Populārākā latviešu “jūtūbere” Evelīna atklāj, kā sadzīvo ar slavu

60 komentāri

Evelīna Pārkere par interneta slavenību tiek uzskatīta ne bez iemesla. Viņas ”YouTube” abonentu skaits pārsniedzis 60 tūkstošus, bet vietnē ”Instagram” viņa ir gandrīz 90 tūkstoši sekotāju. Kāds bija viņas ceļš uz slavu un kā ar atpazīstamību sadzīvo ikdienā, jauniete atklāj portāla Skaties.lv lasītājiem.

Blogere Evelīna Pārkere kopā ar jauno talantu buķeti – mūziķi Arturu Gruzdiņu, šovmeni Nauri Brikmani un aktrisi Ievu Florenci – šonedēļ mirdzēja TV3 šovā ”Vakariņas četratā”. Evelīna jautro kompāniju savām mājās uzņēma noslēdzošajā vakarā. Kā viņai veicās ar gatavošanu un viesu uzņemšanu, lasi šeit!

Vakariņotāju kompānijā Evelīna bija jaunākā – septembra pirmajā pusē viņa nosvinēja 18. dzimšanas dienu. Taču šova dalībnieku kompānijā viņa tā dēļ nav jutusies sliktāk.

”Lielākā daļa manu draugu ir vecāki par mani. Man patīk pavadīt laiku kopā ar vecākiem cilvēkiem, jo man patīk mācīties no viņiem. Man vienmēr paticis vecākiem cilvēkiem prasīt padomus.

Iemesls, ka sākumā varbūt jutos neveikli, bija tas, ka viņi visi trīs savā starpā bija pazīstami jau iepriekš. Ieva ar Nauri, šķiet, ir labākie draugi. Arturu arī viņi zināja. Mums ir citādākas auditorijas, atšķirīgi vecumi, tāpēc man nekādā veidā nebija sanācis ar viņiem iepazīties.

Man ir ļoti liels prieks par kompāniju, tā bija izcila, es nevarētu vēlēties neko labāku. Ļoti atbalstoši, interesanti cilvēki. Man patika, ka viņi nevis vienkārši atmeta ar roku: ”Ā, ”jūtūbere.” Bet varēja redzēt, ka viņiem bija interesanti paklausīties, kas es esmu, ko es daru,” sarunā ar Skaties.lv par piedzīvoto TV3 vakariņu šovā stāsta Latvijā zināmākā ”jūtūbere”.

Kā dzīvo vietējā interneta zvaigzne, lasi šeit!

Evelīnas ceļš uz popularitāti sācies jau agrā bērnībā. Latviešu auditorijai viņa ir pazīstama no 13 gadu vecuma, bet ”YouTube” video filmē no 10 gadu vecuma.

”Mans pirmais kanāls bija angļu valodā, es filmēju, kā uztaisīt lietiņas lellēm, rotaļlietas. Bija arī kanāls, kurā es smējos un jautrinājos. Tad 13 gadu vecumā sāku veidot latviešu kanālu. Vispār video es filmēju jau kopš bērnības – tiklīdz parādījās pirmie telefoni ar filmēšanas iespēju. Man ir video, kur es Lietuvā staigāju un rādu istabu tūres viesnīcās.

Vienvārdsakot, man muti nevarēja aizvērt jau no agrām bērnu dienām. Video mani vienmēr varēja sastapt, un man to vienmēr patika darīt. Es vienmēr smejos un saku, ka es piedzimu par ”jūtūberi”, bet tā arī laikam ir.

Evelīna Pārkere

Evelīna Pārkere
“Jūtūbere”

Atpazīstamību ieguvu ļoti ātri, tāpēc ka es biju viena no pirmajām ”jūtūberēm”, un Latvijā tas vispār nebija izplatīts, un cilvēki, loģiski, sāka skatīties mani. Es centos piesaistīt ar harismu, es vienmēr centos skatītāju priekšā būt personīga, atvērta, vienmēr atklāt arī to, kas man nesanāk, kur es izgāzos. Jo cilvēkiem patīk, ka tu esi tāds pats kā visi, nevis ar kaut ko labāks. Es filmēju video par savu dzīvi, stāstīju, kā man gāja skolā, kas man sanāca utt.

