Guntis Veits: Sievietes izskatam ir nozīme. Tu taču nepievērs uzmanību tam, kas tev nepatīk

Komentāri
Guntis Veits: Sievietes izskatam ir nozīme. Tu taču nepievērs uzmanību tam, kas tev nepatīk
Sabīne Zvirbule/Skaties.lv

”Mēs esam diezgan līdzīgi – abi tādi enerģiski un aktīvi,” sevi un grupas ”Credo” līderi Gunti Veitu (62) salīdzina daiļā TV6 jūnija meitene Elena Kalicka. Pēc sava pirmā ”Credo” koncerta viņa mūziķim palūgusi autogrāfu un īsā sarunā secinājusi, ka abi ir uz viena viļņa.

Pirms nedēļas ziņojām, ka Elena un Guntis Veits manīti kopā atpūšamies kādā Rīgas restorānā. Tagad aizdomu plīvurs tiek norauts un atklāts abu tikšanās iemesls.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izrādās, ar ”Credo” daiļradi Elena iepriekš ir bijusi maz pazīstama, līdz draudzenes pavadībā nokļuvusi grupas koncertā bārā “Laternu stundā”.

”Uzreiz ļoti iepatikās, kā Guntis komunicēja ar publiku un pamanījās sasmaidīties ar teju visām dāmām. Sapratu, ka vēlos, lai tieši viņš kļūst par manu ”mēneša vīrieti”, stāsta TV6 jūnija meitene Elena, kura tajā brīdī aktīvi meklēja vīrieti, kuru savā mēnesī aicināt uz interviju.

Par to, kas sievieti interesē vīrietī, uzzini Elenas sarunā ar mūziķi Gunti Veitu!

Cipars, kas izriet no taviem pases datiem, kaut kā ”nelīmējas” kopā ar tevi. Pastāsti, kāds ir tavs mūžīgās jaunības noslēpums? Vai esi veicis kādas plastiskās operācijas un citus uzlabojumus savā izskatā?

Es neko neesmu veicis. Varbūt kādu brīdi, kad neesmu bijis pie apziņas, kāds ir izveidojis man kādu plastisko operāciju, bet pats neesmu veicis. Vēl jo vairāk – pats neesmu darījis sev neko – neesmu ar āmuriņa palīdzību mainījis savus sejas vaibstus, neesmu iztaisnojis vai saliecis degunu.

Tu prasīji, kāpēc izskatos, kā izskatos. Tāpēc, ka es naktīs guļu ledusskapī, varbūt tas ir viens no iemesliem. Un es ļoti daudz laika pavadu zem ūdens (smejas). Nē, virs ūdens.

Un kā ir ar diētām? Vai ir kāds īpašs efektīgs notievēšanas veids, ko tu varētu ieteikt? Vai pats apmeklē sporta zāli?

Jā, apmeklēju sporta zāli, kikboksa nodarbības.

Vislabākā diēta ir visu dienu neēst un vakarā saēsties uz nakti. Man patīk atbraukt mājās ap pulksten 12 naktī un uzcept kartupeļus ar speķīti. Tas ļoti labi palīdz notievēt. Ja patīk, kāds esmu un kā izskatos, tad tāda ir mana diēta.

Foto: Sabīne Zvirbule/Skaties.lv

Kā tev patīk pavadīt brīvo laiku?

Man patīk makšķerēt, braukt ar mašīnu, doties ceļojumos.

Un sievietes?

Sievietes man patīk. Tu esi pirmā, kas pajautāja, vai man patīk sievietes. Diezgan bieži izskan jautājums, vai man patīk vīrieši.

Un kā tad ir ar vīriešiem?

Kādā ziņā tu domā?

Vai patīk?

Ir tādas vietas, kur es braucu tikai ar vīriešiem. Tikai nepārproti mani! Ja brauc makšķerēt vai zvejot lielus samus, tad laivā ir jābūt vēl kādam vīrietim, tādam, kas tevi var izvilkt ārā no upes, bet ne vairāk. Nē, man nepatīk vīrieši.

Kādā dzeltenās preses izdevumā bija rakstīts par taviem mīlas piedzīvojumiem ar kādu seksīgu grieķieti. Kā tur īsti ir ar viņu?

Jā, dzeltenā presē mani jau saprecināja ar to grieķieti. Nu kāda var būt mīlestība piecu minūšu laikā, kā tu saproti, Elena. Tā nav nekāda mīlestība, tas saucas citādāk. Piecās minūtēs varbūt tikai… nē, neteikšu… arī tam piecas minūtes ir par maz.

Kā tev izdodas savu privāto dzīvi noturēt tādā noslēpumā?

Neviens man nevaicā par manu personīgo dzīvi, nevienam neliekas tas interesanti (smejas).

Nav man privātās dzīves. Visu sevi es atdodu mūzikai un darbam, jo tā ir mana dzīve.

Lielākajai daļai tavu pielūdzēju noteikti interesē, vai tava sirds šobrīd ir brīva un vai daiļā dzimuma pārstāves var pretendēt uz Gunta Veita draudzenes statusu?

Precējies es neesmu, bet par savām attiecībām un privāto dzīvi runāt nevēlos. Ja manā dzīvē notiks krasas pārmaiņas, jūs pirmie to uzzināsiet.

Foto: Elena un Guntis Veits intervijā

Kas tevi visvairāk piesaista sievietē?

Viss piesaista, bet pirmajā momentā, protams, saista tikai izskats. Tu taču nepievērs uzmanību tam, kas tev vizuāli nepatīk.

Daudziem tava vecuma sabiedrībā pazīstamajiem vīriešiem ir gados jaunas mīļākās vai draudzenes. Kā ir ar tevi? Vai tu vari sevi iedomāties kopā ar meiteni, ar kuru tev ir, piemēram, 30 gadu starpība?

Jā, kāpēc nē, pagaidām, es varu iedomāties. Es nesaprotu, kāda starpība ir gadiem. Tu domā ciparus? Gadiem nav nekādas nozīmes. 30 gados var justies kā piecdesmitgadīgs un otrādi. Ja ar cilvēku ir labi, kāpēc nē?

Vai bieži satiec savu vienīgo dēlu Ēriku?

Protams, uzturam kontaktus. Satiekamies ne visai bieži, jo viņš nedzīvo Rīgā, bet gan Liepājā. Dažreiz sanāk arī kopā aizbraukt uz ārzemēm. Protams, satiekamies arī tad, kad esmu Liepājā.

Esmu dzirdējusi, ka šogad ar grupas ”Credo” dalībniekiem biji aizbraucis ceļojumā uz Ameriku. Kāds bija brauciena mērķis, kur bijāt, ko darījāt?

Aizbraucām uz Ameriku ciemos pie draugiem, atpūtāmies, bijām daudzās, daudzās pilsētās.

Kurās bijāt?

Tev noskaitīt? Man tikai jāpaņem globuss rokās. Bijām Portlandē, Sanfrancisko, Losandželosā, Lasvegasā, Miniapolē un citās pilsētās. Kopumā nobraucām aptuveni 14 tūkstošus kilometru. Braucām ar vienu mašīnu, ko izīrējām turpat uz vietas.

Vai dziedājāt arī?

Jā, dziedājām katru vakaru pie galda, ar mūsu draugiem, Amerikas latviešiem.

Pastāsti par kādu interesantu piedzīvojumu, kas ir noticis ar tevi, esot ASV?

Viens interesants notikums bija tāds, ka visu šo braucienu nobraucu bez autovadītāja apliecības, biju to aizmirsis mājās.

Ceļojuma laikā iepazinos ar vietējo blūza leģendu, kuram Čikāgā pieder blūza klubi. Viņš mums piedāvāja nospēlēt kopā ar viņu Čikāgas klubā ”Kingston Mines”. Ar tāda mēroga zvaigznēm es vēl nekad nebiju ticies, kur nu vēl spēlējis uz vienas skatuves. Bijām pārsteigti, ka viņš atbrauca uz mūsu atvadu ballīti, kuru rīkojām mūsu draugu mājās.

Līdz šim foršākais ceļojums?

Visforšākais ceļojums ir bijis uz Ameriku. Vispār ceļojumi uz Ameriku ir ļoti interesanti, pilnīgi atšķirīgi, salīdzinot ar Eiropu. Ceļot pa Eiropu un pa Ameriku – tās ir divas dažādas lietas. Eiropā jūties kā mājās – nav lielas atšķirības, vai tu esi Vācijā vai Latvijā. Dažas lietas Latvijā pat ir labākas, piemēram, daba.

Runājot par Ameriku, tur ir fantastiski ceļi – tik plati kā Jūrmalas šoseja un stiepjas tūkstošiem kilometru garumā. Braucām cauri tādiem štatiem, kur, izņemot šoseju, uz kuras reti parādās kāda mašīna, un kukurūzas laukus, vairs nekā nav. Uz ceļiem ir ļoti daudz sabrauktu dzīvnieku. Pie mums, Latvijā, tik daudz neredzēsi.

Amerikā tu brauc baigo gabalu – kādas astoņas stundas – un redzi, kā mainās daba un laika apstākļi. Vēl tagad ārā ir vasara, uzbrauc augšā kalnā, un tur pēkšņi ir riktīgākā ziema, un tevi nelaiž tālāk, jo mašīnai ir vasaras riepas. Kamēr neuzliksi ķēdes, lai varētu braukt pa sniegu, tālāk nelaiž. Tu tur šortos liec mašīnai virsū ķēdes un tad brauc tālāk, pabrauc kādus kilometrus 50 un atkal vasara, kaktusi – ļoti krasas pārmaiņas.

