”Es gribētu vēl divus bērnus un vienkāršu, laimīgu dzīvi.” Aija Dembovska atklātā intervijā

Zane Dumbre

Autors: Zane Dumbre

''Skaties Izklaide'' redaktore

20 komentāri
”Es gribētu vēl divus bērnus un vienkāršu, laimīgu dzīvi.” Aija Dembovska atklātā intervijā
DĀVIS ŪLANDS, F64

Aijas Dembovskas dzīves gājumam un piedzīvojumiem pēdējā laikā grūti izsekot. Te viņa atrodas ārzemēs, lepojas ar dzīves līmeni un vēlas atteikties no Latvijas pilsonības, te pēkšņi atgriežas Latvijā, filmējas ”Lauku sētā” un paziņo, ka paliek dzimtenē. Te Aija ziņo, ka atradusi īsto, bet pēc pāris dienām jau skaļa šķiršanās. Skaties.lv aicināja Aiju uz interviju, lai noskaidrotu, kas tad īsti notiek meitenes dzīvē un prātā pēc ”Lauku sētas”.

Aija, tava dzīve pati ir realitātes šova vērta – atzīšos, ka man grūti izsekot taviem piedzīvojumiem. Kas šobrīd, pēc filmēšanās šovā, notiek ar tevi? Esi brīva, aizņemta, iekārtojusies uz palikšanu Latvijā vai atkal kaut kur posies prom?

Man šobrīd tik tiešām iet ļoti labi. Beidzot mana dzīve sāk normalizēties. Pašlaik nestrādāju. Esmu sapratusi, ka ne vienmēr darbs un nauda ir svarīgākie. Bet vispār ceru, ka atgūšu darbu, kur iepriekš strādāju.

Kā tas ir – darbs nav svarīgākais? Vēl pavasarī mums stāstīji par savu grezno dzīvi Nīderlandē, lepojoties ar bagātnieces statusu un uzsverot, cik svarīgi tikt pie labi apmaksāta amata. Un šovasar sūrojies, ka paliksi uz ielas, jo atkal nav naudas. No viena grāvja otrā.

Neslēpšu – Latvijā atgriezos tikai un vienīgi ”Lauku sētas” dēļ. Un pieņēmu lēmumu pēc filmēšanas te palikt. Un tam nav nekāda sakara ar naudu.

Jā, protams, daļēji jau pietrūkst tās naudas, ko tur, Nīderlandē, varēju sapelnīt. Finansiālā ziņā, protams, ir atšķirība, kā dzīvoju Nīderlandē un kā te, Latvijā.

Bet Nīderlandē es biju viena. Jā, ārzemēs tās algas ir lielākas, bet tu esi viens. Tev nav ne tuvinieku, nekā. Un, parēķinot, vai nauda ir svarīgāka par cilvēkiem, esmu sapratusi – nav tā.

Tiem, kas visi vieni paši skrien projām un domā, cik nu būs labi, varu atklāt – divarpus gadu esmu nodzīvojusi pa Nīderlandi. Esmu sapratusi, ka vienai tur darīt nav ko.

Taču pieļauju, ka pēc mēneša, diviem mans ceļš vedīs atpakaļ uz Nīderlandi. Bet šoreiz vairs ne viena. Cerība ir, ka vēl kāds pievienosies.

Foto: DĀVIS ŪLANDS, F64

Atkal uzradies kāds īpašs puisis?

Zini, tas lai pagaidām paliek noslēpums. Atklāšu, ka mana sirds ir aizņemta, taču to, vai šis puisis ir cilvēks, ar ko vēlos braukt uz Nīderlandi, nekomentēšu. Varu pateikt tikai to, ka vairs nevēlos uz ārzemēm dzīvot braukt viena. Man vajag savu cilvēku blakus, kam uzticēties, parunāt.

Ja došos, tad tikai kopā ar sev tuvu un svarīgu cilvēku. Tas vairs nav tikai no manis atkarīgs lēmums.

Tikko minēji, ka tava dzīve sāk normalizēties, bet nu izklausās, ka pēc visiem trakajiem ”Lauku sētas” notikumiem kaislības tavā dzīvē nav rimušas – atkal stāvi lielu pārmaiņu priekšā.

