”Uz pirmo mēģinājumu ierados, smaržodams pēc vakardienas ballītes.” Kā ”X Faktors” apgrieza kājām gaisā Reiņa Liepas dzīvi

Zane Baranovska

Autors: Zane Baranovska

''Skaties Izklaide'' redaktore

29 komentāri
”Uz pirmo mēģinājumu ierados, smaržodams pēc vakardienas ballītes.” Kā ”X Faktors” apgrieza kājām gaisā Reiņa Liepas dzīvi
ZANE DUMBRE, SKATIES

‘’X Faktora’’ pusfinālists Reinis Liepa 5. decembra pēcpusdienā, ieradies uz interviju Skaties.lv, sāk ar atvainošanos – pusfināla priekšvakarā viņš pirmo reizi sešu gadu laikā saķēris kārtīgu vīrusu. Baidoties aplipināt un no tā, ka domas neizdosies salikt kopā. Tomēr mēs kopā ar Reini vienojamies, ka saslimšana pusfināla priekšvakarā ir laba zīme, jo dzīvē taču viss ir balansā un nepatīkamiem pārsteigumiem seko patīkamas virsotnes, vai ne tā?

Sirsnīgā sarunā ar Skaties.lv ‘’X Faktora’’ “melnais zirdziņš’’ atklāti pastāsta par savas dzīves bohēmisko posmu, dēla piedzimšanu un cīņu par ģimenes un mūziķa karjeras apvienošanu.

Arī par to, kā uz pirmo ‘’X Faktora’’ mēģinājumu ieradies, smaržojot pēc iepriekšējā naktī izdzertā alkohola, un kauns Reiņa Sējāna priekšā viņam atvēris acis un kalpojis kā pēdējais grūdiens jaunas dzīves sākumam. Un šis, kā Reinis jau tagad var apsolīt faniem, ir tikai viņa karjeras lielais starta šāviens.

Jau pēc divām dienām ‘’X Faktora’’ pusfināls, un tu esi četriniekā. Būsim godīgi – tu esi vienīgais no pusfinālistiem, kura nokļūšana tik tālu ir pārsteigums. Tu stāvēji uz strīpas jau pirmajā tiešraidē.

Ja godīgi, pašā sākumā, pirms pirmās tiešraides, es biju ļoti pārliecināts par sevi. Nekad vēl nebiju dziedājis tiešraidē, bet likās – nu tik es iešu un varēšu.

Pirmā tiešraide un uzreiz glābējdziesma. Tas mani sapurināja. Pateicu sev, ka esmu sācis nepareizi – ka ir jātiek līdz vidum. Un tik tikko man atnāca apjausma – tūlīt pusfināls, esmu nonācis tik tālu!

Bet, manuprāt, tas ir interesanti, ka skatītāji varējuši vērot manu izaugsmi.

Jā, tu sāki ļoti nepārliecinoši. Atceros video pirms pirmās tiešraides – tavs mentors Reinis Sējāns tevi toreiz ļoti kritizēja par tavu attieksmi. Skatoties radās sajūta, ka tu tajā visā galīgi neiederies un nesaproti, uz kurieni esi atnācis.

Jā, toreiz vēl nebiju sapratis lietas nopietnību. Tas bija pirmais mēģinājums, es biju ierāvies savā ielu muzikanta dzīvē, likās, kas tad tur – aiziešu, nodziedāšu.

Tieši iepriekšējā dienā Vecrīgā karaoke bārā man bija koncerts. Nemelošu – mēs tur atpūtāmies pēc pilnas programmas. Kā saka, dzērieni un man vēl tā apziņa, – rīt ‘’X Faktora’’ mēģinājums, cik stilīgi, iešu pa taisno no ballītes, tāda bohēma!

Un es aizeju uz to mēģinājumu, tur ir kameras, var dzirdēt katru skaņu, ko es dziedu. Man tieši blakus stāv mans mentors Reinis Sējāns, bet es… Smaržoju pēc vakardienas ballītes.

Tas man baigi ‘’uzdeva pa nerviem’’. Sapratu, ka es izkritīšu, tas man deva tādu nedrošību! Glābējdziesma un tā nedrošība man ‘’uzšāva’’, lika paskatīties uz visu citādi.
Arī šovā tu šo vairākkārt esi uzsvēris – ka ‘’X Faktors’’ licis uz dzīvi paskatīties citādāk, negriboties dzīvot, kā iepriekš. Skatītājam no malas, to dzirdot un redzot tavu tēlu, rodas iespaids, ka pirms šova tava dzīve bijusi viena vienīga ballīte. Kā tur īsti ir, kā dzīvoji pirms ‘’X faktora’’?