Tad pa ceļam uz Lasvegasu iekļūsti smilšu vētrā. Nevis sniegs vai lietus, bet visapkārt griežas smiltis. Ir jāapstājas, jo smiltis ir tādas, ka tu neko neredzi, apkārt viss ir balts, drausmīgs vējš. Turpināt braukt tu nevari, izkāpt ārā no mašīnas arī nevari, jo uzreiz atlauž durvis, tu sēdi iekšā un skaties un gaidi, kad smilšu vētra norims.

Un tad brauc, brauc, brauc un pēkšņi tuksneša vidū parādās paradīze – Lasvegasa. Tā ir tāda pilsēta, kur visa dzīve sākas ap pulksten astoņiem vakarā, kad saule sāk norietēt. Naktsdzīvei nav robežu, un tā sit augstu vilni līdz pat rītam, kamēr atkal sāk aust saule. Visi veikali strādā, nekas nav ciet, pilnīgi viss darbojas.

Vai apmeklējāt arī kazino?

Protams. Kā saka, ja tu esi bijis Lasvegasā un neesi apmeklējis kazino, tad pilsētu īsti neesi redzējis.

Tu teici, ka viens no taviem hobijiem ir makšķerēšana. Vai esi to darījis Amerikā?

Jā, esmu makšķerējis Amerikā. Tas bija pirms diviem gadiem. Bet Latvijā copēt ir labāk, jo te es to varu darīt biežāk un zinu copes vietas. Ir doma, ka nākamreiz jāaizbrauc un jāpaķer haizivis, saldētavā sāk pietrūkst haizivs gaļas.

Atcerējos vienu gadījumu. Iebraucam vienā degvielas uzpildes stacijā, skatāmies – stāv kastes, piekrautas ar apelsīniem, un uz kastēm ir uzrakstīts, ka tas, kurš iepildās šajā uzpildes stacijā, apelsīnus drīkst ņemt par velti. Protams, nevari paņemt un piekrāmēt divus ”Maximas” maisus un iet ārā. Tu paņem apelsīnus, turpat ir sulu spiežamais aparāts, pieej, izspied sulu, iepildi degvielu un mierīgi brauc tālāk. Tur apkārt ir arī citas degvielas uzpildes stacijas, bet tur tādu ekstru nav.

Vai tev ir bijis kūrorta romāns?

Nē, nav bijis. Jo ja es braucu uz kūrortu, tad es nekad nebraucu viens. Es neesmu tāds piedzīvojuma meklētājs, lai aizbrauktu uz kūrortu un meklētu tur romānus. ”Romāns” ir jāņem līdzi (smejas).

Kā saprati, ka dziedāšana ir tieši tas, ko vēlies darīt savā dzīvē?

Bērnībā biju redzējis pa televizoru, kā iet tiem, kas dzied uz skatuves – katru dienu kaut kas jauns, brauc pa pasauli un spēlē, daudz cilvēku, foršas emocijas, visādi no tā izrietoši piedzīvojumi un, ja tev vēl par to maksā, tad kur var būt labāks darbs. Man patīk tas, ko es daru.

Foto: Guntis Veits uz skatuves

Vai tavs ikdienas tēls atšķiras no skatuves tēla?

Nē, pilnīgi nemaz, absolūti nemaz. Ar nelieliem izņēmumiem man drēbes praktiski tās pašas mugurā. Tas bija kādreiz, kad brauci uz koncertiem ar speciāliem tērpiem. Tagad īpaši neiespringstu, redzot, kādi pie mums atbrauc no Eiropas un Amerikas – viss vienkārši.

Bet ir tādi dziedātāji kā, piemēram, krievu estrādes karalis Kirkorovs, kas šuj dārgus tērpus…

Oi nē, nerunāsim par Kirkorovu. Viņš nav manu dziedātāju top saraktā. Es runāju par normāliem cilvēkiem.

Es runāju par rokgrupām, piemēram ”Metallica”, viņi nekad nav ģērbušies drēbēs ar spīguļiem, fliteriem un pārkrāsotām sejām, es runāju par tādiem normāliem večiem, kas spēlē normālu mūziku, ģitāru mūziku.

Vai tuvākā gada laikā varētu parādīties kāda jauna dziesma?

Jā, varētu. Es pat domāju, ka dziesmas nosaukums varētu būt ”Dziesma par Elenu” (smejas).

Nu, nu, Gunti, ļoti asprātīgi.

Tev nepatīk?

Man šķiet, ka grupa ”Credo” pārsvarā spēlē vecas dziesmas.

Tu ko, kādas vecas?! ”Vīna glāze”, ”Dzīve kā rokenrols” ir pavisam jaunas dziesmas. Otrā iznāca pagājušā gada beigās.

