‘’Lauku sēta’’ man lika saprast, cik zemiski spēj būt cilvēki.” Atklāta intervija ar dzelzs sievieti, kura salūza – Venēru

Zane Baranovska

Autors: Zane Baranovska

''Skaties Izklaide'' redaktore

42 komentāri
‘’Lauku sēta’’ man lika saprast, cik zemiski spēj būt cilvēki.” Atklāta intervija ar dzelzs sievieti, kura salūza – Venēru
PRIVĀTAIS ARHĪVS

Par ”Lauku sētas” cietāko riekstu un lielāko pārsteigumu skatītājiem 7. sezonā kļuva liepājniece Venēra Ronkauska. Sieviete, kura spēlē visbiežāk saņēma čaklākās titulu un kuru kā nopietnāko konkurenti nosauca pat stiprākie vīri, negaidīti salūza un tika izbalsota nedēļu pirms fināla. Mēnesi pēc šova noslēguma pārraidīšanas Venēra Skaties.lv sniedz atklātu interviju, kurā atklāj, kā un kāpēc viss patiesībā risinājies spēles aizkulisēs. Un viņai ir daudz neglaimojoša, ko atklāt par dažu labu no līderiem…

Jūsu imidžs ‘’Lauku sētas’’ ietvaros mainījās tik ļoti, kā neviena cita dalībnieka tēls. Ja sākumā izpelnījāties skatītāju simpātijas kā dzelzs lēdija, kura nebaidās teikt acīs visu, ko domā, tad beigās tikāt padarīta par grēkāzi, cilvēku, kura dēļ spēli it kā pameta Agnis. Ar kādām sajūtām pati atgriezāties mājās?

Pirmais, kas jāsaprot – šovs ir šovs. Vēl pirms pāris dienām man kolēģi teica – ‘’jā, nu kas tas būtu par šovu, ja tu ar Agni vienkārši visu padarītu, uzvarētu’’.

Bet es padomāju – lūk, tas patiesi būtu interesanti, ja savāktu īstus darba rūķus, kas var, dara un grib, un uztaisītu tādu vienu superīgu ‘’Lauku sētu’’. Bet skaidrs, ka cilvēkiem jau patīk intrigas, tas vairs nebūtu tas.

Neslēpšu – es izlasīju visus Skaties.lv komentārus par ‘’Lauku sētu’’, dažiem pat atbildēju. Un, kā jau teicu kādā komentārā – mani pilnībā neinteresē to nelaimīgo cilvēku viedoklis.

Dzīvē komentārus nelasu, bet tagad palasīju, jo es te piedalos. Bet lai es, būdams normāls un aizņemts cilvēks, rakstītu kaut kādas preteklības par cilvēkiem, ko esmu redzējusi televīzijā? Man tam nav laika un gribēšanas.

Tāpēc mani šajā kontekstā interesēja tikai mājās palicēju viedoklis. Un viņi visi saka: ‘’Tā ir mūsu Venēra!’’

Pēdējā sērija, kurā atļāvos Latvijas priekšā salūzt, man nepatika. Un mani bijušie kolēģi tā arī pateica: ‘’Mums tevis palika žēl.’’

Kāpēc tā salūšana notika? Par ilgu tas ”Lauku sētā”, prom no mājām pavadītais laiks vai arī tiešām bija tā, ka beigās visi nostājās pret Jums?

Es salūzu, kad Agnis man uzkrāva to slogu. Bet es pati ļāvu sev to slogu uzkraut. Sapratu, ka esmu pārvērtējusi savus spēkus, savu morālo stiprību. Jo šī, protams, nav ikdienišķa situācija.

Es esmu bijusi dienestā, arī tur ir dažādi cilvēki, taču tur ir kaut kāda kārtība, un tur šos cilvēkus tā dzīve pati izmāca. Bet te bija šovs. Un tiem, kuri uzskata, ka karā un mīlā visi ieroči atļauti, šis nebija karš, un šī nebija mīla ne tik (smejas).

Manuprāt, cilvēciskajam vajadzēja palikt kā prioritātei.

Jums jau iepriekš nebija aizdomas, ka Agnis dosies prom un savu vietu piedāvās Jums? Varbūt tas jau bija sarunāts?

Nē. Kamēr es aizgāju krāmēt mantas un gatavoties pildīt izbalsošanas uzdevumus, Agnis bija pateicis citiem – ja Venēru izbalso, es eju prom viņas vietā. Pirms tam par neko tādu pat nebija runāts.

Zini, pirms tās izbalsošanas Agnis patiešām saņēma nepatīkamas ziņas no mājām, no savas saimniecības. Redzot tās Agņa emocijas, kad pateica, ka Juris ir tās nedēļas uzvarētājs! Tas bija šoks!

Agnis salūza momentā, kad Juri nosauca par nedēļas čaklāko, jo mēs jau zinājām to reālo situāciju.

Tās šūpoles Agnis kā inženieris izprojektēja un kā meistars dabūja gatavas. Mēs bijām tikai ‘’melnie strādnieki’’, domāju, ka, ja būtu bijis vairāk laika, Agnis tās šūpoles viens būtu uztaisījis. Bet mēs bez Agņa noteikti to nebūtu dabūjuši gatavu.

Jūras krastā Agni slavēja, cēlas debesīs.

Bet ko tajā laikā darīja Juris? Stāvēja un tarkšķēja. Viljams pusstundu raka tranšeju, Juris blakus tarkšķēja.

Jura nosaukšana par čaklāko, manuprāt, bija tik šausmīgi negodīga! Tā nosita visu darba sparu. Gan man, gan Agnim. Tāpēc Agnis izdarīja tādu izvēli, un tāpēc viss tā izvērtās.

Vai nenožēlojāt, ka pieņēmāt Agņa piedāvājumu un palikāt spēlē pēdējo nedēļu, kuras laikā izsaucāt pret sevi tik daudz negāciju?

Nenožēloju. Es izmantoju to, ko man deva un sapratu, ka esmu kļūdījusies, pārvērtējusi savas spējas. Ja vēl kādu reizi dzīvē būšu šādā situācijā, zināšu, ka jāapstājas (smejas).

Agņa priekšā nav neērta sajūta, ka it kā neesat attaisnojusi viņa cerības?

Es redzēju Agni, un tajā brīdī man nebija šaubu, ka tas ir viņa gala lēmums – viņš vēlas iet prom. Tas bija skaidrs jau brīdī, kad Juri nosauca kā čaklāko. Agņa sejā viss bija skaidrs.

Viss, ko viņš bija darījis, centies – bērnu laukumiņš, šūpoles, SPA zona. Viss vienā mirklī tika aizmirsts un kā čaklākais atzīts Juris.

Tajā brīdī Agnis salūza, un pēc tam salūzu es. Nākamajā dienā jutos kā pēc bērēm. Bija drausmīgi smagi, es baigi pārdzīvoju.

Arī vīrs, mājās skatoties šo sēriju, neslēpa – tādu, kādu ‘’Lauku sētas’’ beigās, viņš mani nekad nebija redzējis.

Tad jājautā, kādas sajūtas vispār pēc ‘’Lauku sētas’’ palikušas? Vilšanās? Nožēla, ka tur bijāt?

Nē, noteikti nē. Kad pēc tam atkal bija jābrauc atpakaļ, lai piedalītos fināla filmēšanā, jau jutos atpūtusies, pierunāju Agni braukt. Tad nevienu brīdi nejutos nepatīkami.

Atziņas? Nevajag pārvērtēt savus spēkus, īpaši, ja situācija nav ikdienišķa. Ja kas tāds gadītos ikdienā, es būtu savākusies. Būtu aizgājusi, izskrējusi piecus kilometrus. Iegājusi jūrā un kārtīgi izpeldējusies, padzērusi kafiju klusumā un mierā, sazvanījusies ar savu kolēģi, paraudājusi. Es būtu sapurinājusies un līdz tam noteikti nebūtu nonācis.

‘’Lauku sēta’’ man lika saprast, cik zemiski spēj būt cilvēki. Jo tā patiešām ir tikai spēle, un ja tu vari savas stratēģijas dēļ iet pāri pār galvām, pāri līķiem, melot, pazemot, apmelot cilvēkus!

To, kā es redzēju, kā Dana to dara – nekad!

Intervijas turpinājumu lasi TE!