Nav jau gluži tā, ka ielu muzikanta dzīve ir viena liela bohēma – patiesībā tas ir vēl lielāks darbs, kas ne katram pa spēkam.

Parasti sāku desmitos no rīta. Ja veicas – ap divpadsmitiem jau var iet prom, ja ne – tad spēlē līdz četriem.

Daudz kur Vecrīgā dzen prom, citur aicina bāros iedzert. Nav viegli un nav baigā bohēma, īpaši, ja dziedi bez pastiprinātāja. Tas ir darbs ar ēku akustiku. Un, ja sanāk dziedāt četras dienas pa četrām stundām, tā balss vairs nav tāda, kā gribētos.

Un, ja gribas nopelnīt, ļoti jāpiedomā pie repertuāra un tā, lai katra dziesma uzrunātu. Jo tas nav koncerts. Uz ielas tev ir jāmēģina ‘’paķert’’ katru garāmgājēju.

Cik var nopelnīt, ja nav noslēpums?

Maksimālais ir bijis 100 eiro dienā, minimālais – četri eiro. Tā ka tu saproti (smejas).

Zini, kas ir interesantākais, ko esmu sapratis par spēlēšanu uz ielas? Un tas ir vispār dzīvē, arī par citām lietām. Ja tu ej spēlēt ar domu nopelnīt naudu, tā skaņa paliek fonā, jo acīs tev ir tas – nu, kad būs, kad būs?

Bet ja aizej ar domu – man nevajag naudu, paklausieties, kā es dziedu, tas nostrādā otrādi, visi sāk mest.

Visgrūtākais šajā darbā bija iemācīties brīdī, kad nav naudas, bet vajag, iztēloties, ka tā nav vajadzīga, lai pie tās tiktu. Tas ir tāds baigais ‘’mindfuck’’.

Reini, cik tev šobrīd ir gadu?

28.

Pieaudzis vīrietis, un tev ir arī dēliņš. Nav tā, ka regulāri saņem pārmetumus no apkārtējiem – ko tu, dēla tēvs, savos 28 spēlē uz ielas, kas tā par nodarbošanos, ej atrodi normālu darbu un uzturi dēlu.

Jā, tieši tā tas arī ir. Bieži tā saka. Es tādos brīžos atbildu – bet ko dari tu? Tev tavā normālajā darbā ir kaut kāds boss, kurš tev liek izdarīt to un šito. Es esmu brīvs, esmu pats sev boss. Tā ir vienīgā atšķirība. Tad parasti aizdomājas.

Pastāsti par savu ģimeni. Saprotu, ka ar dēliņa mammu esat šķīrušies, taču tu ar bērnu pavadi daudz laika. Muzicēšana uz ielām, bērns, ģimene – daudziem tas noteikti neiet kopā.

Patiesībā tagad ir tas brīdis, kad es savu dzīvi no ielu dzīves mēģinu pārkārtot par tādu stabilu dzīvi, lai varu vairāk nodrošināt visu arī dēlam. Lai viņam vienmēr ir stabila, kārtīga vieta pie tēva, kur viņš var nākt un justies kā mājās.

Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc atnācu uz ‘’X Faktoru’’. Sapratu, ka tā ir laba platforma stabilai karjerai.

Jā, esmu saskāries ar sabiedrības attieksmi – ko tu, ielu muzikants, vari vispār dot savam dēlam? Un tāpēc es arī nāku uz ‘’X Faktoru’’. Ir laiks celt savu karjeru augstāk, atkal sākt visu no nulles.

Un es to uztveru kā reālu iespēju, un es to taisos izmantot.

Negribu, lai ir tā, ka pāris mēnešus pēc ‘’X Faktora’’ cilvēki vairs neatceras, kas tas tāds Reinis bija. Nē, kad noslēgsies šovs, es gribu bliezt mūzikā ar vēl lielāku spiedienu. Tikt pie stabilas vietas latviešu mūzikā.

Kā tu domā – kas ir tavi klausītāji? Mums komentāros izskanējis viedoklis, ka par Diānu un Elīnu balso mājsaimnieces, bet par Klāvu – bērni. Kas ir tava auditorija?

(Smejas) O, jā, Klāvs un mazās meitenītes! Man šķiet, ka mani savukārt ir tie ir cilvēki pēc 25, kas neskrien pakaļ mūsdienu mūzikas tendencēm, kam patīk kas klasiskāks.

Jā, sākumā es baidījos. Domāju, ka, ja būšu tāds, kāds esmu, man būs grūti atrast savu auditoriju. Bet ir! Ir daudz cilvēki, kuri gaida, kad nāks atkal kas tāds, kā gadus 15 atpakaļ, kaut kas alternatīvāks.

Pats esmu ievērojis, ka mūzikai ir tendence ik pa pārdesmit gadiem atgriezties. Pašlaik sākas jauna dekāde – atkal nāk modē deviņdesmitie, kā mūzikā, tā apģērbā.

Redzu, ka arī tīņi dalās. Daudzi pieslēdzas tiem mūsdienu mūzikas trendiem, bet otra puse gaida to veco ‘’vaibu’’.

Domāju, ka šis ir mans laiks – nākamā desmitgade. Kad pasaulē atgriezīsies rokmūzika, un arī man izdosies pacelties.

Alternatīvā mūzika un roks ir ilgi bijuši apspiesti. 20 gadus modē bijusi elektronika, hiphops. Cilvēkiem atkal ir vajadzīgs protests, kaut kas tāds, kas liek izkāpt no komforta zonas.

Kur tu sevi redzi pēc šova?

Sniedzot koncertus, un ļoti ātri gribu ar savu grupu ierakstīt albumu, kuru bijām plānojuši ierakstīt jau pirms gada, bet dažādu apstākļu dēļ tas neizdevās.

Es pats arī komponēju dziesmas, bet nekad nebija sanācis atrast to komandu, pie kuras ierakstīties.

Tagad, kad ‘’X Faktors’’ beigsies, esam gatavībā iet iekšā un ceru, ka ar Reiņa Sējāna palīdzību to albumu ierakstīt.

Tas ir tas, ko skatītāji nereti pārmet ‘’X Faktoram’’ – kur pēc šova paliek visi tie daudzsološie talanti. Sasola dziesmas un koncertus, bet nav. Bija pat joks, ka ‘’X Faktora’’ uzvarētāja lielākais sasniegums gada laikā esot piedalīšanās kulinārijas šovā.

Tas ir tieši tas, ko lasīju šovasar, piesakoties ‘’X Faktoram’’. Lasīju interviju ar mentoriem, kuri uzsvēra, ka šogad meklē ne tikai balsi, bet kādu, kurš pēc tam tiešām gatavs strādāt.

Un, kā esmu sapratis no sarunām, no tiem četriem, kuri mēs esam pusfinālā, es esmu vienīgais, kurš raksta savu mūziku. Un es ļoti ceru, ka, neatkarīgi no tā, kuru vietu iegūšu, man izdosies sadarboties ar Reini Sējānu, jo es pēc ‘’X Faktora’’ noteikti netaisos pazust – gluži otrādi.

Atgriezīsimies mazliet pagātnē. Pastāsti, kā tu nonāci līdz tam, kas esi. Diez vai bērnībā sapņoji kļūt par ielu muzikantu.

Lielu daļu bērnības es pavadīju ar omi Iļģuciemā.

Viņa strādāja par vecmāti Dzemdību namā un nemitīgi man uzsvēra – Reini, tev jābūt ārstam! Bet es stāvēju pie spoguļa ar ķemmi, uz kasetēm liku dziesmas un sapņoju.

Kādā brīdī sapratu – kam gan citam tā dzīve ir domāta, ja ne tam, lai piepildītu tos sapņus, sasniegtu to, ko vēlies.

No 10 gadu vecuma mācījos klasiskās ģitāras spēli, lai gan man gribējās bungas. Vecāki vainu nevarēja atļauties bungas vai nu žēloja kaimiņus, bet man tika ģitāra un, jā, sākumā man viņa ‘’besīja’’.

Vienu dienu ome man pateica, ka, ja tik ļoti nevēlos, varu nespēlēt, un tas nostrādāja pretēji. Ap 14 gadu vecumu sāku jau pamatīgāk spēlēt.

Ap 16 gadiem jau man bija grupas, ar kurām es spēlēju ‘’Melnajā piektdienā’’ pasākumus, kuros laiž no 18 gadu vecuma (smejas). Biju ģitārists.

Man bija 18, kad izvācos no omes dzīvokļa. Satiku savu šobrīd jau labāko draugu, mēs saspēlējāmies, sadziedājāmies un izlēmām ar stopiem braukt spēlēt uz Amsterdamu.

Tikām līdz Varšavai, un galu galā pusotru gadu nospēlējām Polijā uz ielām.

Pēc tam man sākās ģimenes dzīve, attiecības, piedzima bērns, un karjera palika otrajā plānā. Līdz brīdim, kad aizbraucu pie ģimenes uz Angliju un sapratu, ka to taču var apvienot – spēlēt uz ielas un būt ģimenes cilvēks.

Tad arī tapa lielākā daļa no dziesmām, koncepts par albumu. Tā ka varam rēķināt – no 2015. gada jau briest tas albums, kurš visticamāk iznāks nākamgad.

