Komentāri

Šajā rakstā atrodami visi tie akadēmiskās mūzikas pārstāvji, kas iesnieguši savus šā gada veikumus, lai pretendētu uz nomināciju “Mūzikas ierakstu gada balvā” par Labāko akadēmisko albumu.

Kaspars Zemītis, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, stīgu kvartets – Mana Lūgšana

Kaspars Zemītis beidzis Cēsu bērnu mūzikas skolas klarnetes klasi, tālāk turpinājis studijas mūzikas jomā Cēsu mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā saksofona klasē. Kad Mūzikas akadēmijā tika atvērta ģitārspēles nodaļa, Kaspars nekavējoties iestājās un turpināja akadēmiskās studijas klasiskās ģitāras jomā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu (pirmais ģitārspēles maģistrs Latvijā).

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Skatuves pieredze dažādos sastāvos un spēlējot dažādus mūzikas stilus, Kasparam ir vairāk nekā 20 gadus. Pirmais lielais solokoncerts Zemītim notika 2013.gadā Doma baznīcā ar unikālu koncertprogrammu Eklektika. Realizēti brīnišķīgi projekti kopā ar Latvijas Radio kori un Valsts akadēmisko kori Latvija, sadarbojies ar operdziedātāju Elīnu Šimkus, Ilonu Bageli, u.c.

2016.gadā Zemītis uzstājies ar koncertsēriju AG 3’O – kopprojekts kopā ar ģitāristiem Aivaru Hermani un Mārci Auziņu.  Februārī piedalījies projektā ”Čigānu Dziedājumi”. Martā mūziķis izdeva albumu ”Mana lūgšana”.

Video: Kaspars Zemītis – Prelūdija sveces dziesmai

Latvijas Radio koris, ansamblis Sarband, diriģents Kaspars Putniņš – Canticum Canticorum

Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem, kura augstākā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība no kristālisku pilienu dzidruma, orķestrālu krāsu varenības līdz cilvēku balss robežu pārvarēšanai padarījusi to par īpašas skaniskās firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē.

1940. gadā kori dibināja viens no leģendārajiem Latvijas kordiriģentiem Teodors Kalniņš, kurš kora vadībā bija līdz aiziešanai mūžībā 1962.gadā.

2016.gadā Latvijas Radio koris piedalījies vairākos starptautiskos, prestižos klasiskās mūzikas festivālos – Lucernas festivālā Šveicē, Francijas Radio festivālā Monpeljē, kā arī Baltijas jūras festivālā Stokholmā. Koris koncertējis Volta Disneja koncertzālē Losandželosā izpildot Arvo Perta un V.A.Mocarta darbus, Rumbolda katedrālē Mehelenā (Beļģijā) un citur.

2016.gadā koris izdevis vēl divus ierakstus (diriģents Sigvards Kļava),  Somijas ierakstu kompānijā Ondine, Arvo Pera, DA PACEM DOMINE un Ērika Ešenvalda ST LUKE PASSION, kas starptautiskajā vidē novērtēti atzinīgi savu skanējumu niansēs.

Video: CANTICUM CANTICORUM Latvijas Radio Koris & Ensemble SARBAND

Meiteņu koris “Spīgo” un Maestro Raimonds Pauls – Ja man saule roku dotu

Jelgavas 4.vidusskolas 8.-12.klašu meiteņu koris darbojas no 1977. gada. Kora kolektīvs piedalās pilsētas un Republikas pasākumos (ap 20 koncertu sezonā). Kā savas valsts paraugkolektīvs koncertējis un piedalījies konkursos Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Moldāvijā, Krievijā, Somijā, Francijā, Čehijā, Nīderlandē, Itālijā, Spānijā un Dievidkorejā. Koris ieguvis Lielo balvu IX un X Latviju skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, savukārt XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos ieguvis augstāko punktu skaitu (98 punkti) Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku vēsturē.

Kora pastāvēšanas laikā ierakstīti trīs albumi – ”Labrīt, puķe!” (2003), dubultalbums ”SPĪGO” (2012), kā arī 2016.gadā izdotais albums kopā ar Maestro Raimondu Paulu ”Ja man saule roku dotu”.

2016. gadā iegūta 1.vieta Starptautiskajā S.Šimkus koru konkursā Klaipēdā, aizvadīts Maestro Raimonda Paula un meiteņu kora Spīgo CD prezentācijas koncerts ”Ja man saule roku dotu”.

Video: Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris ”Spīgo” – Pasaules koru olimpiāde

VAK “Latvija”, diriģents Māris Sirmais, klavieres Raimonds Pauls – Rozes gars

Valsts Akadēmiskais koris ”Latvija” – viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, lielākais profesionālais koris Baltijā, kuru ne velti regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, direktors – Māris Ošlejs. 2017.gadā Valsts Akadēmiskais koris ”Latvija” svinēs savu 75. gada jubileju.

