No trauku mazgātāja Spānijā par šefpavāru un šova zvaigzni: Uģa Veita stāsts

0 Komentāru
No trauku mazgātāja Spānijā par šefpavāru un šova zvaigzni: Uģa Veita stāsts
Publicitātes foto

Jaunajā raidījuma “Gatavo 3” sezonā kopā ar divām daiļām dāmām virtuvē rosās vīrietis. 30 gadus vecais Uģis Veits nu jau piecus gadus ir kafejnīcas “Tvaiks” šefpavārs un īpašnieks, kurš lepojas ar to, ka līdz šim amatam uzkāpis no ”pašas apakšas” – skolas laikā sākot ar trauku mazgāšanu Spānijā.

17 gadus vecs trauku mazgātājs Spānijas dienvidos

“Tas sākās no pašas apakšas, dažādu nejaušību un sakritību dēļ. Pēc pamatskolas beigšanas aizbraucu uz Spāniju, 16 gadu vecumā, apmaiņas programmas ietvaros. Gadu dzīvoju vietējā ģimenē, ar kuru man izveidojās ļoti labas attiecības,” atceras Uģis.

Vidusskolas laikā Uģis atkal atgriezies Spānijā, saprotot, ka viņam kā jaunietim tur paveras lieliskas vasaras darba iespējas. Viņš sācis vasarās piepelnīties, Spānijas dienvidos strādājot par trauku mazgātāju.

“17 gadus vecam puisim tas bija sapnis. Jā, trauku mazgāšana, iespējams, nav kāds sapnis, taču tas, ko maksā Spānijā, nav salīdzināms ar tā laika algām šeit.

Sāku ar trauku mazgāšanu, tad jau par virtuves palīgu – mizoju sīpoliņus, griezu sēnītes. Izgāju cauri visai virtuves hierarhijai, sākot no pašas apakšas, tāpēc tas ritenis ir labāk izprotams.

FOTO

Ja sāk no apakšas, tu zini katru posmu, kas ir procesā,” no pieredzes nekaunas šefpavārs.

Jā, arī Spānijas nots jaušama Uģa virtuves stilā, taču viņš ar to neaprobežojas. Pavāram tuvi arī Itālijas, Āzijas ēdieni. “Ļoti nešķiroju, jo tas ēdiens ir tik dažāds un to var salikt tādās kombinācijās, ka ierakstīties vienā konkrētā stilā ir grūti,” skaidro Uģis.

Viena cilvēka armija

Interesanti, ka pēc Spānijas perioda Uģis vēl nav sapratis, ka atradis savu aicinājumu. Atklāsme nākusi brīdī, kad pēc ārzemēs pavadīta laika viņš atgriezies Latvijā, restorānā nav saņēmis gaidīto un sapratis – kāpēc iet uz restorānu, ja viņš to visu var pats?

“Sāku gatavot mājās, interesēties par ēdienu, garšām. Draugi to ievēroja, sāka man dāvināt pavārgrāmatas.

Tā es lēnām to visu mājās darīju, bet man vēl nesalikās līdz galam, ka to varētu darīt profesionāli,” tā Uģis, kurš tajā laikā studējis valodas un strādājis viesnīcu industrijā.

Apstākļi atkal sakrituši tā, ka viesnīcu darbs apnicis, un nācis piedāvājums pastrādāt virtuvē. Puisis sācis strādāt par virtuves palīgu, bet ātri vien nonācis nākamajā līmenī – aukstajā cehā, tad siltajā cehā, un tad jau viss likumsakarīgi aizvedis līdz pašai virsotnei.

“Tvaikā” Uģis izaudzis līdz tam, kas ir šodien – viņš pārvalda ne tikai virtuves mākslu, bet biznesa gudrības. Tajā pašā laikā Uģim joprojām nav problēmu ķerties pie trauku lupatas.

“Mēs te esam tāda kā viena cilvēka armija. Mums nav viesmīļa, nav trauku mazgātāja – visu darām paši. Paši braucam uz tirgu pēc produktiem, paši gatavojam, stāvam pie bāra, paši sev maksājam algu un paši traukus nomazgājam.

Tāds ir mūsu koncepts. Es uzskatu, ka cilvēks, kam ir uzņēmība un vēlēšanās, var visu,” tā Uģis.

Atvērts, atklāts un jautrs džeks

Uģis nav skolojies profesionālās kulinārijas skolās, taču, iespējams, vēl vērtīgākas zināšanas ieguvis, strādājot pie vairākiem lieliskiem Latvijas pavāriem.

Šo pieredzi viņš nu smaidot dēvē par nokļūšanu vilku bedrē, no kuras asiņainam, bet izdevies izķepuroties. “Pavāra darbs ir profesionālā līmenī ir smags darbs. Tam ir jābūt dzīves aicinājumam, citādi nekas nenotiks,” tā Uģis.

Lai arī Uģim ir tikai 30, un viņš nevar lepoties ar smalku izglītību pavāra profesijā, viņš jūt, ka jomas profesionāļi uztver viņu kā līdzvērtīgu spēlētāju.

“Latvijā ir pietiekami daudz pavāru, kas ir kaut ko sasnieguši bez profesionālās izglītības. Man liekas, ka praksē ļoti daudz ko var iemācīties vairāk nekā kulinārajās skolās.

Es tiešām nezinu, kāds ir līmenis Latvijas kulinārajās skolās, bet ir dzirdētas dažādas leģendas un stāsti no pavāriem, kas Latvijā ir zināmi.

Un ļoti daudzi no viņiem ir apguvuši savas prasmes, strādājot ārzemēs, kādā apmaiņā, redzot to, kā tas notiek praksē. Jo praksē jau cilvēks daudz labāk saprot to, kā tas ir darāms.

Uz papīra tā ir viena lieta, bet dzīvē tas ir kas cits. Ir nācies saskarties ar daudziem Rīgas ”grandiem”, neesmu jutis nekādu nievājošu attieksmi vai agresiju.

Visi esam draudzīgi – katram ir savs stils, savs kontingents,” pašmāju pavārmākslas aizkulises iezīmē Uģis. Kā savu īpašo ”odziņu”, ko var novērtēt arī ”Gatavo 3” skatītāji, Uģis dēvē spēju vienkāršā un atraktīvā veidā pamācīt, kā pagatavot īstus šedevrus.

“Es esmu diezgan atvērts, atklāts un jautrs džeks, un mana ideja, radot receptes raidījumam, bija radīt kaut ko vienkāršu, bet garšīgu. Pats zinu, ka pēc garām dienām darbā neko šausmīgi sarežģītu ēst taisīt negribas – gribas ātri.

Protams, no pavāra viedokļa man varbūt gribētos parādīt, ko es varu, ko es māku un cik tas varbūt ir smalki un interesanti, bet tad es atkal iedomājos no cilvēka puses.

Cilvēks grib ātri un vienkārši, par saprātīgu naudiņu mājās uztaisīt ko garšīgu. Tad skatos, lai viņam tas būtu iespējams ,” tā Uģis. Ar talantīgā pavāra receptēm iepazīsties šeit.

VIDEO

0 Komentāru