Manā ”YouTube” kanālā bija arī daudz drāmas, daudz lietas, kas man nesanāca, kad es pateicu kaut ko, ko nevajadzēja pateikt, kad nofilmēju kaut ko, ko nevajadzēja filmēt. Tam sekoja simt un viens raksts presē, un tas, loģiski, ļāva iemantot atpazīstamību cilvēku vidū.

Es arī video taisīju bez pauzēm, regulāri arī publicēju, un cilvēki pierada pie manis un mana grafika un sāka mani regulāri skatīties,” atmiņās par ceļu uz popularitāti kavējas Evelīna.

Bet kā ir būt slavenam un sadzīvot ar atpazīstamību tik agrā vecumā?

”Agrāk tas bija, negribu teikt, drausmīgi. Mani atpazina visur un vienmēr. It īpaši, kad es mācījos skolā. Tā vairāk bija negāciju pilna atpazīstamība, jo cilvēki pret mani izturējās ļauni. Jebkurā veidā, kad es biju ārā vai jauniešu sabiedrībā, mani atpazina.

Šobrīd es studēju universitātē, man ir citādāks grafiks. Arī cilvēki universitātē ir daudz pieaugušāki. Viņi mani atpazīst, bet viņi neskrien man pakaļ un neprasa selfijus vai tieši otrādi – par mani nesmejas vai neapmētā ar āboliem. Jā, cilvēki mani atpazīst. Kad eju pa ielu, man nāk klāt un prasa kopā nofotografēties,” popularitātes ”blakusefektus” komentē pazīstamā blogere.

Viņa gan neslēpj, ka pirmajās reizēs, kad kāds vēlējies kopbildi, jutusies neērti un sev uzdevusi jautājumu, kas viņa tāda ir, tas bijis nepierasti un pat grūti.

”Tagad pie tā esmu pieradusi, jo piecus sešus gadus esmu tajā vidē. Un tā man ir parasta lieta. Sadzīvot var,” par fotografēšanos ar faniem stāsta Evelīna.

Daudziem jauniešiem ir svarīgi iemantot popularitāti klasē, paziņu lokā vai citās kompānijās. Evelīnai, kurai ir desmitiem tūkstošu atbalstītāju, ir kāds ieteikums, kā kļūt pamanāmam vienaudžu vidū.

”Es vienmēr esmu teikusi, ka svarīgākais ir, kāda cilvēkam ir personība. Personību, manuprāt, nevar izmainīt. Var strādāt pie pašizaugsmes, bet, manuprāt, tu es tāds, kāds tu esi.

Es domāju, ka daudziem cilvēkiem ir doma: es gribu mainīties, es gribu būt citādāks. Man ik dienu raksta vismaz trīs cilvēki: ”Evelīna, es gribu būt kā tu.” Par to man ir tik ļoti žēl, jo man gribas, lai cilvēki ir nevis kā es, bet lai ir, kā viņi paši.

Cilvēki, ar kuriem es draudzējos skolā, tagad universitātē, nav tādēļ, ka viņiem ir stilīgi gadžeti vai drēbes, bet man patīk viņu personība, ar viņiem ir jautri, smieklīgi. Un pats galvenais, kas piesaista cilvēkos, ir harisma, humors. Un tas, manuprāt, ir tas, kā iemantot popularitāti paziņu lokā vai citās kompānijās. Drēbēm nav nozīmes. Vienīgais, kas mani interesē citos cilvēkos, ir personība, un tas ir no sirds,” tā Evelīna.

Evelīna ar šiku nosvin pilngadību