Komentāri

Seksīgā dziedātāja, vijolniece Katy Tindemark jau trešo vasaru piepelnās, spēlējot ielās. Māksliniece dievina uzstāties gan uz skatuves, gan spēlēt kā ielu muzikants. Abos muzicēšanas veidos ir sava specifika un prasmes lieliski papildina viena otru. Nu Katy teju visu savu koncertu repertuāru ir iemācījusies spēlēt un pilnveidojusi, tieši pateicoties spēlēšanai ielās. Mazākā nopelnītā summa ir 7,50 eiro, bet lielākā – 110 eiro par stundas darbu.

Pirmo reizi dziedātāja devās spēlēt uz ielas 2016. gada vasaras izskaņā Stokholmā. Sākumā bijis bail uzsākt spēlēšanu. Viņa staigājusi turpu šurpu pa tūristu iecienīto Drottinggatan ielu, līdz saņēmusies un izvilkusi no somas vijoli. Spēlētas tika aptuveni trīsdesmit minūtes, cilvēki sākuši apstāties, klausīties un mest naudiņu, tā bijusi lieliska sajūta.

Vēlāk vēl paspēlējusi ielās, sākusi iejusties, bet vienalga Rīgā neuzstājusies, jo ir cilvēki, kuri viņu atpazīt, un bijis neērti.

”2017. gadā sāku spēlēt arī uz Rīgas ielām. Reizēm satieku draugus, paziņas, nezinu, ko viņi domā. Nāk klāt sveicina, parunājas. Uzskatu, ja patīk tas, ko dari, ir vienalga, ko domā citi. Tie, kuriem patīku, turpināšu patikt, kuriem nepatīku, kuri uzskata, ka muzicējot ubagoju, neko darīt, visiem neizpatiksi,” sarunā ar portālu Skaties.lv nosaka Katy Tindemark.

Vislabāk Katy patīk spēlēt Tallinas vecpilsētas ielās. Tur ir omulīga aura, ļoti atsaucīgi cilvēki, citādāka sajūta nekā spēlējot Rīgā vai Stokholmā. Arī lielākā naudas summa 110 eiro par stundu nopelnīti tieši Tallinā.

Ir bijuši momenti, kad sieviete ir palikusi teju bez iztikas līdzekļiem, jo viņai ir daudz izdevumi un tieši spēlēšana viņu ir izglābusi. Paspēlē un iegūsti labu dienas naudu. Lielākie pirkumi par nopelnīto uz ielas ir vijole un dušas kabīne.

Reizēs, kad ir slikts garastāvoklis tieši sports un ielu muzicēšana palīdz uzlabot omu. Pat dienās, kad ir daudz pasākumu, kuros jāspēlē vai jādzied, māksliniece atrod laiku, lai spēlētu arī uz ielas, tas jau ir kļuvis par dzīvesveidu.

Dziedātāja stāsta, ka visas dziesmas, ko viņa spēlē koncertos, viņai mācās spēlēt uz ielas. Iela ir kā mēģinājumu vieta, var redzēt, kā cilvēki reaģē uz konkrētām dziesmām, redzēt, kas patīk un kas nepatīk. Tāpat daudzi nāk klāt un jautā nospēlēt konkrētas dienas. Tas viss palīdz izveidot repertuāru.

”Bieži vien spēlēju uz kruīza kuģiem. Repertuāru, ko spēlēju, iemācījos uz ielas. Ja nebūtu spēlējusi uz ielām, man nebūtu bijis pilnvērtīgs repertuārs, lai būtu Lounge zāles mūziķis. Ja man būtu jāizvēlas spēlēt uz ielas vai naktsklubā, es izvēlētos ielu, jo uz ielas varu pati izlemt, cik ilgi vēlos spēlēt, ko vēlos spēlēt un kur vēlos spēlēt. Ir bijis, ka, redzot mani spēlējot uz ielas, uzaicina spēlēt uz naktsklubu,” smejas Katy.

Sabiedrībā zināmā persona salīdzinot muzicēšanu, uz ielas un koncertu paziņo, ka spēlējot uz ielas ir jāspēlē tik labi, ekspresīvi, lai cilvēks apstātos, paklausītos un iemestu naudiņu. Ir lieliska sajūta, ja kāds apstājas un paliek noklausīties visu spēlēto stundu. Koncertā ir citādāk, cilvēks ierodas jau uz tavu uzstāšanos un grib tevi paklausīties.

Uz ielas Katy ilgāk par pusotru stundu nespēlē, jo vēlas sniegt klausītājiem emocijas, nevis vienkārši tehniski atspēlēt dziesmas. Ilgāk spēlējot, viņa emocionāli nogurst vairāk, nespēj izjust mūziku un ir vajadzīga atpūta.

”Arī publika ir dažāda. Vairākums, kuri klausās uz ielas, ir labi cilvēki, viņi smaida, izsaka komplimentus, jautā, lai nospēlēju kādu dziesmu. Ir tādi, kuri ignorē, vēl citi nodomā, ka ubagoju. Reizēm ir arī nepatīkama publika.

Viens itālis reiz iedeva 50 eiro par spēlēšanu. Viņš palika, līdz beidzu spēlēt, sāka aicināt uz kafiju, vakariņās. Laipni atteicu, gribēju atgriezt viņam naudu, negribēju palikt parādā. Nākamajā dienā viņš atgriezās un nespēja pieņemt manu atteikumu.

Šādi cilvēki rada grūtākos brīžus, rodas nervozitāte, tā ir atšķirība no koncerta, tur skatuve rada barjeru, bet, spēlējot uz ielas, barjeru jārada pašai, un ne vienmēr tas izdodas. Vairākkārt man ir uzbāzīgi piedāvātas vakariņas, iepazīšanās un pat izskanējuši aicinājumi kopā pavadīt nakti,” spēlēšanas negatīvo pusi atklāj Katy.

Ielu muzicēšana ļāvusi iepazīt dažādas nacionalitātes. Tūristi, kuri apmeklē Rīgu, bieži vien sameklē mākslinieci sociālajos tīklos un sāk “sekot”. Dziedātājai tas liekas interesanti, ka ir cilvēki, kas viņu sākumā iepazīst kā ielu mūziķi un vēlāk uzmeklē internetā.

Vairākkārt Katy ir spēlējusi uz ielas kopā ar savu meitiņu Elizabeti. Viņas vienādi saģērbjas, sataisa vienādi matus un gluži kā māsiņas dodas ielās. Elizabete spēlē flautu, bet Katy vijoli, un šāds tandēms sajūsmina publiku.

Tā kā Zviedrijā pamatskolā nav mājas darbu, tad ir grūti motivēt meitu spēlēt mājās flautu, trenēties, bet, patiecoties spēlēšanai uz ielas, mazā meitenīte mājās cītīgi trenējas. Elizabete nespēj sagaidīt mirkļus, kad spēlēs, kad cilvēki viņai smaidīs un izdosies nopelnīt pašai savu naudiņu.

Lasi vēl