Mums pašiem tas būs gadsimta albums. Pirmā dziesma tapa pirms deviņiem gadiem, un daudzas top šobrīd.

Kur palika sapnis par ģimenes dzīvi? Izšķīries, atgriezies, rokmūzikas pasaulē un viss? Daudziem jau ir tas priekšstats, ka šīs lietas neiet kopā. Nu, ka rokmūziķa dzīve ir viena liela ballīte, un katram sevi cienošam mūziķim ir 40 brūtītes.

Nē, tā nav! Dzīve ir tāda, kādu tu pats to izvēlies. Jā, man bija posms, kad mani interesēja tikai ballītes.

Šobrīd mana lielākā balle ir uzkāpt uz skatuves un spēlēt mūziku. Jo kāda jēga no tām nebeidzamajām ballītēm?

Jā, man ir bijis tas brīdis ar 40 brūtēm un ballēm – esmu tam izgājis cauri un – ‘’yes’’! Man tas vairs nav interesanti.

Varbūt izskatos diezgan jauns, bet manī ir atnākusi tā apziņa, ka dzīvē ir svarīgākas lietas par balli. Vispirms ir kas jāsasniedz, lai ir iemesls tām svinībām.

Šobrīd esmu saticis savu otro pusīti, un man ir ļoti paveicies, jo arī viņai ir posms, kad viņa ir vairāk pievērsusies savai karjerai – medicīnai.

Ko omīte bija iecerējusi tev.

Jā, tieši tā! Man šķiet, ka viss dzīvē ir kaut kā tā labi salīmējies. Mums ir jāturas kopā, un tad jau pēc laika arī būs tas ‘’settle down’’, bet tagad mums abiem prioritāte ir karjera.

Tu gribētu tādu kārtīgu ģimeni, vēl bērnus?

Jā, es gribētu vēl bērnus! Bet šobrīd mana prioritāte ir sakārtot savu dzīvi tā, lai manam jau esošajam dēlam arī pie manis būtu tā miera ostas sajūta un apziņa, ka pie tēva viņš vienmēr ir ļoti gaidīts.

Žūrija un dažādi eksperti nepārstāj slavēt tavu progresu, kas noticis ‘’X Faktora’’ laikā. Kas tev pašam ir šis progress? Dziedājis, kā mēs noskaidrojām, tu esi jau gadu gadiem. Ko tu pats esi ieguvis no šova, ja neskaita publicitāti?

Es esmu ļoti pateicīgs Reinim Sējānam, vokālajai pedagoģei Maijai Sējānei un producentu grupai. Viņi manī saskatīja to, ka es spēju kāpt uz skatuves arī bez ģitāras.

Sākumā man likās – kāds sakars, gribu savu giču! Pirmajās tiešraidēs man ‘’nebija, kur pieķerties’’. Bet ceturtajā tiešraidē man jau bija iepaticies. Priekš manis tas ir vesels stāsts, kurš turpina iet uz priekšu. Uz pirmo mēģinājumu ierados, smaržodams pēc ballītes, bet tas, kā ir mainījusies mana attieksme pret uzstāšanos!

Neslēpšu – pagaidām man vēl nav izdevies tiešraidē parādīt savu maksimālo potenciālu. Koncertos es dziedu daudz ‘’tīrāk’’, tiešraidē ir tik daudz faktoru, kas rada to satraukumu, bet pie tā es strādāju. Ceru, ka man šosvētdien izdosies.

Ar ko tu vēl gatavojies pārsteigt publiku? Pastāsti, kāpēc mums balsot, kāpēc būs vērts redzēt tevi finālā?

Tas, ko es pirmkārt gribu apsolīt klausītājiem un faniem – tiklīdz ‘’X Faktors’’ beigsies, es netaisos apstāties. Visiem tiem, kurus esmu aizkustinājis ar kādu no ‘’X Faktora’’ numuriem’’, gribu uzsvērt, ka man tas nav bijis tā – ‘’ai, es tagad te pazīmēšos ‘’X Faktorā’’ un tad iešu uz mājām pie sava plāna B’’.

Man mūzika ir viss – tas ir mans darbs, hobijs un prieks, un sāpes. Šis ir tikai pats sākums – pavisam drīz varēsiet baudīt manas oriģināldziesmas.

Bet svētdien es ‘’spridzināšu’’. Un, ja izdosies iekļūt finālā, būs ļoti liela dziesma, no pasaules roka repertuāra, stāsts par mani. Es ļoti gribētu tikt līdz finālam, jo šī dziesma būtu kā pēdējais puzles gabaliņš. Mana ‘’X Faktora’’ stāsta noslēgums.

29 komentāri