”Nāburgu būšana” StarFM. 4. raidījums: Lībieši, ciemos Valts Ernštreits

Pievienot komentāru
”Nāburgu būšana” StarFM. 4. raidījums: Lībieši, ciemos Valts Ernštreits

Lībieši  – Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattauta, kurai bijusi liela nozīme mūsdienu latviešu valodas un kultūras tapšanā. Mūsdienu latviešu valoda veidojusies lībiešu un seno baltu cilšu – latgaļu, zemgaļu un kuršu – saskarsmē, un tieši šī mijiedarbe ir pamatā tās unikālajam skanējumam.

Pirmās rakstītās ziņas par lībiešiem atrodamas 11. gs Nestira hronikā, bet plašākas ziņas par lībiešiem izlasāmas Indriķa Hronikā – 13. gs dokumentā. Lībieši pieminēti arī 13. gs Atskaņu hronikā,  tās autors par šo tautu saka – ”Turp pie upes Daugavas, kas šurpu tek no Krievijas, mita ļaudis bezdievīgi, kaujā varen drošsirdīgi: – līvi tie – tā sauca tos.”

Visilgāk lībiešu kopiena ar savu valodu, dzīvesveidu un tradīcijām saglabājās Ziemeļkurzemes zvejniekciemos. 1852. gadā ciemos no Lūžņas līdz Melnsilam dzīvoja 2324 lībieši, 1935. gadā ciemos bija 2746 iedzīvotāji, no viņiem 32% lībiešu. Lībiešu valodu prata 790 iedzīvotāji. šobrīd tiek lēsts, ka Krievijā  pie lībiešu tautas sevi pieskaita, 7, Igaunijā, 22, bet Latvijā 250 iedzīvotāji. Viens no viņiem arī radio STAR FM Nāburgu būšanas viesis – Valts Ernštreits.

Ceturtais ieraksts no raidījuma “Nāburgu būšana”