Komentāri
Iespaidīgi foto: ”X Faktora” zvaigzne Laima Dimanta ar māsu muzicē un bauda Ķīnas kultūru
PUBLICITĀTS FOTO

Maija sākumā dziedātāja, ”X Faktora” zvaigzne Laima Dimanta, kopā ar māsu Katrīnu un brāli Teni devās uz Ķīnu, lai prezentētu Latviju ”Horti Expo China-CEEC Culture and Arts Carnival” festivālā. Brīvajā laikā tika iepazīta Ķīnas kultūra.

Sarunā ar portālu Skaties.lv Laima stāsta, ka Ķīnā gājis ļoti labi. Viņa piedalījās ”Horti Expo China-CEEC Culture and Arts Carnival” festivālā, pasākums noticis netālu no Pekinas, vietā, kur 2022. gadā paredzēts rīkot olimpiskās spēles – Jancijinā.

”X Faktora” zvaigzne Laima Dimanta kopā ar māsu koncertēs Ķīnā

”To arī varējām redzēt ikdienas pārbraucienos uz festivāla vietu – apkārtnē notika dažādi būvdarbi, papildinot teritoriju ar ēkām, kas vēlāk tiks izmantotas olimpiskajiem ciematiem,” paziņo Laima.

Latvieši Ķīnā ielidoja agri no rīta, viņus sagaidīja festivāla brīvprātīgie un ar busiņu aizgādāja uz pasākuma vietu. Tā kā delegācija viesnīcā ieradās jau deviņos no rīta, bet reģistrācija viesiem atvērta tikai no diviem dienā, bija jādomā, kā lietderīgi izmantot laiku.

Tiklīdz atbrīvojās viens numuriņš, Laima ar pārējiem latviešiem atstāja tur koferus, un devās apskatīt Lielo Ķīnas mūri.

“Mums tuvākais posms – Badaling bija vien 20 kilometru attālumā, paņēmām taksi, un braucām. Arī taksī bija savi piedzīvojumi. Gribēja, lai maksājam vairāk kā vajadzīgs, un tādēļ taksists neuzņēma ātrumu vairāku kilometru garumā. Tā kā reti kurš runā angliski, nācās sazvanīties ar mūsu brīvprātīgo, kas palīdzēja situāciju noskaidrot. Beigu beigās tomēr galā nonācām, un bijām gatavi baudīt vienu no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem pasaulē,” piedzīvojumus atklāj Laima.

Laima stāsta, ka Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 kilometri. Daudzi to nezina, bet Ķīnas mūris patiesībā sastāv no vairākiem maziem posmiem, kas bieži izvietoti arī paralēli. Latvieši apmeklēja posmu, kurā bija 19 sargtorņu, un skaista, kalnaina vide.

Konkrētais posms ir arī labi atjaunots, taču kopumā nav bijis nemaz tik vienkārši to izstaigāt. Dažviet kāpnes ir ļoti stāvas, un akmeņainais ceļš pats par sevi ir samērā nelīdzens.

Vairākas nākamās dienas dziedātāja un pārējā latviešu grupa pavadīja izstādes vietā. Iesaistīja rotaļās vietējos, ar muzikālu sveicienu sagaidīja Pekinas mēru, vēroja citu tautu delegāciju priekšnesumus.

”Pirmajā dienā paspējām apskatīt tikai vienu paviljonu, lai kur mēs ietu – visi ķīnieši gribēja ar mums fotografēties, arī veikalā, vai autobusa pieturā. Blondi eiropeiski cilvēki ir diezgan neikdienišķi. Un protams, latviskais tēls arī ir izteiksmīgs un skaists,” smaida Laima.

Otrajā dienā latvieši apskatīja Ķīnas paviljonu, internacionālo paviljonu, kur Laimu ar brāli Teni uzaicināja uz interviju Tadžikistānas paviljonā.

Pēc intervijas mākslinieki saņēma atļauju apskaut maģisko dārgakmeņu koku. Kurš to apskauj – tam laime garantēta.

Vakarā māksliniekiem nācās uzturēties pasākuma vietā arī pēc slēgšanas, uz skaņas pārbaudi. Tā bija gara, un ļoti lēna. Tā kā tikai viens no piecpadsmit skatuves darbiniekiem pa pusei runājis angliski, tad skaņas pārbaude ilga 2 stundas!

Laima priecājās, ka skaņotāji bija pietiekoši akurāti un nākamās dienas lielajā koncertā skaņa bija laba. Festivāls bija ļoti labi apmeklēts, cilvēki stundu stāvēja rindā, lai varētu tikt uz koncertu.

Publika bija atsaucīga un dziedāja līdzi latviešu tautasdziesmām, kad mūziķi aicināja.

Pēc koncerta varējām atvilkt elpu un uzkāpām tuvējā kalnā – kas par skatu mums tur pavērās! Izrādījās, ka esam redzējuši apmēram piekto daļu no visa festivāla. Jau zinājām, ka visu apskatīt nepagūsim, izstaigājām vēl Botānisko dārzu un biotopu, kur redzējām gandrīz divus metrus platu Ķīnas sēni. Atradām tēju un smaržu veikaliņu, kārtējo reizi nobildējāmies ar vietējiem, un vakarā laimīgi atgriezāmies viesnīcā,” par tālākajiem piedzīvojumiem stāsta Laima.

4.maija rītā Laima ar brāli un māsu devās uz Pekinas centru, kur atkal daudz staigāja, vakarā apmeklēja restorānu, lai kopā ar tautiešiem un delegāciju no Igaunijas nosvinētu Latvijas valsts svētkus. Tika baudīti dažādi ķīniešiem raksturīgi ēdieni, taču pamatā – Pekinas pīle.

”Kopā ar Katrīnu, pēc svinīgajām vakariņām, devāmies uz Ķīniešu dzīvās mūzikas krodziņu, lai paklausītos mūsu kaimiņu – lietuviešu grupas koncertu, ar kuriem jau bijām sadraudzējušies festivālā,” informē Laima.

Nākamajā dienā mākslinieki satikās ar Laimas draudzeni, kura šobrīd Pekinas universitātē māca latviešu valodu. Viņa ieteica apskatīt savu iecienīto vietu – Vasaras pili, kur dažādi valdnieki vairāku gadu simtu garumā pavadījuši savas vasaras. Tā bijusi pasakaini skaista vieta – kaut kas mazliet no Venēcijas, mazliet no Šveices. Šeit arī mūziķi izmantoja izdevību uzdziedāt latviešu tautasdziesmu pie vienas no pirmajām Pekinas Operas brīvdabas skatuvēm.

”Pēc vasaras dārziem devāmies uz Budas templi, kur atrodams viens no pasaulē lielākajiem Budām, kas izgrebts no viengabala Sandalkoka – 18 metrus augsta statuja + deviņus metrus dziļš pamats,” vēstures datus atklāj Laima.

Draudzīgais vakars turpinājās kantoniešu restorānā, un noslēdzās, pēc Laimas draudzenes ieteikuma – Pekinas ielu tirdziņā, kur varēja nogaršot tādus gardumus kā zīdtārpiņi, tarakāni un skorpioni.

Mākslinieki bija labi paēduši, bet noprovēja astoņkāji un iecienītos Pekinas ābolus cukura glazūrā.

Nākamā diena sākās ar Debesu tempļa apciemošanu, un vietējo mākslinieku kvartāla apskati. Bija ļoti interesanti, tā noteikti ir vieta, kur atgriezties. Neticami, ka Ķīnas vēsturei var izsekot ne tikai vairāku gadsimtu, bet vairāku gadu tūkstošu garumā, un dažas mūra ēkas saglabājušās no mūsu ēras 3.gadsimta.

Vakarpusē latvieši iegriezās apskatīt moderno Ķīnu ar milzīgiem iepirkumu centriem un debesskrāpjiem.

“Mūsu noslēdzošo dienu iesākām ar gājienu uz Aizliegto pilsētu. Tā bija Ķīnas imperatoru pils gandrīz piecus gadsimtus, un neviens parasts cilvēks tur nevarēja iekļūt. Šobrīd tur ir pils muzejs, un bija ļoti interesanti apskatīt šo kādreiz tik svēto vietu,” smaida Laima.

Vakarā jaunieši vēl izgāja iepirkt šādus tādus suvenīrus un dāvanas, lai agri no rīta dotos uz lidostu.

Laimai bija liels pārsteigums, ka Ķīnā apģērba cenas ir ļoti līdzvērtīgas Latvijas cenām, turklāt veikalos galvenokārt nopērkamas dārgu zīmolu apģērbs.

”Veikalos ir uzraugi, pārbauda, staigā pakaļ pircējiem, tas noteikti tāpēc, ka veikali ir ļoti apmeklēti. Izvēloties preci tu nevari ar to iet pie pārdevējas un samaksāt. Tev ir jādodas pie kases, jāsamaksā un ar talonu jādodas pie citas pārdevējas, kurai ir tava prece,” skaidro Laima.

Ja vienā veikalā vēlies vairākas preces, var sanākt tā, ka pakaļ precēm jādodas uz dažādiem veikalu sektoriem.

Teju visos vēsturiskajos objektos redzamas jaunietes nacionālajos tērpos, apavos, grimā, kuras ieradušās, lai fotografētos. Reizēm meitenes iemūžina viena otru, reizēm, to dara profesionāli fotogrāfi.

”Bildes viņas liek ”WeChat”, tas ir aptuveni kas tāds, kā mums ”Facebook”. Ar to ”WeChat” ķīnieši arī veikalos norēķinās, reti kad izmanto bankas karti. Publiskajās tualetēs, lai dabūtu tualetes papīru ir jānoskenē ”WeChat”,” informē Laima.

Laima uzskata, ka Ķīna ir krāsaina, bagāta, moderna, krāšņa, un viesmīlīga. Pavisam noteikti viņa atgriezīsies šajā kontrastiem bagātajā valstī vēlreiz.