”Esmu karalis Latvijā!” Sandis Kiops atklātā intervijā 40 gadu jubilejā

8 komentāri
”Esmu karalis Latvijā!” Sandis Kiops atklātā intervijā 40 gadu jubilejā
KASPARS KRAFTS, F64

24. decembrī 40 gadi apritēja Latvijas šovbiznesa skandalozajam tēlam – mūziķim Sandim Kiopam. Šobrīd viņš jau kopā ar līgavu Dainu Laukmani laiskojas Taizemē vai, ja īstenojis savu iecerēto likumpārkāpumu, atpūšas Taizemes cietumā. Taču īsi pirms aizbraukšanas mākslinieks aicināja ciemos Skaties.lv, lai atklātā intervijā pastāstītu par savu joprojām vētraino dzīvi un atklātu vēl nezināmus faktus par sevi.

Neticami, bet tev jau aprit 40 – vecums, ko vīriešiem parasti saista ar krīzi, kad gribas lielu mašīnu un mazu meiteni. Kā tev – jūti kādas četrdesmitgadnieku krīzes iezīmes?

Nē, man ir tieši otrādi! Mainīt neko negribas, jo man ir tā sajūta, ka man beidzot viss ir – gan īstā meitene, gan atpazīstamība Latvijā – visa tauta zina, kas ir Sandis Kiops.

Es nejūtos kā četrdesmitgadīgs, tāpēc nav nekādas krīzes. Iekšēji man ir ne vairāk kā 25. Ja dadzīvošu līdz 80, varbūt tad varēšu teikt – jā, jūtos kā četrdesmitgadnieks (smejas).

Bet vispār vairāk ir sajūta, ka dzīvē daudz kas jau sasniegts un padarīts, nekādas krīzes.

Un kas ir tas vēl padarāmais?

Man bija sapnis kļūt par zvaigzni Krievijā. Pēdējos gadus gan to esmu nolicis malā – man tomēr patīk Latvijā. Jo tur atkal jāsāk visu no jauna – sevi jāpierāda.

Kā teica mans draugs Andris Šīrants, lai justos labi, tev nav jābūt karalim lielā karaļvalstī, tā var būt arī maza. Man pietiek, ka esmu karalis Latvijā.

Man šķiet, ka viena no vēl padarāmajām lietām, ko soli jau vairākus gadus, ir kāzas. Tu savu Dainu bildināji jau drīz pēc satikšanās, un tā tas pagaidām palicis.

Man ir pieredze kā kāzu fotogrāfam, un tur sapratu, ka nav uzreiz jāapprecas. Vienreiz bildēju kāzas, piemēram, pārim kurš bija kopā jau 18 gadu un tad izlēma precēties. Kāpēc kaut kur jāskrien?

(Daina no blakus istabas smejoties iesaucas: Esmu ar mieru vēlreiz saderināties uz pieciem gadiem!)

Daina man jau pačukstēja, ka uz taviem 40 jums ir diezgan varens plāns.

Jau 21. decembrī lidojam uz Taizemi. Tas būs mūsu tālākais ceļojums. Tur svinēsim Ziemassvētkus, manu dzimšanas dienu, Jaungadu. Lai fani gaida niknas bildes un niknus video.

Un vēl – es Taizemē taisos pārkāpt likumu.

Tur ir aizliegts izmantot dronus – vajag kaudzi atļauju un dokumentu. Es neriskēju ieguldīt naudu apdrošināšanā un visus dokumentus sakārtot tāpat ir par vēlu, tāpēc pārkāpšu to likumu pilnībā.

Lai man neatņemtu manu nikno dronu, es savu atstāšu mājās un Taizemē nopirkšu jaunu, un ar to lidināšos.

Kā vārdā tas viss? Pieņemu, ka jums Taizemē atrastos gana daudz citu jauku izklaižu bez pretlikumīgas drona lidināšanas.

Man tas tāds hobijs, atmiņas, un šos materiālus izmantoju arī videoklipos.

Patiesībā jau varu atklāt, ka nākamgad būs atkal jauna ‘’Pīlādžogas’’ versija. Tā būs ‘’Pīlādžogas’’ 40 gadu versija. Visdejiskākā versija līdz šim. Un tur Taizemē kaut kas tiks safilmēts klipam.

Kā tava līgava Daina pret šo visu attiecas? Viņa varbūt grib izbaudīt mierīgu atpūtu ārzemēs, bet tu jau esi ieplānojis skandālu un likuma pārkāpšanu.

Nu, kā, Daina ir tā, kura glābs, ja nonākšu cietumā (smejas).

Bet, ja nopietni, Daina pati par sevi arī ir traka, viņai ar to nav problēmu. Nereti abi ‘’tusējam’’ pa māju – kaimiņi pat izvācās mūsu tusiņu dēļ. Neizturēja.

Tā arī tusējaties – visu laiku divatā? Agrāk sociālajos tīklos publiskoji bildes no dažādiem pasākumiem draugu lokā, bet nu visur esat redzami tikai divatā.