Viss notiek spontāni, šis nav darbs pie grāmatvedības uzskaitēm. Mums nav plāna, ka ir jāuzraksta trīs, četras dziesmas. Kad mums rodas iedvesma, tad mēs rakstām. Tu, protams, vari plānot, ka tūlīt sarakstīsi 20 dziesmas, bet tās arī būs tāds plānveida ražojums.

Kura šobrīd ir tava mīļākā grupas ”Credo” dziesma?

Ļoti sarežģīts jautājums, nav man tādas vienas mīļākās dziesmas.

Visas patīk?

Tā nav, ka man ui kā gribās šito nospēlēt, neviens neprasa, bet man tā gribas. Kad tu spēlē, tu pie sevis domā: Ooo, šoreiz šī bija forša.

Parasti nekas netiek plānots, koncertos mēs skatāmies pēc publikas, mēs redzam, kāda ir publika un izejot no viņu reakcijas, mēs saliekam dziesmu secību.

Koncertos bieži izskan dziesma par Santu. Vai tā bija veltīta konkrētai sievietei?

Tas jāprasa džekiem, kas dziesmu sarakstīja. Tā ir viena no nedaudzajām grupas ”Credo” repertuārā esošajām dziesmām, kas nepieder mums.

Reiz šo dziesmu spēlējām izdevniecības ”Santa” īpašnieces Santas Ančas ballē. Kādreiz mēs abi dzīvojām Liepājā vienā mājā. Viņa bija tāda maza meitene, un tad, kad es pārvācos uz Rīgu, es pavisam nejauši uzzināju, ka tagad viņai pieder izdevniecība. Bija viens Jaunā gada pasākums, uz kuru viņa mūs uzaicināja, un tā bija pirmā reize, kad mēs spēlējām izdevniecības ”Santa” pasākumā. Un tad mēs padomājām, ka ir jāuztaisa tā dziesma, kas tajā laikā bija topā. Mēs iemācījāmies un nospēlējām. Tas bija pirms trīs, četriem gadiem.

Kādu mūziku klausies ikdienā?

Savas dziesmas ikdienā neklausos. Tās klausos, ja ir kāda jauna dziesma un man ir jāiemācās dziesmas vārdi.

Braucot mašīnā, man nav iecienīts konkrēts izpildītājs vai viena dziesma, ko likt no sākuma līdz beigām vairākas reizes, lai rotē visu ceļu no Rīgas līdz Liepājai. Man nav tāda kaifa klausīties vienu un to pašu, pat ja man tas patīk. Es arī saprotu cilvēkus, kuri sēž blakus, kā ir klausīties vienu un to pašu, piemēram, trešmetālu, smago riešanu visa ceļa garumā.

Man patīk dažāda mūzika – vieglāka, smagāka, brīžiem es varu paklausīties klasisko mūziku. Braucot mašīnā, visvairāk man patīk uzlikt radio un klausīties, kā runā cilvēki, protams, nevis pa tukšo par kaut kādu kombikormu, sastāvdaļām vai cik ražas mēs esam nokūluši, par to, ka kombainam pārtrūka ķēde vai motoram izšāva blīvi. Man patīk tādas lietas, kas ir interesantas, jo neesmu tāds, kam iznāk lasīt presi, tad es klausos un uzzinu, kas notiek pasaulē. Patīk klausīties par citu cilvēku ceļojuma iespaidiem.

Foto: Sabīne Zvirbule/Skaties.lv

Zinu, ka ik pa laikam spēlē izrādēs. Kāpēc neizvēlējies aktiera profesiju?

Es izvēlējos, es arī kļuvu. Es pabeidzu Latvijas valsts konservatorijas režisora fakultāti, es neesmu pabeidzis ģitāristu vai dziedātāju skolu, es neesmu vokālists, esmu režisors, man patīk taisīt visādus šovus un iestudējumus. Ikdienā es to nedaru, tikai tad, kad paaicina. Ir izrāde, ar kuru esmu bijis Amerikā. Bet rudenī ar vienu izrādi mēs brauksim uz Dublinu.

Tuvojas Līgo svētki. Pastāsti par tradīcijām, kuras tu piekop! Vai kādreiz sanāk pasvinēt draugu un radinieku lokā? Vai šogad Līgo svētku laikā piedalīsies kādā koncertā?

Kā jau visus svētkus, arī Līgo neiznāk nosvinēt draugu un radinieku lokā. Es piedalos koncertos, ballēs, bet tā, ka man nebūtu jāspēlē, tādus gadus es neatceros. Esmu dziedātājs no 16 gadu vecuma, es nezinu un neatceros, kā es svinēju 14 gados… Noteikti ar mammu un vecmammu.

Šogad savu Līgo nakti pavadīšu, uzstājoties Kauguru pludmalē.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl