Atbrīvoties no 18 centimetriem viduklī, ēdot daudz gaļas! Kristaps Staņa par daudziem nezināmo, bet neticami efektīgo plēsējdiētu

Zane Dumbre

Autors: Zane Dumbre

''Skaties Izklaide'' redaktore

7 komentāri
Atbrīvoties no 18 centimetriem viduklī, ēdot daudz gaļas! Kristaps Staņa par daudziem nezināmo, bet neticami efektīgo plēsējdiētu
ZIGISMUNDS ZĀLMANIS

TV3 šovā ”Gandrīz ideālas vakariņas” šonedēļ iepazinām regbija treneri Kristapu Staņu, kurš sevi prezentēja kā pārliecinātu plēsējdiētas pārstāvi un galdā pasniedza tikai dzīvnieku izcelsmes produktus. Sarunā ar Skaties.lv Kristaps atklāj, kā pilnīga atteikšanās no ogļhidrātiem un pāriešana uz tikai dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu uzturā nepilna gada laikā ļāvusi viņam viegli atbrīvoties no 18 centimetriem viduklī, sakārtot veselību, iegūt nebeidzamu enerģiju, turklāt, pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, šis ēšanas režīms ir draudzīgs apkārtējai videi!

Dārzeņi un kaloriju skaitīšana

Kā Sarunā ar Skaties.lv neslēpj Kristaps, vēl pirms dažiem gadiem viņš svēris krietni pāri simtam un cīnījies ar pamatīgām liekā svara problēmām, regulāri izmēģinot diētas, ko tradicionāli pierasts saistīt ar veselīgu uzturu.

‘’Publiskajā informācijas telpā nez kāpēc valda uzskats, ka veselīgs uzturs – tas ir daudz dārzeņu, maz gaļas un tauku. Tā arī mēģināju ēst – daudz salātu, samazināts tauku daudzums. Diemžēl nekas nenostrādāja,’’ ilgo cīņu ar lieko svaru atceras vīrietis, kurš pats pēc izglītības ir treneris un mācījies uztura zinātni, tāpēc nevar teikt, ka iepriekš viņam nebūtu bijis zināšanu par veselīgu uzturu. Salātu ēšana nestrādājusi, svars turpinājis augt.

2018. gada pavasarī Kristaps sapratis, ka vairs neielien uzvalkā. ‘’Sapratu, ka nevēlos meklēt jaunu, liela izmēra uzvalku, tāpēc nekas cits neatlika, kā sākt stingru diētu.

Sāku ar standartu – skaitīt kalorijas, kā arī palielināju fiziskās aktivitātes, pievērsos riteņbraukšanai. Gada laikā zaudēju 25 kilogramus,’’ panākumus atceras Kristaps.

Viss būtu skaisti, taču treneris sapratis, ka ikdienā sevi ierobežot ilgtermiņā nav tik vienkāršs pasākums. Tiklīdz kaut nedaudz paslīd kāja, svars pieaug, un nelīdz pat pastiprināta sportošana.

‘’Ir divi teicieni, kas absolūti atbilst patiesībai: ‘’Svaru zaudē virtuvē’’ un ‘’Sliktu diētu nevar noskriet’’.

Nodomāju – nevar taču būt tā, ka visu dzīvi jādzīvo ar kalkulatoru rokā, jāsver viss, ko gatavojos apēst, jāskaita katra kalorija,’’ atceras Kristaps.

Ēdot gaļu divreiz dienā, īstā laikā atbrīvojas no 18 centimetriem viduklī

Viņš sācis pastiprināti interesēties par alternatīvām un nonācis pie Keto diētas, kas paredz ogļhidrātu ierobežošanu uzturā.

‘’Dzīvnieku izcelsmes produktos praktiski nav ogļhidrātu. Meklējot informāciju interneta ārēs, nonācu līdz plēsējdiētai, kuras princips – maz ogļhidrātu, daudz tauku,’’ stāsta Kristaps. Viņš pakāpeniski sācis pievērsties šai diētai.

Pats pēc izglītības esot treneris, kam bijusi iespēja apgūt uztura mācību, viņš iedziļinājies ēšanas režīmā un izpratis tā pamatprincipu.

‘’Cilvēkam ir divas enerģijas sistēmas. Ātrā strādā uz ogļhidrātiem, savukārt lēnāka, bet stabilāka ir otra sistēma – uz taukiem balstītā,’’ stāsta Kristaps.

Pilnībā plēsējdiētai viņš pievērsies februārī.

‘’Es uzturā vispār nelietoju ogļhidrātus – šo pasvītrojiet,’’ tā Kristaps, neslēpjot, ka visgrūtāk bijis sevi pārliecināt, ka uzturā nepieciešams tik daudz tauku un atteikties no kārumiem.

Šobrīd Kristapa dienas režīms sastāv no divām ēdienreizēm, kurās izmantoti tikai dzīvnieku izcelsmes produkti.

‘’Brokastīs dzeru kafiju, ja kārojas ko treknāku, kafijai pievienoju kārtīgu karoti sviesta vai kokosa eļļas. Šīs diētas brīnišķīgākā īpašība ir tā, ka ēd, cik gribi un cik lien.

Ja gribas kārtīgas brokastis, gatavoju omleti no trim olām, diviem olu dzeltenumiem un ēdamkarotes sviesta. Klāt kārtīga paka bekona vai mencu aknas.

Pusdienās – kārtīgs gaļas gabals vai kotlete. Bez jebkādām piedevām, bez mērcēm. Vakariņās tāpat – labprāt ēdu arī treknās zivis.

Kas ir mainījies kopš februāra? Pirmkārt jau mans tilpums! Uzsākot plēsējdiētu, jau biju nometis svaru ar kaloriju skaitīšanas palīdzību, un mani interesēja, kā to saglabāt, neesot badā.

Negaidīju, ka svars vēl kritīsies, taču tas turpina samazināties, lai gan izsalkumu neesmu jutis nekad! Mans galvenais ieguvums ir mērāms vēdera apkārtmērā – kopš februāra esmu zaudējis 18 centimetrus, esot ļoti, ļoti paēdis!

Otrs ieguvums – enerģija. Enerģijas līmenis ikdienā ir izlīdzinājies. Nav tā, ka enerģija ir un pazūd – tagad ir tāda dabiska sajūta, ka tās netrūkst ne brīdi.

Savukārt trešais ieguvums – veselības stāvoklis. Ja iepriekš man bija gremošanas problēmas, atvilnis, problēmas ar zarnu darbību, nu tas viss ir pagātne. Plēsējdiētas ietekmē ļoti uzlabojusies mana ādas kvalitāte, zarnu darbība un labsajūta kopumā,’’ ēšanas režīmu slavē regbija treneris.

Pietiks skaitīt kalorijas!

Jautāts, vai šādi apņēmies dzīvot arī turpmāk, vai tomēr ik pa brīdim gribas ‘’norauties’’, treneris uzsver, ka šīs lietas viena otru neizslēdz.

‘’Tas ir dzīvesveids, ne apņemšanās. Bet par ‘’noraušanos’’ runājot – nevarēju sagaidīt, kad šo varēšu pateikt – es uzskatu, ka cilvēkam ir jāvar ēst dažādi, tikai jāsaprot, kas organismam ir pieejams.

Svētkos es labprāt uzēdu desertus, sevi par to nešaustot uz zinot, ka ikdienā vienmēr varu atgriezties pie savas pamatdiētas,’’ savu ēšanas filozofiju atklāj Kristaps. To, ka ir pietiekami atvērts ciemos pamieloties ar produktiem, kas nav viņa diētā, treneris apliecināja arī vakariņu šovā, kur mielojās arī ar vegānajiem labumiem un citu dalībnieku pagatavotajiem kulinārijas brīnumiem.

Vakariņu šovs apliecināja arī to, ka teju katrs Latvijas iedzīvotājs šodien ir kādas ēšanas filozofijas pārstāvis – valsti pārņem vegāni, citi vienkārši atsakās no miltiem, cukura, skaita kalorijas.

Treneris vēlas akcentēt aspektu, par ko cilvēkiem, runājot par ēšanu un formas saglabāšanu, joprojām ir nepareiza izpratne.

‘’Nez kāpēc cilvēkiem ir izpratne, ka ēdiens – tās ir uzņemtās un patērētā kalorijas. Ja es ēdienreizē uzņēmu 1000 kalorijas, bet tuvākajās divās stundās patērēju 400, kur palika tās 600?

Es uzskatu, ka svarīgāk runāt par organisma hormonālo atbildi uz to, ko tu apēd, nekā skaitīt kalorijas,’’ uzsver Kristaps.

Kotletes – videi draudzīgākas, nekā avokado

Treneris spriež, ka Latvijā strauju uzvaras gājienu uzsākušais vegānisms un citi ēšanas virzieni liecina par augstu dzīves līmeni, par ko, protams, prieks, taču viņš aicina aizdomāties par latviešu ēšanu un veselību ilgtermiņā.

‘’Šobrīd mums ļoti pieejami ir dažādi augi, taču 100 gadus atpakaļ cilvēki šeit ēda to, kas bija tuvāks, pieejamāks, uzturā bija krietni vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu, tauku. Un tolaik sirds slimību risks bija izteikti mazāks

Varbūt sākam atkal no tā punkta, kurā kaut ko pazaudējām?’’ jautā Kristaps.

Tiem, kuri kā argumentu mēģinās izvirzīt plēsējdiētas izmaksas, Kristapam uzreiz ir atbilde. ‘’Plēsējdiēta – tā nav tikai gaļa. Tās ir olas, zivis, piena produkti, taču mēs ietaupām, piemēram, uz cukuru.

Tā vietā, lai apēstu šokolādes batoniņu, par šo naudu nopērkam, piemēram sviestu.

Un trešais arguments, kuru tagad noteikti izmantos augu valsts diētas aizstāvji – ietekme uz vidi.

Uzreiz varu teikt tā – ja mēs uzturā patērējam lokāli, atbildīgi audzētus dzīvnieku valsts produktus, piemēram, Latvijas zemnieku audzētus jērus, par ietekmi uz vidi neviens neko nevar pārmest.

Augu valsts diētas aizstāvis brokastīs apēd avokado, kas ievests pie mums no kādas eksotiskas valsts. Es apēdu trīs kotletes no gaļas, ko esmu pircis no vietējā zemnieka. Es domāju, ka videi draudzīgākas viennozīmīgi ir manas kotletes,’’ nosmejas Kristaps.