A mums nav draugu! Jā, kādi draugi jau ir, bet pēdējos gadus ar viņiem maz kontaktējos. Man Daina ir kā draugs, un vairāk neko arī nevajag. Jebkuras trešās personas mums tikai traucē.

Nu jau piecus gadus būsim kopā, un mums vienam ar otru ir labi. Nekādu baigo draugu nav. Daina vēl ar meitām parunā, bet situācijas, kad ejam tusēt katrs pie saviem draugiem, mums nav. Esam visu laiku kopā.

Kā Dainas jau pieaugušie bērni tevi uztver? Tas nav skaļi izskanējis, bet Daina man atklāja, ka aizgājusi no vīra 25. kāzu jubilejas priekšvakarā, jo iemīlējusies tevī.

Mūsu attiecības ir neitrālas. Normālas attiecības.

Daina ir maķenīt vecāka par tevi.

17 gadu. Uzskatu, ka vecumam nav nekādas nozīmes, ja cilvēkiem ir saderība. Saderam kopā un viss. Pilnā pakete (smejas).

Tas, ka sieviete ir vecāka ir tikai pozitīvi. Viņa jau ir vairāk vai mazāk ‘’izskrējusies’’, viņai vairs nav jāpierāda sev vai kādam citam, ka viņa kādam baigi patīk, iekšēji mierīgāka. Zina, ko grib.

Vecumam nav nekādas nozīmes. Es pats nejūtos kā 40 gadus vecs, kāda vēl starpība, par cik gadiem vecāka skaitās mana līgava? Mēs smejamies, ka man ir 25, un tad viņai varbūt 30.

Tagad modē uz apaļām jubilejām mūziķiem rīkot lielus šovus. Kā ar tevi – būs Kiopa jubilejas koncerts?

Tā kā 40 gadus it kā nesvin, tradīciju nelauzīsim. Būs kaut kad nākamgad koncerts, bet datumu vēl nezinu. Vispār uzskatu, ka nākamais gads viss būs mans gads.

Gribētos sarīkot vēl vienu ‘’Dziļāk vēl’’ stila šovu, kurā atkal piedalītos tā pupainā meitene, ar Dainu mēs ‘’Kukaiņdziesmu’’ kopā uzdziedātu. Kaut ko tādu obligāti uztaisīšu.

Kā tev vispār ar koncertiem? Pēdējos gadus mazāk dzird, ka tu kaut kur uzstātos.

Zini, man tagad ir vairāk privātu šovu. Pirms gadiem četriem uz tiem skeptiski skatījos, bet tagad man labāk patīk privātie koncerti.

Tajos īsā laikā var nopelnīt lielāku naudu, nekā ballēs. Aizbraucu, nodziedu savu ‘’Pīlādžogu’’ un vēl dažus hitus, un saņemu tik, cik par piecu stundu balli.

Nav noslēpums – cik ir tā takse?

Viena stunda mana šova maksā no 200 līdz 250 eiro. Ja 5 stundu ballīte kultūras namā, es prasu 600 uz rokas.

Un kas ir tie fani, kuri šos šovus pasūta un apmeklē?

Visdažādākie! Esmu spēlējis, piemēram, Latvijas armijniekiem. Vienam oficierim palika 30. Es pajautāju – vai varu filmēt savu šovu? Viņi pateica – vari, bet izslēdza gaismu! Filmēt var, bet gaismas nav – tik hitra (smejas)!

Protams, sākam un beidzam ar ‘’Pīlādžogu’’.

Kāds ir rekords – cik reizes ‘’Pīlādžoga’’ skanējusi vienā koncertā?

Vienā koncertā stundas laikā esmu septiņas reizes norāvis ‘’Pīlādžogu’’. Bet tagad ļoti patīk arī ‘’Kukaiņdziesma’’, ‘’Niknie ceļotāji’’, ‘’Dziļāk vēl’’.

Bet domāju, ka ‘’Pīlādžogu’’ diez vai kādreiz savā mūžā pārsitīšu.

Starp citu – visi ‘’Pīlādžogu’’ uztver par baigi jautro dziesmu, bet patiesībā tur tajā tekstā nekādas jautrības nav. Tā ir ļoti skumja dziesma, ko rakstīju, kad biju pamests. Man sirdī bija slikti, un tā nebija domāta jautra dziesma. Visa jautrība sākās ar to spērienu.

Tas spēriens bija iestudēts?

Nē, tajā laikā staigāju uz teikvando. Biju tikko no treniņa. Lecu, lecu un uz skatuves automātiski gāja tās teikvando kustības.

Kāds ir tavs mērķis nākamajai četrdesmitgadei?

Pag, es tūlīt aiziešu pēc mērķa!

(Aiziet uz virtuvi un atsoļo ar ‘’Finlandia’’ pudeli).

Un tagad sāksies intervijas atklātākā daļa. Ko Kiops pastāstīja par savām meitām, alkohola lietošanu un slavas spozmi, lasi jau rīt, intervijas turpinājumā!

8 komentāri