”Biju priecīga, ka man ir cilvēks, kuru samīļot, ka vairs neesmu viena.” Māra Katarska par attiecību sākšanu ar ēģiptiešu draugu

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

”Biju priecīga, ka man ir cilvēks, kuru samīļot, ka vairs neesmu viena.” Māra Katarska par attiecību sākšanu ar ēģiptiešu draugu
INSTAGRAM

Dziedātāja Māra Katarska divas nedēļas pēc piedzīvotā Hurgadā ir gatava runāt par dzīvi svešajā valstī, attiecību sākšanu ar bijušo puisi, sitieniem, policiju un atgriešanos mājās. Kā jau visi mīlas stāsti, arī Māras romantiskās attiecības ar pāridarītāju sākās skaisti. Ekskluzīvi portālā Skaties.lv lasi rakstu ciklu par Māru Katarsku!

Teici, ka pirmajā reizē klubā iepazinies ar bijušo draugu. Kas tevi piesaistīja viņā?

Viņš ir tāda vīrieša tipāžs, kurš man patīk. Simpātisks, ar tetovējumiem, arī ģērbšanās stils patika. Piedevām viņš bija ļoti pieklājīgs un uzmanīgs vīrietis.

Kā notika iepazīšanās?

Klubā viņš bija kopā ar draugu un atsūtīja man ar draudzeni dzērienus. Vēlāk pienāca ar mums iepazīties un parunāties. Parunājāmies un viss, es ar draudzeni aizgāju prom. Kad otro reizi bijām tajā pašā klubā, apsargs viņu informēja, ka esmu.

Pirmo intervijas daļu lasi ŠEIT!

Kāpēc lai viņš tā darītu?

Kluba darbinieks bija runājis ar manu bijušo un uzzinājis, ka viņu interesēju. Tāpēc, kad atkal biju izklaides vietā, apsargs viņam piezvanīja un pateica, ka meitene, kura viņam iepatikusies, atkal ir klubā. Tā bija mana otrā un pēdējā reize, kad apmeklēju tāda veida izklaides vietu.

Tā sākās jūsu attiecības?

Jā, es biju priecīga, ka man beidzot ir cilvēks, ar ko parunāties, kuru samīļot, ka vairs neesmu viena. Ļoti ātri viņā iemīlējos.

Pastāsti par attiecību skaisto pusi.

Viss bija ļoti skaisti. Tikāmies pārsvarā pēc mana darba, kopā gatavojām ēst, gājām pastaigāties ar viņa sunīti. Man tā patika, cik ļoti viņš rūpējās par savu mīluli. Laiku pavadījām mājās, esot kopā gribējām būt divatā. Vienīgi manā dzimšanas dienā aizgājām uz restorānu nosvinēt. Svētkos viņš man uzdāvināja it kā “zelta” gredzenu, kuru vēlāk paņēma atpakaļ. Viņš mani iepazīstināja arī ar saviem draugiem.

Mīlestības iespaidā parakstīji arī ”orfi” laulību?

Tas papīrs ļāva mums uz ielas sadoties rokās, ļāva kopā atrasties vienā dzīvoklī. Bez dokumenta mūs uz ielas varētu aizturēt policija. Pēc viņu likumiem sieviete un vīrietis līdz kāzām nevar viens otram pieskarties vai stāties intīmās attiecībās. Papīrs nenozīmē oficiālu laulību, bet pēc viņu likumiem tas ir pielīdzināms laulībai.

Jūs dzīvojāt kopā?

Man vienmēr bija savs dzīvoklis, savs stūrītis. Kad gāju tikties ar viņu, līdzi ņēmu mantas, bet, ejot mājās, visu nesu atpakaļ. Mūsu attiecības nebija ilgas, ap trijiem mēnešiem.

Kad vīlies viņā pirmo reizi?

Pirms Ziemassvētkiem gribēju, lai mamma atlido pie manis, viņš mani piemānīja, solīja mammai nopirkt biļeti, bet to neizdarīja.  Ļoti apvainojos un Ziemassvētkus pavadīju viena, negāju pat pie viņa. Strādāju un gāju mājās. Ziemassvētku laiks bija īpaši grūts, biju prom no ģimenes, draugiem, un mani piemānīja cilvēks, kuram ļoti uzticējos.

Kā tas ietekmēja jūsu romantiskās attiecības?

Uz attiecību beigām mēs vairāk īsti nebijām kopā. Jā, es gāju pie viņa, jo jutos vientuļa, bija vēl pieķeršanās, nespēju no viņa atvadīties. “Rozā brilles” sāka jau krist nost. Neslēpu arī to, ka pēc līguma beigām braukšu prom. Viņš man pārmeta, ka krāpju viņu, uztvēru to kā aizsargmehānismu, domāju, ka viņš ir mani krāpis. Man nebija interese par citiem vīriešiem, es tikai strādāju.

Kas motivēja cilvēku, kurš mīl, pēkšņi kļūt par “zvēru” un izdarīt pirmo sitienu?

Mēnesi pirms manas pazušanas viņš man pirmo reizi iesita. Lūdza piedošanu, teica, ka tas noticis nejauši. Tas notika strīda laikā, es viņu pēc sitiena pagrūdu, teicu, ko tu dari. Viņš man lūdzās, un es piedevu.

Sitiens nekalpoja kā trauksmes signāls?

Nezinu, vai vientulība bija tā, kas aptumšoja man prātu, bet es piedevu un aizmirsu. Sākumā jutos ļoti komfortabli ar viņu, nekad nevarēju pat iedomāties, ka viņš varētu man iesist. Ātri pieķēros, gribēju līdzās cilvēku, kurš mani mīl, un es ticēju, ka viņš mīl. Viņš prata skaisti runāt, piemeklēt pareizos vārdus.

Skaisti runāt?

Teica, ka mīl mani, ka darīs manis dēļ visu. Runāja par iecerēm sapelnīt naudu un veidot ģimeni, teica, ka vēlas bērnus. Es ļāvos viņa sapņiem un sapņoju kopā ar viņu.

Kad notika lielais lūzuma punkts?

Kā jau ierasts, pēc darba atnācu pie viņa, un man zvanīja kolēģis, teicu, ka nevaru runāt, un tas viņu nokaitināja. Viņš sāka mani brutāli sist, sasita manu telefonu un teica, ka nekur es vairāk neiešu. Mana seja bija sadauzīta violeta. Visas 3-4 dienas, kuras pavadīju viņa dzīvoklī, mani sita katru dienu. Pēc viņa redzēju, ka viņam vispār nav manis žēl. Vīrietis, kuru mīlēju, bija izgaisis.

Jau rīt lasi intervijas turpinājumu, kurā Māra pastāstīs par piedzīvoto gūsta laikā un centieniem izdzīvot.