5 komentāri
Beidzot izskaidrots, kādēļ latvieši tik ļoti raujas uz TV
TV3 publicitātes foto/ Kanāls 2 publicitātes foto/ LNT publicitātes foto

Ja tevis nav televīzijā, tevis nav vispār – šī tēze joprojām aktuāla arī laikā, kad tradicionālajai televīzijai tiek prognozēts noriets. Kādēļ latvieši tik ļoti alkst pēc zilo ekrānu slavas, portāls Skaties.lv iztaujāja psihoterapeiti Ainu Poišu, kura TV aizkulises pārzina arī no iekšienes.

”Televīzija ir kā virtuālā pasaule. Tur ir daudz maģijas, kaudze noslēpumu, un cilvēki raujas pēc savas nozīmības, pēc tā, lai viņi jūt piederību šim laikam. Mēs varētu pasmieties – ja tevis nav televīzijā, tevis nav vispār.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tas viss ļoti apvienojas ar sociālajiem tīkliem. Visi feiskubi pastiprina to, ka tu dzīvo tādā kā iedomu pasaulē, kur tu vari saņemt atgriezenisko saiti – saskaiti tos, kas tev seko, līdz ar to tu neesi viens un vientuļš, vieglāk vari aizbēgt no patiesības.

Televīzija ir senākais un pārbaudītākais veids.

Protams, ekrāns padara ļoti redzamu. Cilvēki, kuriem līdz galam nav formulēti patiesie motīvi, varbūt grib sevi reklamēt. Tad ir īsāks ceļš, lai izbīdītu savas lietas.

Citiem ir ziņkārība pamēģināt, kā tas ir būt ekrānā. Viena lieta ir skatīties no malas, kad esi pasīvs vērotājs un kritizētājs, otra lieta, kad tu nonāc aizkulisēs un redzi, kā viss ir no iekšpuses,” sarunā ar portālu Skaties.lv norāda psihoterapeite un šovu vadītāja Aina Poiša.

Foto: spilgtākie TV šovi pērn

No pieredzes, kas gūta, vadot LNT šovu ”Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā”, Aina zina teikt, ka zilais ekrāns daudz vilinošāks esot jaunajai paaudzei: ”Mammas bija piesardzīgākas. Ja būtu konkrēta statistika, es pat baidot teikt, ka mammas vispār nebija tās, kuras uzņēmās iniciatīvu pieteikties.

Divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki – tā ir paaudze, kas jau dzīvo vispārējā informācijas laukā. Viņiem TV ne rada tik milzīgu stresu, ne arī šķiet tik milzīga uzdrīkstēšanās. Saistībā ar feiskubiem, kas ir kā skatuve, laikam ir rūdījums.”

”Esmu arī domājusi par to, vai tā ir laikmeta pazīme, kad sabiedrība ir vairāk ekstraverta. Intravertie paliek aliņās un sargā savu privāto zonu tāpēc, ka ir bailīgi vai tāpēc, ka ir cita pietāte pret šīm lietām.

Es domāju, tas ir variants, kad visi palikuši drosmīgāki, vairāk grib uzdrīkstēties, valda lielāka atklātība,” pauž Poiša.

Psihoterapeite norāda, ka nereti iegansts dalībai TV šovā ir bonuss jeb balva, ko varētu saņemt uzvaras gadījumā.

Foto: Aina Poiša “cepšanas šovā”

Decembrī pati Poiša noslēdza rudens ”garšīgākā šova” pirmo sezonu. ”Šis bija labs mēģinājums atgriežoties saprast, vai es varu atrast sevī citas šķautnes, lai cilvēkiem neasociējos ar ”Ainas šovu”, kur formāts pieprasa pilnīgi citu uzvedību, attieksmi. Man pašai bija interesanti,” neseno gozēšanos zilajos ekrānos šovā ”Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā” komentē Poiša.

”Ja būtu otrā sezona, es būtu priecīga. Jo ar pirmo sezonu vispār saproti, kas ir kas, izdari secinājumus. Un šķiet, ka tagad varētu pa īstam. Bet laiks rādīs,” teic zināmā psihoterapeite.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl