”Galvenais sevi nenosodīt un nepalikt lejā, to arī cenšos darīt – dzīvot tālāk.” Māra Katarska izdara secinājumus par piedzīvoto

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

”Galvenais sevi nenosodīt un nepalikt lejā, to arī cenšos darīt – dzīvot tālāk.” Māra Katarska izdara secinājumus par piedzīvoto
INSTAGRAM

Dziedātāja Māra Katarska apmeklē ārstus un visiem spēkiem mēģina savest kārtībā savu veselību. Māra nav zaudējusi ticību mīlestībai un plāno atbrīvoties no sāpēm, apmeklējot kikboksu. Ekskluzīvi portālā Skaties.lv lasi rakstu ciklu par Māru Katarsku!

Esi atgriezusies Latvijā, liekas viss murgs ir palicis aiz muguras, vai vēl domā par bijušo?

Neteikšu, ka nekad nedomāju par viņu, tas būtu melots un es nevēlos melot. Man nav naida pret viņu saistībā ar visu notikušo. Man bijušo ir žēl, žēl, ka viņš ir tāds, žēl, ka vēlas tāds būt, žēl, ka viņam ir jāsadzīvo ar to, kāds viņš ir.

Vēl mīli viņu?

Kā es varu mīlēt cilvēku, kurš varēja mani tā pazemot, tik ļoti nodarīt pāri? Nezinu vai tā maz bija mīlestība… Varbūt tas viss bija vairāk savas iekšējās pasaules, personības ceļa meklējumi, kuri krustojas ar vientulību un tad es satiku viņu. Cilvēku, kurš man caur sāpēm ļāva ieraudzīt sevi. Ticu, ka viss, kas notiek, notiek ar iemeslu, lai mācītos. Vēl tagad nespēju aptvert kā viens cilvēks var darīt tik daudz ļaunu citiem, citu ģimenēm. Kā tas viss var nākt no viena cilvēka?

Intervija ar Māru Katarsku PIRMĀ daļa!

Kā domā tikt pāri visiem pārdzīvojumiem un sākt dzīvot tālāk?

Visu likšu aiz muguras un aizmirsīšu kā ļaunu murgu. Ja visu laiku man par to būs jārunā, jādomā, tas būs nemitīgs solis atpakaļ. Nevēlos atkal un atkal to visu pārdzīvot. Gribu sadziedēt savu dvēseli. Smagākais, ka viņš ir brīvībā un turpina dzīvot it kā nekas nebūtu noticis, to apzināties ir grūti.

Vēl tici mīlestībai un labajam, vai bēgsi no jūtām kā no uguns?

Saprotu, ka nevar vērtēt visus vīriešus pēc viena cilvēka izdarībām. Man iepriekš ir bijušas arī skaistas attiecības, zinu, kā viss var būt. Šobrīd neesmu gatava attiecībām, man ir vajadzīgs laiks pašai sev, bet tas nenozīmē, ka nekad nebūšu gatava.

Intervija ar Māru Katarsku OTRĀ daļa!

Ko iemācījies no piedzīvotā?

Turpmāk attiecības veidošu lēnāk, veselīgāk un uzmanīgāk. Dzīvē nav vienas receptes, kuru iemācoties nekas slikts nekad nenotiks. Sliktais bieži vien ir apstākļu sakritība un nav jāmeklē vainīgo, ir jāpieņem, jāpiedod un jāiet tālāk, bet jau stiprākam.

Ko tev ir visgrūtāk pieņemt?

Grūti ir par visu situāciju stāstīt, man ir kauns, ka tas notika ar mani, kauns, ka noticēju mīlestībai, kauns, ka neredzēju draudošās briesmas, kauns, ka mani kāds tā pazemoja un lika tā justies. Es saprotu, ka man nav jākaunas, jo neko sliktu neesmu izdarījusi, kā jau mēs visi es meklēju mīlestību, gribēju, lai mani mīl un atdevu otram savu sirdi. Vai par to ir jākaunas? Nē! Bet man ir grūti to apzināties. Manas jūtas bija tīras, ne jau es vēlējos to visu, kas notika.

Intervija ar Māru Katarsku TREŠĀ daļa!

Skatoties uz tevi, redzu, ka jau spēj smaidīt un pat pajokot!

Cenšos saglabāt labu prātu, pozitīvismu. Dzīvē reizēm nākas nokrist, svarīgi ir saņemties un iet tālāk, kā arī nākamreiz padomāt pirms ”brist peļķē” vai ”uzkāpt uz ledus”. Galvenais sevi nenosodīt un nepalikt lejā, to arī cenšos darīt – dzīvot tālāk. Esmu pozitīvs, smaidīgs, priecīgs cilvēks, šī Māra nav pazudusi, viņa lēnām atgriežas.

Nav palikušas iekšējas dusmas?

Atgriežoties Latvijā, izlēmu, ka iešu uz kikboksu, tas ir veids, kā izlādēt visu slikto, kas sakrājies un iemācīties sevi aizstāvēt. Nav patīkami apzināties, ka kāds varējis mani tā fiziski ietekmēt.

Intervija ar Māru Katarsku CETURTĀ daļa!

Dziedāšana arī ir veids, kā izdziedāt sāpes un atdzimt!

Mūzika palīdz. Šobrīd muzicējot man ir lielāka iedvesma, kāda jebkad bijusi. Nekad neesmu jutusies tik labi kā tagad, kad dziedu. Esmu ļoti priecīga, ka dziedu un, ka mūzika palīdz sadziedēt dvēseli, palīdz izlikt visu pārdzīvoto un sniedz spēku.

Tavi nākotnes plāni saistās ar Latviju vai atkal domā doties svešumā?

Pagaidām vēlos savest kārtībā savu veselību. Saistībā ar notikušo ir šādi tādi sarežģījumi, nevēlos, lai viņi ir paliekoši. Gribu pabūt kopā ar mammu, izjust mieru, drošības sajūtu, to visu sajūtu mājās. Man tas viss tik ļoti pietrūka. Šobrīd koncentrējos uz mūziku, veselību un ģimeni.

Lasi vēl