Mēs izmantojam cookies. Tie mums palīdz Tevi atcerēties!
Es saprotu
Kas ir cookies?
TV3 Doties uz Skaties.lv

Latvija ir bagāta ar interesantām un skaistām vietām, kas nav plaši zināmas vai ir nedaudz piemirstas, taču apskates un apbrīna vērtas. Visdrīzāk katram mums ir zināma kāda apbrīnas vērta vieta, kas atklāta nejauši vai, gluži pretēji, grūti meklēta pēc nostāstiem vai laika zoba nodeldētām norādēm. Pastāstiet par tām!

Aizkraukles stāvkrasts

Stāvkrasts ar skatu uz Aizkraukles pilsētu un Pļaviņu HES.Hidroelektrostacija Pļaviņu HES jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā.

Amatas ģeoloģiskā taka

Maršruts dabas vērotājiem visos gadalaikos. Pārgājiena garums ir 19 km, ko var iedalīt trīs posmos: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis, Zvārtes iezis – Veclauču tilts.

Apriķu luterāņu baznīca

Savu krāšņo interjeru zili baltos un zeltītos toņus Apriķu baznīca ieguvusi 18. gs. vidū, kurkompozīcijā valda rokoko gars ar dažiem spilgtiem baroka stila elementiem. Apriķu baznīcas interjers tiek dēvēts ne vien par Kurzemes baznīcu lepnumu, bet arī par augstas klases tautas mākslas darbu.

Āraišu ainava

Tā ir kultūrainava, kas veidojusies vismaz vairākus tūkstošus gadu un kuras pati redzamākā dabas veidotā ainavas iezīme ir ezera ieplaka ar apkārtējo pauguru nogāzēm. Mūsdienās Āraišu ezera krastā ir izveidots Āraišu arheoloģiskais parks, kuram blakus atrodas 13. gs. celtā Āraišu baznīca, 19. gs. celtās Āraišu vējdzirnavas un Drabešu muižas Amatu māja.

Biksēres muiža

Biksēres muiža, agrāk saukta arī par Libes muižu, atrodas Kāzu kalnā pie gleznainās Libes upītes gravas, to ieskauj 13 ha plašs parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Muižas parkā ir izvietotas savdabīgas koktēlniecības simpoziju dalībnieku veidotās lielformāta skulptūras.

Bolēnu avots

Bolēnu Acu avots kā sena kulta vieta ir arheoloģijas piemineklis un tam tiek piedēvēta spēja dziedēt acu kaites. Avotā ūdens vienmēr it kā vārās un ziemā neaizsalst, jo ūdenim visu gadu ir nemainīga temperatūra, kas ir, + 7° C.

Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"

Vecākais memoriālais muzejs Latvijā, kas ir dibināts 1929. gadā un kura pamatekspozīcijas Baltā zāle ir saglabāta tāda, kādu to 20. gadsimta 20. gados ir veidojis Matīss Kaudzīte. Piebalgas lauku skolā tapa pirmais latviešu romāns Mērnieku laiki, kura autori ir brāļi Kaudzītes.

Burtnieka ezera apkaimes ainava

Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais Latvijas ezers, kurā no jebkura skatu punkta redzama Burtnieku baznīca, krastā redzami Burtnieku smilšakmens atsegumi, bet pie ezera ir ierīkots putnu vērošanas skatu tornis. Ezera krastos atrodas arī Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas Natura 2000 – Burtnieku ezera pļavas un Rūjas paliene.

Bārbeles mācītājmuiža

1567. gadā celtā Bārbeles mācītājmuiža tika radīta tautas gara kopšanai, bet 20. gs. tai tika uzticēts gādāt par bārbeliešu veselību. Šajā laukumā 1923. gada rudenī bārbeliešus uzrunāja Kārlis Ulmanis.

Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi"

Bārdu dzimtas muzejs “Rumbiņi” glabā trīs latviešu kultūrai nozīmīgu personību, dzejnieku piemiņu – Friča Bārdas (1880-1919), Antona Bārdas (1891-1981) un Paulīnas Bārdas (1891-1983). Muzeja ekspozīcijas un plašā teritorija rada priekšstatu par vidi, kurā dzejnieki ir dzīvojuši un radījuši dzeju.

