Populāri mākslinieki izsakās par kārtējo Latvijas neveiksmi ”Eirovīzijā”

13 komentāri
Populāri mākslinieki izsakās par kārtējo Latvijas neveiksmi ”Eirovīzijā”
F64

Dziesmu autors un producents Gints Stankevičs sociālajā tīklā ”Facebook” ievietojis plašas pārdomas par ”Eirovīzijas” dziesmu konkursu, par Latvijas izvēlēto atlases veidu, žūriju, dziesmām un šoviem. Ieraksts tā ”uzkurināja” citus mūziķus, ka daudzi nespēja palikt malā neizsakot savu viedokli!

Dziedātāja Jenny May uzskata, ka Latvijas ”Eirovīzijas” atlase, izvērtusies par privātu pasākumu, kurā izvēlas pēc privātām ambīcijām. Diemžēl, rezultātam ar skatītāju vērtējumu nu jau vairs nav liels sakars. Brauc producentu mīlulis un izšķirošajā brīdī žūrija pieliek punktu tur vai šur, lai to viegli varētu īstenot.

Publiskoti ”Eirovīzijas” pusfinālu rezultāti! Zināms, kurā vietā ierindojās Latvijas pārstāvji

Mūziķis Normunds Jakušonoks aizdomājas, vai ”Eirovīzijai” ir sakars ar mūziku? Viņš jautā, vai tiešām vēl kādam ir ilūzija, ka bizness nenosaka visu?

Grupas ”Jumprava” dalībniekam Aigaram Grāveram ir sajūta, ka žūrija dzīvo savu dzīvi, neatkarīgi no citiem tautu strāvojumiem. Viņš redz žūrijas ietekmi izvēles procesā. Tā ir būtiska, bet ne visai veiksmīga.

Dziedātāja Liene Greifāne domā, ka jāizvēlas, un jāsūta profesionāls mākslinieks, cilvēks, kurā ieguldīt naudu, strādāt ar priekšnesumu, dziesmas producēšanu, reklamēšanu un galu galā valsts reklamēšanu augstā līmenī.

”Eirovīzijā” uzvar Nīderlande

Skandalozais Andris Kivičs izsaka ideju, ka labākajam komponistam jāuzraksta dziesma, kuru noklausoties, ir skaidrs, ka potenciālais hits. Dziesma jādod dziedāt labākajam dziedātājam un miers. Neesot vajadzīgs nekāds vietēja mēroga konkurss.

Grupas ”Double faced eels” līderis Marka ir pārliecināts, ka ”Carousel” uzvarēja nacionālajā atlasē priekšnesuma režijas iespaidā. Skatītājus sajūsmināja efekts un dziesmai bija sekundāra nozīme.

Dziedātāja Kristīna Zaharova atgriežas atmiņās, laikā, kad ”Eirovīzijas” atlase notika vēl Ventspilī. Nacionālā atlase bija kā svētki un tie ļoti līdzinājās lielā fināla formātam. Nu atlase ir enerģiski savādāk uzbūvēta, piezemētāka. Tāpēc jaudīgas dziesmas izklausās savādi, jo pats formāts ir ar tendenci uz intimitāti.

Grupas ”Prāta vētra” ģitārists Ingars Viļums iesaka Latvijas atlases veidotājiem netaisīt tik grandiozu atlases šovu, kas tiek vilkts garumā, vadoties pēc klišejiskām ”X Faktora” tradīcijām. Te ir cita būtība! Atlasīt dziesmu: ātri un produktīvi! Un tad, to naudu, kuru ieekonomētu no vietējās atlases, varētu ieguldīt galvenā šova veidošanā, dziesmas aranžējuma pilnveidošanā un nebūtu jāsaka, ka mums nepietiek naudas dūmiem, video projekcijām, scenogrāfijai.

Mūziķis turpina komentāru, sakot, ka Aminatas panākumi, ar kuriem ”Eirovīzijas” atlases jaunā formāta veidotāji lepojas, ir tikai cēloņu sakritība, ne jaunā formāta rezultāts. Kā pierāda turpmākā notikumu virkne, atlases formātam ar veiksmi uz lielās, galvenās skatuves, nav nekādas tiešas korelācijas.

Šlāgermūzikas izpildītāju Andri Skuju nepamet sajūta, ka Latvijas nacionālajā atlasē dziesmas tiek izvēlētas nevis zemes klausītājiem, bet gan marsiešiem!

Mūzikas eksperts Guntars Račs par lielāko problēmu Latvijas “Eirovīzijas” izvēlē uzskata faktu, ka bieži vien nav normālas dziesmu, mākslinieku izvēles. Cerēt, ka labākais no visiem ne pārāk labajiem būs labs, ir mazākā mērā naivi. Račs domā, ka lielākais darbs ir jāveic pirms atlases un tas šobrīd nekādā veidā nenotiek. Ir jāuzrunā dziesmu autori, izdevēji Latvijā un ārvalstīs. Tas pats jādara ar izpildītājiem, lai vēl pirms atlases būtu no kā izvēlēties.

Arī ”Eirovīzijas” nacionālās atlases žūrijas pārstāve Linda Leen nespēja klusēt, izlasot kolēģa ierakstu un citu kolēģu atbalstošos komentārus. Linda domā, ka viss atkarīgs no piedalīšanās mērķa.

”Vienkārši uzvarēt, jo tas ir rādītājs veiksmei? Končita Vursta uzvarēja, un? Vienkārši tikt finālā tāpēc, ka tikt finālā, jo tas ir rādītājs veiksmei? Ok, Justs bija finālā, un? Kas tālāk?” ierakstu komentē Linda Leen.

Linda domā, ja mērķis ir vienkārši sacensties par vietām, tad, protams, var spēlēt pēc (iedomātiem) noteikumiem un skaitļot, kas varētu patikt vidējam aritmētiskam eiropietim.

Tā arī, protams, ir pieeja, vienīgi nav pārliecības, ka tam pietiks līdzekļu, jo izdevumi par visām ekstrām, uguņiem un citām ”uzpariktēm” ir jānosedz pašai valstij.

”Mazai, joprojām par piramīdas apakšgalu/pamatvajadzībām cīniņā esošai valstij, kura šobrīd vēl tikai kūņojas, lai tiktu uz kājām, manuprāt, jādalās ar saviem autentiskākajiem māksliniekiem. Jāļauj tiem atrast savas dzirdīgas ausis ārpus Latvijas. Mums ir svarīgas tās 3 minūtes – vienalga pusfinālā vai finālā! Galvenais, lai tās ir saturiski un estētiski kvalitatīvas un autentiskas,” aizdomājas Linda.

Ko tu domā par Latvijas nacionālās atlases formātu?