”Man ir ļoti grūti spēlēt vai dziedāt bērnu bērēs.” ”X Faktorā” sevi piesaka bēru dziedātāja Inna no Jelgavas

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

0 Komentāru
”Man ir ļoti grūti spēlēt vai dziedāt bērnu bērēs.” ”X Faktorā” sevi piesaka bēru dziedātāja Inna no Jelgavas
Dāvis Ūlands / F64

Ballīšu, dzimšanas dienu un arī bēru dziedātāja, 56 gadus vecā Inna Rācene dzīvo Jelgavā, blakus dabai, jo, pateicoties dabas spēkam, spēj tikt vaļā no skumjām, kuras nereti sniedz darbs. Māksliniece uzskata, ka jādzīvo šodienai, lai vēlāk nav jānožēlo izniekotie dzīves gadi. Tas arī Innu mudināja pieteikties šovam ”X Faktors” un izpildīt čigānu tabora dziesmu.

Par dalību šovā ”X Faktors” Inna stāsta, ka konkurss ir ļoti aktuāls, un viņa vēlējusies pārliecināties, vai dziedāšanas talants ir  īstais, lielākais aicinājums no visiem viņai piemītošajiem.

Mūziķe sapratusi: ja gribas, ir jādara, jādzīvo šodienai, kā nekā dzīve ir skaista un jādara visu, lai vēlāk nav jānožēlo par nodzīvotajiem gadiem. Gluži kā tas ir ar mīlestību – ja mīli ir jādara, ne tikai jāsaka.

Dziedātājai ir savas rakstītās dziesmas, draugu rakstītās, bet vēl nav bijis īstais laiks, lai tās izpildītu, tāpēc savās uzstāšanās reizēs Inna dzied tautā iemīļotus hitus.

”Dziedāšana un sintezatora spēlēšana ir mana profesija. Dziedu ballītēs, dzimšanas dienās un arī skumjos brīžos – bērēs. Nereti aizgājušā tuvinieki vēlas, lai ne tikai spēlēju melodijas, bet dziedu mirušā mīļākās dziesmas.

Dziedāšana vēl vairāk aizkustina sirdis un dvēseles aizgājušā radiniekiem, jo savā ziņā ļauj pieskarties mirušā dvēselei,” sarunā ar portālu Skaties.lv stāsta Inna.

Skumjos mirkļos arī pašai Innai saskrien acīs asaras un viņa par tām nekaunas, kā nekā ir tikai cilvēks, nav no koka vai metāla, bet ar emocijām un sēras ir ļoti spēcīga emocija, ko nevajag turēt sevī, bet jālaiž uz āru.

Tieši emociju dēļ viņa pārbrauksi dzīvot tuvāk dabai, tā vienmēr paņem lielāko dalu skumju, un palīdz atjaunot līdzsvaru un harmoniju.

Skumjas, smagumu sirdī Inna nenes mājās, nelaiž savā privātajā telpā. Dziedātāja mēģina saprast, ka dzīve turpinās, katram ir savs laiks atvēlēts, ne par velti bērēm ir sākums un beigas.

Mūziķe, gluži kā ikviens ofisa darbinieks, pabeidzot darbu, atstāj to aiz muguras, atbrīvojas no skumjām un dodas uz mājām jau ar citām domām, pozitīva un gaiša. Darbs ir darbs, bet privātā dzīve ir privātā dzīve, šīs lietas ir jāprot atdalīt, lai nesanāk dzīvot darbā un atstāt savu dzīvi novārtā.

”Visgrūtāk ir, kad bērni jāglabā. uzskatu tas ir pret dzīves likumu, ja vecākiem zemes klēpī jāgulda savi bērni. Tomēr dzīve ir un paliek dzīve! Izvairos no tādiem momentiem, man ir ļoti grūti spēlēt vai dziedāt bērna bērēs, mēģinu atteikties no šādiem darba piedāvājumiem, lūdzu, lai mani neaicina,” nosaka Inna.

Dziedātāja neslēpj, viņa ir laimīga, ka viņai ir tāds darbs. Bērēs viņa uzstājas no sirds. Neviens nav teicis, ka viss dzīvē būs viegli, ikvienam darbiņam ir savas gaišās un tumšās puses.

Ar pateicību ir jāpieņem sevī gaismu un jābauda katrs dzīves mirklis, tieši dziedāšana skumjos brīžos ir ļāvusi Innai vēl vairāk novērtēt dzīvi un baudīt katru momentu.

0 Komentāru