Červonkas (Vecsalienas) muižas pils

Červonkas muižas pils, ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas saglabājusies tik labā stāvoklī līdz pat mūsdienām. Gleznainā pils būvēta 1870. gadā neogotikas stilā un tās celtniecība ilgusi trīs gadus, izmantojot vietējos materiālus – sarkanos ķieģeļus no vietējā cepļa un Daugavas krastu dolomīta dedzinātos kaļķus.

Darmštates priedes

Dabas liegums "Darmštates priežu audze" ir dibināts 1977. gadā, lai aizsargātu īpatnēju 120 gadus vecu priežu audzi, kas sēta 20. gs. sākumā ar ievestām sēklām no Vācijas. Šo audzi var uzskatīt par pieminekli mežsaimniecības fiasko.

Daugmales pilskalns

Pilskalna platība ir 3800 kvadrātmetru un tā pakājē atradusies ap 2 hektāru liela senpilsēta. Senlaikos te atradies tirdzniecības un amatniecības centrs, kā arī vēsturnieki uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Zemgales osta.

Depkina muiža Rāmavā

Tajā ir dzīvojis rakstnieks Garlībs Merķelis. Labi ir saglabājusies muižas kungu māja, kas ir restaurēta divstāvu koka ēka un ir viena no vislabāk saglabātajām Pārdaugavas muižiņu mājām.

Dzīvā sudraba muzejs

Muzejā apskatāmas gan rotaslietas un sīki dekoratīvi priekšmeti, gan lielformāta mākslas darbi, tostarp, unikālā “Nākotnes pils 3001″, kas veidota no vairāk nekā 30 kilogramiem sudraba un ir lielākais sudraba darbs Baltijas valstīs.

Elkas kalns

Augstākais Amatas novada lielpaugurs (260,7 m v.j.l.), no kura savu tecējumu sāk Gauja un no kura ziemeļaustrumu virzienā redzama Brežģa kalna virsotne, ziemeļrietumos Amatas ielejas meži un rietumos Kosas–Ķēču pauguraine. Caur Elkas kalnam iet viens no Strūves meridiāna punktiem.

Ēdoles pils

Ēdolē ir vienīgā Kurzemes bīskapijas celtā pils, kura vēl ir apdzīvojama. Ēdoles pils bija viena no vietām, kur tapa Vara Braslas filma “Emīla nedarbi", kā arī par tradīciju ir kļuvis bagātīgs gadatirgus, kas norisinās pils iekšpagalmos un parkā.

Ērmaņu muiža

Lepnā Ērmaņu muižas kungu māja jeb Ērmaņu muiža ir celta apmēram 1823. gadā. Ērmaņu muiža ir Latvijas Republikas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas uzraudzībā no 1929. gada.

Ēveles muižas parks, saieta klēts un estrāde

1793. gadā celtā klēts ir Valsts nozīmes arhitektūras objekts, ko aptver 19. gadsimta muižas parka koku stādījumi. Šeit ir izveidota arī brīvdabas estrāde un klēts tiek izmantota kā izstāžu zāle, kā arī tajā tiek rīkoti semināri un kultūras pasākumi.

Grīžu dižakmens

Viens no labāk apskatāmajiem Latvijas dižakmeņiem, jo tas gandrīz pilnībā atrodas virs zemes. Teika stāsta, ka uz tā ir sēdējis velns ar pātagu rokā un vērojis, lai kurši un lībieši nekautos par savu zemju robežām.

Jumpravas muižkunga veidotās mākslīgās pilsdrupas

Jumpravas muižkunga veidotās mākslīgās pilsdrupas ir vienas no vecākajām Latvijā. 18. – 19. gs. izveidotajā parkā ir aplūkojami vietējo un svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi, kā arī kādreizējo muižas īpašnieku baronu Līdinghauzenu – Volfu kapenes.

Jēkabkalns

Jēkabkalnā 1865. gadā noritējuši II Latviešu Dziesmu svētki, kam par godu tika rīkots vērienīgs atceres pasākums. Kalns ir apaudzis ar egļu-оšu mežu, bet ir iestādītas arī veimuta priedes, parastie dižskābarži un riekstu koki, kā arī Mugurupītes malā ir saglabājies 18. gs. akmeņu "ievalgs", ko jau no veciem laikiem sauc par Katrīnas solu.

Jūrmalas brīvdabas muzejs

Jūrmalas brīvdabas muzeja apmeklētāji ikdienā var iepazīties ar jūrmalnieku senākās pamatnodarbes jeb zvejniecības vēsturi. Vasarā muzejs piedāvā pasākumu ciklu „Ceturtdiena – zivju diena”, kurā ikvienam interesentam ir iespēja vērot zivju kūpināšanas amata izglītojošu demonstrējumu, iesaistīties sagatavošanas procesā un kūpinātu zivju baudīšanā.

Katlakalna evanģēliski luteriskā baznīca

Izcils klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts no 1791. gada līdz 1792. gadam un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem arhitekta K. Hāberlanda darbiem. Ap baznīcu ir izveidoti dendroloģiskie stādījumi ar vairāk nekā 320 koku un krūmu sugām, bet blakus baznīcai atrodas apmēram 200 gadus veca dabiska priežu audze.

Kaucmindes muiža

Pēc tradīcijas Kaucmindes muižas pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mangdens-Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu. Pili ieskauj divi dārzi – viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ainavu parks, kas veidots 19. gs.sākumā.

Kazdangas pils un muižas komplekss

Kazdangas pili klasicisma stilā 19. gs. sākumā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē, kā arī Kazdangas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem.

Kokneses dzirnavas

Šobrīd dzirnavu ēka ir apdzīvota, jo tajā ir ierīkoti dzīvokļi. Piedzīvojumu meklētājiem varētu būt interesanti pavērot Pērses upes kritumu, sēžot uz dzirnavu mūra malas, vai vērot upi no gājēju tilta, kas uzbūvēts uz vecajiem dzirnavu balstiem.

Kokneses viduslaiku pilsdrupas

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā bija Kokneses pils. Mūsdienās Kokneses viduslaiku pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, viduslaiku cirvju mešana, rakstīšana ar spalvu, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā, Sama modināšanas svētki.

Kuldīgas vecais rātsnams ar rātslaukumu

Rātslaukuma malā uzceltais rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras objekts un svarīga mūsu kultūras mantojuma daļa, pie kura atrodas piemineklis izcilajam novadniekam, aktierim Ēvaldam Valteram. Šobrīd šeit atrodas Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs un savus darinājumus rada tautas daiļamata meistari.

Ķeipenes stacija

Tagadējā stacijas ēka tika uzbūvēta 1950. gadā, bet pati pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. Mūsdienās Ķeipenes stacijas ēkā atrodas kinomuzejs, kura ekspozīcija veltīta Sergejam Eizenšteinam, savukārt 2000. gadā pie stacijas uzstādīta bākas imitācija.

Livonijas Ordeņa pilsdrupas

Livonijas Ordeņa kastellas tipa pils būvniecību 13. gs. uzsākta ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Tā kalpojusi kā robežnocietinājums Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa teritoriju sastapšanās vietā.

Lustūzis

Tā ir smilšakmens klints, kas atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā un ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts. Lustūža platība ir 4, 454 hektāri, garums gar straumi 250 metri, garums gar meža malu katrā no klints pusēm ir 50 metri.

Murjāņu sporta skolas Padomju mācību skeletona trase

Kamaniņu trase celta pirms gandrīz 40 gadiem – 1978. gadā. Tā tika izveidota, pateicoties Rolanda Albina Upatnieka iniciatīvai, kurš pats bija slavens latviešu kamaniņu braucējs un tiek dēvēts arī par latviešu bobsleja tēvu.

Mākslas stacija "Dubulti"

Šī ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā. Mākslas stacija “Dubulti” ir izcils piemērs, kā apvienot transporta, kultūras un publiskās pārvaldes resursus, lai radītu unikālu un ikvienam pieejamu mākslas platformu.

Orhideju taka

Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Kopējais takas garums ir 3,5 km un tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifīlajiem purviem un mežam, aizvijoties gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu.

Pirmā pasaules kara bunkuri

Daugavpils novada Demenes, Sventes un Medumu pagastu mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru veidotie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes un ierakumu nebeidzamie līkloči.

Sasmaku Elku liepa

Sasmakas pils priekšā aug daudzžuburains kulta koks Elku liepa, kas pēc stumbra apkārtmēra ir resnākā liepa Baltijā. Koka stumbra apkārtmērs ir 8, 5 m un tiek uzskatīts, ka šis koks ir 250-400 gadu vecs.

Senais ķieģeļu velvju tilts pār Ventu

Viens no garākajiem ķieģeļu velvju tiltiem Eiropā, kas celts 1874. gadā pēc cara laika ceļa kustības standartiem – 500 pēdu garš un 36 pēdu plats, lai varētu izmainīties pretimbraucošas karietes. Diennakts tumšajā laikā tilts tiek izteiksmīgi izgaismots.

Siena pūnīte Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā

Viktora Ķirpa Ates muzejs stāsta un rāda apmeklētājiem par seno latviešu zemnieku dzīvi, darbu, sadzīvi, tradīcijām, kultūru, izglītību un citiem notikumiem. Muzeja unikalitāte ir tā, ka vienkopus atrodas Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, vairāki desmiti iekšdedzes motori, amatnieku darba rīki un citi priekšmeti.

Sikspārņu centrs

Daugavpils cietoksnis ir nozīmīgākā sikspārņu ziemošanas mītne Latvijā. Te ir izveidota Sikspārņu centra ekspozīcija, kurā var apskatīt sikspārņu būrīšus, pastmarku kolekciju, noskatīties interesantus video materiālus, iepazīties ar sikspārņu dzīves veidu un apkārtējo vidi.

Skaņākalna dabas parks

Skaņākalna dabas parks ar savu pievilcību priecē un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi atrodas vairāki dabas objekti – Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns un citi.

Sēļu muižas komplekss

Sēļu muiža savu vārdu ieguvusi no Sēlpils kunga Kaspara Ziborga fon Vislingena, kas to saņēma kā dāvanu no karaļa Augusta Sigismunda 1563. gadā. Sēļu muižas apkārtni īpaši romantisku dara plašais, gleznainais dīķis ar Mīlestības saliņu, uz kuras pēc senu fotogrāfiju parauga uzbūvēta jauka lapene.

Tanka kalns

Vietējie iedzīvotāji Ērgļos šo kalnu sauc par Tanka kalnu, jo uz tā no 1974. gada līdz 20.gs. beigām atradās padomju tanks T -34. No tā paveras brīnišķīgs skats uz gleznainajiem Ērgļiem.

Vaidavas ezers

Vaidavas ezers atrodas īpaši aizsargājamā "Natura 2000" teritorijā Gaujas nacionālajā parkā. Vaidavas ezera pludmalē vasaras sezonā darobojas Valmiermuižas Vasarnīca, kurā ar dažādiem veldzējumiem tiek mīļi gaidīts un uzņemts ikviens Vaidavas viesis.

Valtenberģu muiža

Valtenberģu muiža ir unikāla ar seno ēku kompleksu. Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas muiža – pils, kas uzcelta 1780. gadā pēc muižas īpašnieka Vilhelma Georga fon Falkerzāma ierosmes un kuras pirmajā stāvā ir iekārtots Mazsalacas novada muzejs.

Varakļānu muižas parks

Tas ir viens no pirmajiem dokumentāli datētajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, kā arī vienīgais parks Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo liepu aleju rindas. Parku pievilcīgu padara Kažavas upītes līkloči un daudzi tiltiņi, piemēram, „Velna tiltiņš”.

Varakļānu muižas pils

Varakļānu muižas pils ir Valsts arhitektūras piemineklis, jo tas ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā. Varakļānu muižas ansambli uzskata par vienu no lielākajiem arhitektūras ansambļiem Latgalē, kurā saskaņoti ir izvietotas visas muižai piederošās celtnes.

Varakļānu novada muzejs

Muzejs popularizē Varakļānu novada kultūras mantojumu un iepazīstina ar grāfa M. Borha un citu ievērojamu personību lomu novada vēsturē. Muzeja telpās ir atjaunota un 2014. gada 17. augustā sv. Trīsvienības godam iesvētīta Varakļānu muižas pils kapela.

Vecpiebalgas luterāņu baznīca

Vecpiebalgas luterāņu baznīca ar 48 metru augstu zvanu torni tika atklāta 1845. gadā, taču, vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944. gada augustā baznīca tika uzspridzināta. 1988. gadā norisinājās atjaunošanas darbi un baznīca tika atklāta 1997. gada oktobrī.

