”Nāburgu būšana” StarFM. 3. raidījums: Romi, ciemos Normunds Rudēvičs

Pievienot komentāru
”Nāburgu būšana” StarFM. 3. raidījums: Romi, ciemos Normunds Rudēvičs

Romi – tauta kas skaitāma padsmit miljonos, izkaisīti dzīvo dažādās pasaules valstīs. Persiešu leģenda vēsta, ka Sasanīdu karalis Bahrams 5 savas valdīšanas laikā apjautis, ka tautas nabagie nevarot atļauties izbaudīt mūziku, tāpēc vērsies pie Indijas karaļa, lai viņš viņam atsūta desmit tūkstošos lautas spēlēšanas ekspertus. Kad tie esot atbraukuši, Bahrams tiem piešķīris vienu vērsi, ēzeli un maisus ar kviešiem, lai tie varētu pārtikt no lauksaimniecības un bez maksas varētu iepriecināt nabagos ar mūziku.

Bet atbraukušie esot apēduši vērsi un kviešus un pēc gada lūguši, lai krājumus papildina. Karali tas esot pamatīgi saniknojis, ka tie izniekojuši piešķirto un pavēlējis tiem sapakot somas un ēzeļa mugurā klejot pa pasauli.

Lai gan tā ir tikai leģenda, daļa patiesības tajā ir atrodama – romi izcelsme tiešām meklējama Indijā – 2012. gada atradumi pierādījuši, ka romi, kā viena grupa pametusi Ziemeļrietumindiju pirms 1500 gadiem. Pirms aptuveni 900 gadiem, tie sasnieguši Balkānus un tad izretinājušies pa visu Eiropu. Latvijā romi ienāca 15. un 16. gadsimtā no Vācijas un Polijas. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu un romiem raksturīgās nodarbošanās – mūziku, zīlēšanu, dažādas nodarbes ar zirgiem un kalēja amatu – tas viss visticamāk mantots no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem.

Precīzs skaits par romu daudzumu Latvijā nav zināms, bet tiek lēsts, ka šobrīd Latvijā dzīvojot ap 20 000 romu, viens no viņiem arī mūsu šī vakara viesis – Normunds Rudēvičs. Uzdosim jautājumus par romu likumiem un tikumiem, lauzīsim pāris mītus, kā arī noskaidrosim neērto jautājumu, vai romus drīkst saukt arī par čigāniem.

Trešais ieraksts no raidījuma ”Nāburgu būšana”