”Mani veda uz tiesu kopā ar citām sievietēm, ap rokām bija rokudzelži.” Māra Katarska par policijas iecirknī piedzīvoto

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

”Mani veda uz tiesu kopā ar citām sievietēm, ap rokām bija rokudzelži.” Māra Katarska par policijas iecirknī piedzīvoto
PUBLICITĀTES FOTO

Jau uzzinājām, kā dziedātāja Māra Katarska devās uz Ēģipti, kā iepazinās ar sadistisko draugu, ko pārdzīvoja, esot gūstā, nu dziedātāja atklāj informāciju par piedzīvoto policijas iecirknī un atgriešanos mājās. Ekskluzīvi portālā Skaties.lv lasi rakstu ciklu par Māru Katarsku!

Kas notika policijas iecirknī?

Nelikās, ka mani uztver nopietni. Tika paņemta mana planšete, nespēju sazināties ar nevienu. Atbrauca bijušais, kopā ar juristu, es biju viena, man juristu neviens nepiedāvāja, papildus vēl valodas barjera. Viņš visādi centās parādīt, ka rūpējas par mani, ka mums viss ir kārtībā. Policijas darbinieki man uzdeva tikai trīs jautājumus un arābu valodā pierakstīja pilnu iesnieguma lapu, kuru deva man parakstīt. Nezinu, ko parakstīju, vai savus vārdus, vai tomēr ne.

Intervija ar Māru Katarsku PIRMĀ daļa!

Kā viss beidzās?

Tā, ka nakts gan man, gan manam draugam bija jāpavada iecirknī, mūs aizturēja, bijām katrs savā kamerā. No rīta mani veda uz tiesu, kopā ar citām sievietēm. Man ap rokām bija rokudzelži. Tas viss radīja šoka stāvokli. Nesapratu, kas notiek! Biju neizpratnē, nosalusi un pārbijusies.

Tev kāds paskaidroja, kāpēc tā notiek? Tu biji cietusī un pēkšņi rokudzelži!

Neviens angliski nerunāja, neko nepaskaidroja. Visiem jautāju, kas notiek, neviens mani nesaprata, un man bija bail. Bijušā jurists pirms nakts policijas iecirknī teica, ka nepareizi esmu izdarījusi, prasīja, kāpēc es tā darīju, teica, ka no rīta parunās ar mani. Viss, ko vēlējos, bija tikt prom no tā murga un ātrāk nokļūt mājās. No rīta bijušā puiša jurists teica, ja vēlos tikt brīvībā, man jāatsauc prasība. Negribēju nonākt cietumā, nezināju, kas notiks, tāpēc darīju, kā viņš teica. Sapratu, ja netikšu ārā, mani pēc tam var neatrast.

Tevi atbrīvoja, un tu atkal nonāci viņa dzīvoklī?

Jā, es atgriezos viņa dzīvoklī. Kāpēc tā notika? Nevaru izskaidrot, man vienkārši nebija vairāk spēka. Zināju, mans dzīvoklis vai viņa neko nemaina. Ja viņš vēlēsies, tad drošībā nebūšu nekur. Atgriezos dzīvoklī, paēdu un gulēju līdz rītam, biju tik ļoti nogurusi. Tajā laikā viņš teica, ka visu nožēlo un centās būt labākais puisis pasaulē. No rīta atkal ieradās policija, un mūs aizveda uz iecirkni. Šoreiz iecirknī bija arī vēstniecības pārstāvis.

Intervija ar Māru Katarsku OTRĀ daļa!

Tu nebaidījies, ka, atgriežoties dzīvoklī, vairāk nekad no tā neiziesi dzīva?

Viņš bija nomierinājies, pārbijies un domāja, kā sevi dabūt ārā no tā visa. Bijušais apzinājās, ka viss ir beidzies, ka mani meklē un mani atradīs. Tāpat arī apzinājās, ja ar mani kas notiks, viņš nonāks cietumā. To saprotot, zināju, ka ne jau man tagad ir jābaidās, bet viņam.

Kā atšķiras otrā reize policijas iecirknī no pirmās reizes?

Vēstniecības darbinieks no manis neatkāpās ne soli, līdz pat mirklim, kad atkal biju drošībā. Atlidoja mamma, un jau nākamajā dienā izlidojām uz mājām. Viss notika ļoti strauji.

Kā juties pēc visa pārciestā, ieraugot mammu?

Man bija šoks. Uztraucos par viņas pārdzīvojumiem, baidījos par viņas veselību, bet jutos laimīga, ka varu viņu apskaut un galvenais redzēt. Sirreāla sajūta.

Intervija ar Māru Katarsku TREŠĀ daļa!

Kad sajuties labi un apzinājies, ka esi drošībā?

Tas notika, kad ielidoju Latvijā un satiku tēti, ilgi nebijām tikušies. Viņš mani sagaidīja ar rozēm. Tajā mirklī sajutu, ka viss ir beidzies, ka viss ir aiz muguras un esmu drošībā. Sāku raudāt.

Nebaidies, ka bijušais tevi uzmeklēs?

Viņš man bija draudējis, ka vienalga, kur aizbraukšu, viņš mani atradīs. Tas, protams, izraisa reizēm bailes. Īpaši, kad kur eju vienatnē. Viņš nav mēģinājis ar mani sazināties, un ceru, ka tā arī paliks. Vēlos to visu atstāt pagātnē un virzīties tikai uz priekšu. Protams, nav patīkama apziņa, saprotot, ka viņš ir brīvībā.

Daudzi cilvēki iesaistījās tevis meklēšanā!

Vēlos pateikt lielu paldies ikvienam, kurš nepalika vienaldzīgs. Ikvienam, kurš deva padomus maniem tuviniekiem, kas palīdzēja finansiāli. Es to visu novērtēju, un man tas nozīmē bezgala daudz. Paldies visiem, kuri saprata, ka nevar beigt meklēt, kamēr mani fiziski nav redzējis citas, ne arābu izcelsmes cilvēks. Paldies! Arī atgriežoties saņēmu daudz vēstuļu ar labiem vārdiem, vēlējumiem, uzmundrinājumiem, tas bija fantastiski. Ziņas man deva spēku.

Kur pozitīvi komentāri un vēstules, tur jābūt arī negatīvismam!

Nenoliegšu, saņemu arī dusmīgas, negatīvas vēstules. Mani tas neaizkaitina, neapbēdina, neviens cilvēks nevar zināt, kas otram galvā vai sirdī darās. Ja es nepatīku, nepatīk mana dzīve, es to pieņemu. Nevienam nav ar varu jābūt daļiņai no manas dzīves. Vienkārši sargājiet sevi un savus mīļos. Tas ir tas, ko novēlu ikvienam!

Jau rīt lasi intervijas ar Māru Katarsku noslēdzošo – piekto – daļu, kurā Māra atklās savus nākotnes plānus un secinājumus par piedzīvoto.

Lasi vēl