Vecpiebalgas muiža

Vecpiebalgas muiža ir celta 18. gadsimta beigās. 19. gadsimta sākumā ap parādes pagalmu tika izveidots vienots apbūves ansamblis klasicisma stilā, kuru ieskauj parks 4, 2 hektāru platībā ar 22 introducētām sugām.

Velna Skroderis

Velna Skroderis ir neparastas formas dižakmens, kas ir lielākais akmens Vidzemē un trešais lielākais Latvijā, ar apkārtmēru 20 metri. 1982. gadā Kujas upes vērienīgā meliorācija atsedza Velna Skrodera lielos izmērus, bet šodien vietējie iedzīvotāji to izmanto kā balstu iekārtajam tiltam.

Ventas rumba

Eiropā platākais dabiskais ūdenskritums (249 m) ir lielākais Kuldīgas lepnums. Zivis šeit, pavasaros un rudeņos dodoties uz nārstu, lido joprojām.

Vika parks

Vika Pasaku Parkā Jūs gaida ne tikai tēlnieku brāļu Rūrānu izgatavotās Vika pasaku varoņu koka figūras, bet pēc pastaigas pa parka takām iespējams sarīkot pikniku speciāli iekārtotā atpūtas vietā blakus parkam. Vika Pasaku Parkā ir iespējams sastapt 28 Vika pasaku varoņus.

Vilkaču priede Slīteres nacionālajā parkā

Vilkaču priedes ir koki ar lielām gaisa saknēm, kas var stāvēt uz tādam četrām, piecām vai vairākām. Senos laikos ļaudis ticēja, ka apkārt skraida vilkači un vilkatas un ka cilvēks var par tādu pārvērsties, ja pilnmēness naktī kails trīs reizes izlien cauri vilkaču priedes lielajām saknēm.

Vilku kalns

Vilku kalns ieguvis nosaukumu no saviem iemītniekiem, jo izsenis šajā apkaimē mituši vilki.1996. gadā kalna pakājē mednieku kolektīvs „Sidrabe” pēc Sibīrijas mednieku parauga uzbūvēja lamatas, kurās ievietoja kazu, taču vilki pārspēja viltībā medniekus un tā arī nevienu vilku lamatās noķert neizdevās.

Virsaišu ūdenskritums

Virsaišu ūdenskritums kopš 2000. gada ir aizsargājams dabas piemineklis, savukārt 2010. gadā tas tika izvēlēts par gada ģeoloģisko pieminekli.Ūdenskritumu 1998. gadā atklājis ģeogrāfs Ivars Strautnieks.

Vīgantes parks

Vīgantes parks Daugavas kreisajā krastā saistās ar Daugavas dzelmē dusošo Staburaga klinti. Lai arī Vīgantes parks un pati Likteņupe šajā apkaimē vēstures griežos ir līdz nepazīšanai mainījusi savu veidolu, šī apkaime nekad nav zaudējusi savu spēju iedvesmot.

Zilo kalnu karjers netālu no Ogres

Šī kādreiz tikai vietējiem zināma vieta kļūst ar katru gadu arvien populārāka un ir skaista no visām pusēm. Ogres Zilajos kalnos sastopamas 18 aizsargājamas augu, sešas aizsargājamu putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas.

Zilākalna ciems

Upe Briede ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā un ietek Burtnieku ezerā, ka arī apkārtnes purvos dzīvo ļoti rets un aizsargājams dzīvnieks – purva bruņurupucis. „Zažēnos”, kas atrodas 3 km no Zilākalna, lielu sava mūža daļu dzīvojusi Latvijā slavenākā gaišreģe un dziedniece Zilākalna Marta, īstajā vārdā Marta Rācene.

Zilākalna ugunsdzēsēju tornis

Zilākalna virsotnē ir uzbūvēts novērošanas tornis ugunsdzēsības vajadzībām, kas pieder Valsts meža dienestam.

Zūru muiža

Pašreizējā muižas apbūve veidojusies 19.gs. otrajā pusē. Ar neogotisku dekoru zelmiņos būvētas zonā pie pils ir kompleksa mūra saimniecības ēkas – stallis, kūts, kalpu māja, klēts.

Pievieno savu apslēpto Latvijas dārgumu!

  • Pievieno vietas foto šeit

    Maks. 10 MB