Eiropas Savienības ministru padomē Latvija iestāsies par izglītības, jaunatnes un sporta jomas jēgpilnāku attīstību

1 komentārs
Eiropas Savienības ministru padomē Latvija iestāsies par izglītības, jaunatnes un sporta jomas jēgpilnāku attīstību
RŪTA KALMUKA/F64

Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sēdē izskatīs aktuālos jautājumus izglītības, jaunatnes un sporta jomā.

Šodien un rīt norisināsies Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sēde, kurā Latvija iestāsies par izglītības, jaunatnes un sporta jomas jēgpilnāku un stratēģiskāku attīstību, otrdien Ministru kabinetā informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Kā informēja IZM, Latvija atbalsta padomes pausto, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība ikvienam ir pamats vienlīdzībai un turpmākai attīstībai. Izglītības sistēmas elastība, efektīvs atbalsts katram bērnam viņa potenciāla īstenošanai un individualizēta pieeja izglītojamo mācīšanās vajadzībām spēs nodrošināt nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai.

Tāpat Latvija atzinīgi novērtē augstākās izglītības un pētniecības jomas integrācijas uzsvērumu Eiropas universitāšu alianšu darbībā, kā arī kopējos ambiciozos mērķus, tādējādi dodot iespēju modernizēt augstākās izglītības iestādes arī nacionālā mērogā. Latvija arī atbalsta ciešākas sinerģijas veidošanu starp Eiropas izglītību un Eiropas pētniecību. IZM ieskatā, šāda sadarbība var mazināt plaisu ar tiem reģioniem, kur ir zemāka pētniecības un inovāciju intensitāte un kapacitāte.

Vienlaikus Latvija vērsīs padomē uzmanību, ka, lai gan Eiropas universitāšu alianšu kontekstā priekšlikums par kopīgu pasniedzēju un pētnieku darbā pieņemšanu ir vērtējams kā iespēja, tomēr, ņemot vērā atšķirīgās nacionālās sistēmas, tai skaitā darba tiesību jomā, būtu nepieciešama plašāka izpēte. IZM ieskatā, Eiropas universitāšu alianšu nākamajā attīstības posmā šis jautājums būs aktuāls un to nepieciešams attīstīt.

Runājot par konkrētiem pasākumiem, kurus īstenotu, lai sekmētu Eiropas pieeju kvalitātes nodrošināšanā kopīgajiem grādiem, Latvijai ir atbalstāma Eiropas pieeja kvalitātes nodrošināšanā kopīgajiem grādiem. Ministrija uzskata, ka plaši ieviesti un darbojošies kopīgie grādi Eiropas universitāšu aliansēs, varētu būt nozīmīgs sasniegums iniciatīvas tālākā attīstībā. Kopīgi grādi aliansēs var būtiski palielināt iespējas studentiem un sekmēt ciešāku universitāšu un docētāju sadarbību, kā arī sekmēt ilgtermiņa sadarbību programmas tālākā attīstībā.

Tāpat IZM uzsver, ka augstākās izglītības nozarei ir daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk jāiesaistās augsta līmeņa mūžizglītības piedāvājumā, jo īpaši ņemot vērā straujās izmaiņas tautsaimniecības un darba tirgus nozarēs un pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un zināšanām. IZM uzskata, ka jau tagad augstākajai izglītībai ir jābūt ciešākā sasaistē un sadarbībā ar industriju, un šādas pieejas ieviešana to var būtiski sekmēt.

Jaunatnes jomā Latvija uzsver nepieciešamību veicināt jēgpilnas jauniešu līdzdalības attīstību publiskajā sektorā. Ministrijas ieskatā, būtiski, lai visiem jauniešiem būtu nodrošinātas vienādas iesaistes iespējas visu līmeņu lēmumu pieņemšanas procesos, tai skaitā jauniešiem ar ierobežotām iespējām iesaistei lēmumu pieņemšanā.

Lai izstrādātu tiesībās balstītu starpnozaru jaunatnes politiku, IZM norāda, ka primāri ir nepieciešams veicināt jauniešu zināšanas par to tiesībām. Šādu zināšanu apguvi ir svarīgi iekļaut formālajā izglītībā jau agrīnā vecumā. Tāpat ir būtiski veicināt un nodrošināt jauniešu jēgpilnu iesaisti uz tiem vērstās politikas izstrādes procesā, nodrošinot jauniešu tiesības uz līdzdalību un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties publiskās pārvaldes institūciju darbā. Latvija ir pārliecināta, ka šādai līdzdalībai ir svarīgi nodrošināt jauniešu individuālu un organizētu pārstāvniecību dažādos plānošanas līmeņos.

Savukārt, lai nodrošinātu jauniešu tiesības uz pārvietošanās brīvību, tad brīdī, kad epidemioloģiskā situācija pieļaus, IZM ieskatā, nepieciešams mazināt tos ierobežojumus, kas patlaban liedz veikt darbu ar jaunatni, un sniegt jauniešiem nepieciešamo atbalstu klātienē.

Latvija uzsver, ka svarīgi būtu nodrošināt atbilstošas jaunatnes darbinieku mācības, lai uzlabotu viņu zināšanas un pilnveidotu to profesionālās spējas par tiem šī brīža galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jaunieši. Lai nodrošinātu minēto tiesību ievērošanu, šādas politikas izstrādei ir noteikti jābūt augšupvērstai un tai ir jāizmanto daudzlīmeņu pārvaldības pieeja. Tāpat Latvija piekrīt, ka jāturpina izstrādāt tiesībās balstītu starpnozaru politiku ES līmenī.

Sporta jomā IZM atzīmē, ka ir jāatbalsta sporta organizāciju pāreja uz digitālo rīku inovatīvu risinājumu izmantošanu un jāstimulē eksperimentu kultūru vietējā un valstiskā līmenī. Latvijas pozīcijā pausts, ka globālā pandēmija ir uzlabojusi inovāciju un digitālo rīku izmantošanu. Aizvien vairāk cilvēki tiek aicināti iesaistīties tādās fiziskajās aktivitātēs un sporta nodarbībās, kurās tie izmantotu digitālos rīkus un pieejamos inovatīvos risinājumus.

Latvija uzsver, ka sporta diplomātija ir neatņemama publiskās diplomātijas daļa, kas ir ilgtermiņa saziņas process ar pašmāju un ārvalstu sabiedrību, lai vairotu valsts pievilcīgumu un uzticamību. Sporta diplomātija ES līmenī ietver visus sporta jomas rīkus, ko izmanto ES un tās dalībvalstis sadarbībai ar valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai ar starptautiskām organizācijām.

Sadarbībai būtu jākoncentrējas uz politikas iniciatīvu atbalstu, projektiem un programmām. Sadarbībā būtu jāuzsver sporta loma ES ārējās attiecībās, tai skaitā Eiropas vērtību popularizēšanā. IZM uzsver, ka dalībvalstīm un arī ES savās stratēģijās un darba plānos būtu jāapzinās sporta ieguldījums, ko tas var sniegt ES ārpolitikas mērķu sasniegšanā, tā īpašā nozīme, slēdzot līgumus ar trešajām valstīm.

Savukārt kultūras jomā, apzinoties globālo platformu augošās pozīcijas satura izplatīšanā, Latvijas aicinās turpināt iesākto cīņu pret satura nelegālu izplatīšanu digitālā vidē, tādējādi sekmējot labvēlīgas un drošas vides radīšanu legālā satura izplatītājiem, lai tie varētu nodrošināt jauna, kvalitatīva satura radīšanu, informēja ministrijā.

Papildus padomē apstiprinās Rezolūciju par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju, kurā iekļauts aicinājums Eiropas Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt attiecīgu rīcības plānu un integrēt to ES stratēģijā “Dienaskārtības 2030”.

Tāpat sagaidāms, ka Igaunija un Austrija iepazīstinās ministrus ar 2024.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu titulam izvirzīto pilsētu kultūras programmām. Francijas delegācija rosinās apspriest jautājumu par preses izdevēju un ziņu aģentūru blakustiesībām digitālajā laikmetā. Bulgārijas delegācija informēs par labās prakses piemēru, kad dalībvalstīm sadarbojoties tiek atgriezti kultūras mantojuma objekti. Savukārt Horvātija kā nākamā prezidentvalsts informēs par darba programmu kultūrā un audiovizuālajā politikā.

1 komentārs