Koris sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, uzstājies koncertzālēs Amsterdamā, Hamburgā, Lucernā, Montrē, Minhenē, Maskavā, Sanktpēterburgā, Ņujorkā un citur. Koris ir astoņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2015.gada Zelta Mikrofona laureāts.

2016. gadā Valsts Akadēmiskais koris ”Latvija” sniedzis vairāk nekā 40 koncerti gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs, kā LR3 Klasika 20 gadu jubilejas koncerts, ”Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” cikla otrais un trešais koncerts, Pētera Vaska jubilejas koncerts ”Lūgšana Latvijai”, Leigo ezera mūzikas festivāls Igaunijā, Birgitas festivāls, 19. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls; Raimonda Paula kora mūzikas ieraksts ”Rozes gars” un tā prezentācijas koncerti LU Lielajā aulā 1.un 2.novembrī.

Video: VAK “Latvija” – ar R.Paula dziesmu programmu “Rozes gars”

Egils Siliņš, Māris Skuja – Latvian songs

Basbaritons Egils Siliņš studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā, Gurija Antipova dziedāšanas un Leonīda Vīgnera operas klasēs. Latvijas Nacionālajā Operā viņš debitēja 1988.gadā Arigo Boito operā ”Mefistofelis”. Egils Siliņš muzicējis Milānas La Scala, Ņujorkas Metropolian Opera, Londonas Karaliskajās Convent Garden operā, Parīzes Bastīlijas operā, Vīnes pilsētas un Tautas operās, Barselonas, Minhenes, Cīrihes, Drēzdenes, Berlīnes, Hamburgas, Tokijas, Čikāgas un daudzos citos opernamos, tāpat arī neskaitāmos festivālos Eiropā, Āzijā un Amerikā.

Sadarbībā ar Māri Skuju viņš ieskaņojis arī Čaikovska, Rahmaņinova un Musorgska dziesmas, ir piedalījies operu ”Valkīra” (M.Elders), ”Aļeko” (V.Fedosejevs), ”Rinaldo” (H.Bikets), ”Samsons un Dalila” (K.Deiviss), ”Dēmons” (V.Fedosejevs), ”Kāziņas” (V.Aškenazi) DVD ierakstos, kā arī Šūberta un Mocarta garīgās mūzikas ieskaņojumos. ”Sony Classical” ar viņa piedalīšanos izdevis CD ”Vāgners Šveicē” (Cīrihes Tonhalles orķestris, diriģents D.Zinmans).

Video

LNSO, Andris Poga, Reinis Zariņš – “Dzimuši 1906. Dārziņs, Ivanovs”

Reinis Zariņš ir Londonā dzīvojošs latviešu pianists- brīvmākslinieks, viens no Latvijas ievērojamākiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu dalībnieks. Reinis Zariņš sāka klavierspēles studijas septiņu gadu vecumā un desmit gadu vecumā debitēja kā solists ar orķestri.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris  (LNSO) ir viena no valsts klasiskās mūzikas aprites pamatvērtībām – augsti profesionālu mūziķu apvienība ar spēcīgām tradīcijām, dāsnu skanējumu un atdevīgu spēli. LNSO uzmanības lokā ir galvenokārt 19. un 20.gadsimta pasaules simfoniskie šedevri, Latvijas komponistu radītās klasiskās vērtības un mūsdienās sacerēti jaundarbi, ka arī palaikam kādas operas un mūzikla koncertatskaņojums. LNSO darbība četrkārt novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu – 1993, 2009, 2012 un 2013.

Andris Poga – ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2013.gada novembra. 2010.gadā Andris Poga uzvarējis Jevgeņija Svetlanova II starptautiskajā diriģentu konkursā Monpeljē (Francija).

Par vienu no pirmajiem koncertiem ar LNSO Andris Poga saņēma Lielo mūzikas balvu 2007 kategorijā ”Par izcilu debiju”.

Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Vineta Sareika, Guna Šnē, Reinuts Teps – Vivaldi Gadalaiki

Jauneklīga degsme un vitalitāte apvienojumā ar izzināšanas prieka dzirksti, augstu profesionāli un aizrautību raksturo Valsts kamerorķestra Simfonietta Rīga komandu. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006.gadā tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Normunds Šnē. Par vienu no uzdevumiem orķestris izvirzījis kamersimfonijas žanra attīstības veicināšu Latvijas mūzikā, divreiz gadā pasūtinot šī žanra partitūru mūsdienu latviešu komponistiem. Orķestris regulāri sadarbojas arī ar viesdiriģentiem, atšķirīgas programmas veidojot kopā ar Pāvo un Kristianu Jervi, Heincu Holligeru, Jonu Stūrgordsu, Kristoferu Popenu, Juhu Kangasu, Tenu Kaljusti un Arielu Cukermanu.