Patiesībā tā bija tieši ”Lauku sēta”, kura ieviesa tik lielas korekcijas manā dzīvē, kā nemaz nebiju iedomājusies. Visās sfērās.

Piemēram, šovasar gāju uz darba interviju, dabūju darbu. Tas sakrita ar laiku, kad pārraidīja ”Lauku sētas” pirmo sēriju. Ofisā bija redzējuši to sēriju, un pazvanījuši priekšniecei, pasakot – tā ir tā no ”Lauku sētas”!

Lai arī man jau bija sarunāts, kad jāsāk strādāt, man piezvanīja un ”Lauku sētas” dēļ nepaņēma darbā. Sīkāku paskaidrojumu nebija.

Gāju meklēt citur, dabūju to darbu. Bet dzīvē notika visādi. Man divas nedēļas bija smags periods. Nedēļu vienkārši negāju uz darbu. Mēģināšu tagad iet ar priekšnieci runāt un saglabāt vietu. Jo te man atkal kā šova dalībniecei nāk pretī.

Atceros, pavisam nesen pēc kārtējā skaļā skandāla tu publiski paziņoji, ka tagad vēlies mieru, esi izlēmusi pārtraukt ballēties, gribi atrast nopietnu puisi, dibināt ģimeni, bērnus. Tas joprojām ir aktuāli?

Jā. Un to visu gribas vēl vairāk. Bet, zini, jūtu, ka jāpamaina vide. Jāsāk no jauna jaunā vietā. Un ne obligāti ārzemēs. Prom no vecajiem kārdinājumiem, cilvēkiem, kas traucē attīstībai. Un, jā, bērnu arī gribu.

Tik ļoti, ka pat biji gatava ieņemt bērniņu pirmajā naktī ar Rasmusu, kā puisis to stāstīja kameru priekšā?

Zini, tas stāsts ir pavisam citādāks. Vēl pirms ”Lauku sētas” ar Rasmusu sarakstē jokojot runājām par bērniem, Rasmuss pastāstīja, ka viņam ir meita, man dēls. Un tad no viņa puses bija jautājums – tu gribētu bērnu, ja tev puisis būtu? Tā ka viņš sāka šo sarunu.

Foto: DĀVIS ŪLANDS, F64

Pēc tam kameru priekšā Rasmuss, Krišjāņa un Zanes ietekmēts, pavērsa to pret mani. Bet ko nu vairs cilāt vecus notikumus. Ar Rasmusu vairs nerunājam, esam viens otru visur nobloķējuši. Šis stāsts ir galā.

Sanāk, ka ar Rasmusu jau labu laiku bijāt jauki pļāpājuši, sākums daudzsološs, un te pēkšņi viņš tevi atraida kameru priekšā. Nav tās patīkamākās sajūtas.

Cilvēks pats to izvēlējās. Es netaisos nevienam skriet pakaļ lūgties.

Vai tas bija viens no iemesliem, kāpēc šovā salūzi un galu galā izvēlējies aiziet bez cīņas?

Atklāšu vienu jaunumu. Salūzu ne Rasmusa, ne citu šova dalībnieku attieksmes dēļ. Es būtu vēl ilgi izturējusi. Tās bija no šova neatkarīgas lietas, kas risinājās ārpusē. Privāti ģimenes apstākļi. Neatklāšu, kas tieši. Saistīts ar manu bērnu. Man nekas cits neatlika, kā aiziet no šova pavisam.

Skatītāji tev nereti pārmet, ka savas intereses liec augstāk par bērna vajadzībām. Ja par attiecībām un skandāliem medijiem stāsti daudz, to, ka tev ir dēliņš, daudzi nemaz nezina. Saprotu, ka dēliņš neaug pie tevis. Cik daudz tu iesaisties dēla audzināšanā? Cik viņam tagad ir gadu?

Trīs gadi un divi mēneši. Iet bērnudārzā, viņam viss ir kārtībā. Es par dēlu rūpējos finansiāli, bet ikdienā viņš aug pie manas mammas.

Kamēr es pati savā dzīvē mētājos un man nav konkrētas dzīvesvietas, negribu bērnu raustīt līdzi. Kad dzīvē nostabilizēšos, tad ņemšu dēlu pie sevis.

Bet dēlu satieku bieži. Protams, ka viņš mani sauc par mammu, kā gan citādi.

Tagad sanāca redzēties retāk – reizi divās nedēļās aizbraukt, jo tā vieta, kur viņš dzīvo, nav Rīga, gabaliņš jābrauc. Kopā pastaigājamies, spēlējam futbolu – man aug īsts futbolists (smaida).

Ja es izlemšu braukt uz Nīderlandi, puiku ņemšu līdzi. Tur uzreiz darbs garantē vietu dārziņā un dod auklīti. Bet, kā jau minēju, nevēlos braukt viena. Šobrīd gaidu, ko izlems cilvēks, ar ko kopā vēlos braukt.

Interneta komentētāji diemžēl ir tāda tauta, kas pozitīvo paturēs pie sevis, bet negatīvo – uzrakstīs publiski komentārā. Un tu to uz savas ādas īpaši izjūti – tiklīdz tiek publicēts stāsts par tevi, ir desmitiem komentāru, kuros cilvēki māca tevi dzīvot, spriež, ka Aija tāda un šitāda.
Kā tu uztver visas tās negācijas, kas virmo ap tevi? Daudzi šovu varoņu tādu uzmanību nav spējuši izturēt, negribas arī tev pazust no publiskās sfēras?

Tie komentāri jau ir tikai ziediņi, daudz vairāk saņemu privāti sociālajos tīklos.

Pateikšu godīgi – privāti saņemu tiešām nepatīkamas draudu vēstules. Draud, lai es nerādos uz ielas, ka mani nositīšot. Detaļās raksta, kā tieši mani sakropļos.

Jā, sākumā tajā visā ļoti iedziļinājos, pārdzīvoju. Nu jau esmu iemācījusies to ignorēt. Sapratu, ka tam nav jēgas. Tā vienkārši notiek. Atceros, ka savulaik runāju ar reperi Reiku – viņam bija tas pats, arī viņam rakstīja draudu vēstules.
Saprotu, ka to raksta puiši, kuri apzinās, ka viņiem nav iespēju. Jo tās draudu vēstules jau raksta puiši.

Taču daudz vairāk nāk atbalsta vēstules. Pēdējā laikā katru dienu pa kādām piecām. Cilvēki raksta, ka man vajadzēja ”sadot” visiem tiem ”Lauku sētas” kolēģiem, turēties. Tā ka pozitīvā ir krietni vairāk, tas vienkārši nav redzams tik publiski.

Tu atbrauci uz Latviju ”Lauku sētas” dēļ, cerību pilna, pameti labi apmaksātu darbu. Rezultāts – skandālu virkne, draudu vēstules un dzīve atkal apgriezusies kājām gaisā. Vai nenožēlo, ka atgriezies?

Nē! Pavisam godīgi – nenožēloju. Man vajadzēja atgriezties, satikt cilvēkus, kas man svarīgi. Tāpat jau vairs nespēju viena palikt ārzemēs, man vajadzēja to visu. Tas bija pareizs lēmums.

Reizēm, raugoties uz tavām aktivitātēm, rodas jautājums – pēc kā tu dzīvē vispār tiecies? Šķiet, ka nemitīgi esi kāda īstā vīrieša meklējumos, atkal apdedzinies un vilies. Par ko tu savā dzīvē sapņo?

Mani sapņi nav nepiepildāmi – man nevajag villu pie jūras ārzemēs un naudas kalnus. Tepat Latvijā normālu dzīvi, normālu ģimeni. Kad tev ir tavs īpašais cilvēks blakus, kuram pēc darba vari pagatavot vakariņas, kopā plānot bērnus.

Es gribētu vēl divus bērnus. Vienkāršu, laimīgu dzīvi bez skandāliem.

Tajā pašā laikā, zinot sevi, nevaru paredzēt, kas ar mani rīt notiks.

Varbūt tad, kad šī intervija būs publicēta, es jau būšu ceļā uz Nīderlandi. Tas tā varētu būt – man ir tās ”trakās” idejas (smejas).

Bet varbūt vēl kādā šovā filmēsies?

Nē, nē, to gan ne. Kādam laikam man šovu pietiks.