72 komentāri
Adriana Miglāne pastāsta par dzīvi ar veģetatīvo distoniju
INSTAGRM

Šovā ”X Faktors” iepazītā dziedātāja Adriana Miglāne jau deviņus gadus cīnās ar veģetatīvo distoniju. Jauniete saņem daudz jautājumus saistībā ar slimību. Tāpēc ierakstījusi video, kurā izskaidro slimības ietekmi uz viņu un savas iekšējās sajūtas.

Video Adriana ievietojusi sociālajā tīklā ”Instagram” ar cerību, ka spēs izskaidrot slimību, kā arī parādīt citiem, kuri sirgst ar veģetatīvo distoniju, ka viņi nav vieni.

Dziedātāja saka, ka veģetatīvā distonija izpaužas panikas lēkmju veidā un var uznākt jebkurā brīdī. Jauniete paziņo, ka distonija ir kas vēl nopietnāks par vienkārši panikas lēkmēm.

”Sākumā saskāros ar cilvēku nesaprašanu, jautājumiem – tev galva reibst, tev galva sāp, tev vajag apsēsties, atnest ūdeni? Problēma jau nav momentā, bet visā dzīvē kopumā. Lēkmes rodas no domām – sadomājies, sastresojies, sāk trīcēt rokas un kļūst slikti,” skaidro Adriana.

Mūziķe piebilst, ka lēkmes izraisa prāts, fiziski cilvēkam viss ir kārtībā, bet ir sajūta, ka kļūst slikti.

Adrianai bijis bail iet vienai uz lielveikaliem, nereti viņa izskrējusi no veikala, jo jutusi, ka kļūst slikti, meklējusi tuvāko izeju. Arī pasākumos bijis grūti, tāpat arī mājas, esot vienai, licies, ka paliks slikti.

Dziedātāja piedzīvojusi lielas un mazas lēkmes, deviņu gadu laikā tas viss noticis tik bieži, ka viņa varētu uzrakstīt grāmatu.

”Svarīgi, lai apkārt ir cilvēki, kuri saprot. Grūti, ja jāsaskaras ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka sadomājies, ka tēlo. Parasti cenšos paskaidrot, pateikt, ka man palīdz ja samīļo un pasaka, ka viss būs kārtībā. Grūtāk saprast tiem, kuriem šīs slimības nav un paldies Dievam, ka nav. Slimība liek ikdienu dzīvot bailēs, grūtāk izbaudīt apkārt notiekošo,” tā Adriana.

Adriana uzskata, ka Latvijā pietrūkst cilvēku viedokļu, kuri neslēptu slimību, bet pastāstītu, kāda ir dzīve ar veģetatīvo distoniju, izglītotu līdzcilvēkus.

”Mēs neesam vieni. Mēs esam stiprāki par prātu. Esmu iemācījusies sadzīvot ar slimību, strādāju ar sevi, maksimāli nodarbinu prātu, lai izslēgtu visas baiļu sajūtas,” nobeidz Adriana.

TOP komentāri

  • Sandra Buķele
  • Saiva Sīpola
    +12 +11 -1

    Saiva Sīpola

    Es ar šo murgu cīnos 4 gadus.Pus gadu neizgāju no mājas jo likās,ka paliks slikti un noģībšu.Arī tāpat kā tu nevarēju apmeklēt pasākumus un lielveikalus.Kā tu rīkojies panikas lēkmes laikā?Man piemēram noreibst galva un lēkme ir klāt,tad ļoti sabīstos un bailes arī klāt.
  • Sandra Andersone
    +10 +10 0

    Sandra Andersone

    Mācos sadzīvot ar šo nu jau 33 gadus...te labāk,te sliktāk,bet zinu,ka tā ir līdz mūža beigām...tieku galā pati...pastaigas svaigā gaisā palīdz,būšana pie dabas...ūdens procedūras...kad uznāk lēkme,galvenais saprast ar prātu,ka tu nemirsi,ka jāmēģina sevi nomierināt...sākumā bija briesmīgi...likās,ka mirstu...ir svarīgi,ja tevi saprot un atbalsta...man paveicies...vīrs saprot .Svarīgas ,ļoti svarīgas ir pozitīvas emocijas...kad ir pavisam slikti,palīdz zāles,neeju no mājas ārā kādu laiku.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!