2016.gadā Simfonietta Rīga turpināja savu desmito jubilejas sezonu, sniedzot koncertus publikas plaši apmeklētajā Lielajā ģildē, reģionu koncertzālēs Latvijā un arī koncertos un festivālos ārvalstīs. Svarīgs orķestra dzīvē 2016.gadā bija maija mēnesis, kad klajā nāca jaunākais orķestra studijas ieraksts – orķestra mākslinieciskā vadītāja Normunda Šnē, vijolnieces Vinetas Sareikas, čellistes Gunas Šnē un klavesīnita Reinuta Tepa sadarbības rezultāts ”VIVALDI GADALAIKI”.

Jubilejas sezonas noslēguma koncertā 26.maijā Simfonietta Rīga klausītājiem sagādāja īpašu pārsteigumu, uz programmu uzaicinot Polar Music Prize un Grammy balvas laureāti, skotu instrumentālisti Evelīnu Gleniju un atskaņojot viņas tautieša Džeimsa Makmilana monumentālo opusu Veni, veni Emmanuel.

Video

Schola Cantorum Riga, Guntars Prānis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara” – Domus Mea

Schola Cantorum Riga pirmssākumi meklējami 1990.gadā. Jau vairāk nekā divas dekādes vokāla grupa Schola Cantorum Riga ir aktīva gregoriskā korāļa un citu seno repertuāru atskaņotāja, savu interpretāciju balstot uz senāko neimu rokrakstu studijām. Dziedātāji galvenokārt atskaņo viduslaiku mūziku, taču nereti atskaņo arī mūsdienu komponistu darbus (Rihards Dubra, Nic Gotham, Renāte Stivriņa, Henning Sommerro, u.c), kuri bieži veltīti speciāli viņiem. Viena no nozīmīgākajām koncerta vietām Schola Cantorum Rīga ir Rīgas Doms, kur realizēti neskaitāmi koncertu projekti, kas sevī ietver gan seno mūziku, gan mūsdienu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumus.

Grupa regulāri piedalās Senās mūzikas festivālos un koncertos Latvijā un ārzemēs.

Liepājas Simfoniskais orķestris, Atvars Lakstīgala, Dita Krenberga – Pēteris Vasks “Flute Concerto / Symphony No.3”

Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) ir vecākais orķestris Baltijas valstīs. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus galvaspilsētas. LSO pirmsākumi meklējami 1881.gadā, kad tika dibināta pirmā Baltijas filharmonija. Pēc Otrā pasaules kara orķestra dabība tika atjaunota 1947.gadā Liepājas mūzikas vidusskolas paspārnē tās ilggadējā direktora un diriģenta Valda Vikmaņa vadībā. Jauns vēstures posms pavērās 1986.gadā nogalē, kad orķestris ieguva profesionāla orķestra statusu kā patstāvīga vienība. Par pirmo orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva Mihails Orehovs, kurš strādāja LSO no 1988.līdz 1991.gadam.

2016.gadā vēl bez Pētera Vaska jaunākā albuma, Liepājas Simfoniskais orķestris sadarbībā ar lielisko itāļu pianisti Pinu Napolitano un amerikāņu ierakstu namu ”Odradek Records” ieskaņoja un klajā laida CD ierakstu ”Elegy” ar Arnolda Šēnberga, Ernsta Kreneka un Bēlas Bartoka mūziku.

Jauktais koris “Maska” – Ziema

Jaukto kori ”Maska” 2000.gadā izveidoja tā diriģents un mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols. Koris ”Maska” ir viens no labākajiem amatieru jauktajiem koriem Latvijā, kas sevi pierādījis arī starptautiskā mērogā, iegūstot augstus rezultātus nozīmīgos konkursos, kā Grand Prix IV Starptautiskajā Haralda Andersena kamerkoru konkursā (2012), Pasaules koru olimpiādē Tautas mūzikas kategorijā (2014), Starptautiskajā koru konkursā ”Maribor 2015” Slovēnijā. Iegūta žūrijas specbalvu par labāko Jākoba Gallus (Iacobus Gallus) skaņdarba izpildījumu un daudzi citi.

Kora repertuārs aptver plašu mūzikas spektru – no sakrālās un tautas mūzikas līdz mūsdienu komponistu opusiem, ik reiz meklējot jaunu un radošu pieeju kormūzikas izpildīšanai.

2015./2016.gada sezona aizritēja kora 15 gadu jubilejas zīmē, kas tika atzīmēts ar vērienīgiem projektiem, kā jubilejas koncerts LU lielajā aulā 2015.gada septembrī, mūzikas albums ”Ziema” ar Lauras Jēkabsones oriģinālmūziku un 1.aprīļa (2016) koncerts ar unikālu humora koncertprogrammu.

2016.gada jūnijā koris ”Maska” viesojās 13. Čehijas koru festivālā ”Sborove slavnosti”, sniedzot koncertus vairākās pilsētās, tostarp Prāgā izcilajā Prāgas filharmonijas Dvoržāka zālē.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl