35 komentāri
Arvīds,Arviduška ir klāt! Rogovkas dzejdara un paparaci stāsts
Foto no privātā arhīva

33 gadus veco dzejnieku Arvīdu Gļaudu, tautā pazīstamu ar pseidonīmu Arvīds,Arviduška, Rēzeknes dzejniece Olga Orsa reiz atzinusi par jauno Antonu Kūkoju. Patiess ieguvums, ka Rogovkā dzejas dārzs pēc izcilā Latgales dzejnieka Kūkoja aiziešanas tiek turpināts kopt.

Arvīds dzimis Rēzeknē, audzis Nautrēnu pagastā, bet patlaban dzīvo Rogovkā, no kurienes nākuši tādi slaveni dzejnieki un mākslinieki kā Anna Rancāne, Antons Kūkojs, Pēteris Jurciņš un citi talantīgi cilvēki.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Ar dzeju esmu uz ”tu”. Jau sen skolas gados man ļoti patika lasīt dzeju. Tolaik ilgi neuzdrošinājos plašākai auditorijai rādīt savus gara darbus jeb krecelējumus,” portālam Skaties.lv stāsta Arvīds. Pirmo reizi dzeju atklāti sācis rakstīt 2011. gada maijā.

”Dzeja bira kā no pārpilnības krūkas, sēžot maijā zem ziedošas ābeles, vērojot ziedošās dzeltenās pieneņu princeses, klausoties bišu maigajā dūkšanā.

Pateicos savai mīļajai skolotājai Mārītei Bikovskai, kura mani iedrošināja nekautrēties un publicēt savus necilos gara darbus plašākai auditorijai.

Diemžēl skolas gados man negāja viegli mācībās, bet centos. Tolaik man mīļa un tuva bija ētika, filozofija un kultūrvēsture. Kā jau ticīgam latgalietim tuvas bija garīgās vērtības,” stāsta dzejdaris.

Foto: Latgales dzejnieks Arvīds,Arviduška

Arvīds,Arviduška iedvesmu smeļas dabā – ziedos un pastaigās pa mežu, ierosmi dzejai sniedz arī dažādi kultūras pasākumi, tikšanās ar draugiem.

”Mīļi un tuvi ir ziedi. Man īpaši tuvs ir periods, kad dabā viss zied un smaržo. Auju kājas, ķeru fotoaparātu un laižos dabā.

Bez fotoaparāta nevaru sevi iedomāties. Tāpat kā sievietēm visur līdzi ir rokassomiņa, man ir fotoaparāts. Esmu kaislīgs fotogrāfs,” stāsta dzejnieks, kurš savas prasmes dēļ atspoguļot visdažādākos pasākumus iesaukts par paparaci.

”Vairāk vai mazāk es rakstu pārdomas. Manā dzejā skan mīlestība, laime, prieks, dažreiz skumjas atmiņas. Pārdomas par dzīvi ir kā nelieli esejas gabaliņi.

Dzeju liek rakstīt sirds. Visu, ko vārdiem nevaru pateikt, uzrakstu dzejas rindās,” klāsta Arvīds.

Lūk, daži no Arvīda,Arviduškas dzejoļiem:

Arvīds,Arviduška

Arvīds,Arviduška
Dzejnieks

Drauga ģitāra

Caur ģitāras stīgām slīd pirkstiņi,
tie mūzikas skaņas virpina.
Mūzikas skaņai saldena garša,
skumjām un priekiem līdzās,
dvēseles stidziņas plinkškina.

Ģitāra dzied ģitāra raud,
actiņās laimes asaras mirdz.

Ģitāra, ģitāra!
Saldenā mūzikas garša,
priekiem un bēdām līdzās,
mūzikas skaņas virpina.

Lāsteku simfonija

Lāsteku stīgu simfonija
tā saulē savu meldiņu spēle,
un krāsu gammas pa taustiņiem,
savu notis gaismā ceļ!
Lāsteku simfonija,
maiga un dzidra,
par pavasari meldiņu dungo,
pil lāstekas un mūzika top,
tik ieklausies meldiņa,
un pavasaris ar putnu skaņām sveiks!

Tī vairs dzeiveibys nava, nava

Stōv meža molā sieteņa,
vīna poša,
lūgūs vairs naspeid gunteņa,
tī vairs māmeņa, vecmāmeņa,
dzīsmeiti nadzīd.
Koktā nūmasts vierpjamīs rateņš, vīns pats
skumeigs.
Lūgi tukši, tymsi, malni, izbiruši.
Stōv meža molā sieteņa,
tagad pogolms aizaudzis,
ar ušņom, nōtrom,
viejā smilgas lūkōs,
skumju dzīsmi dzīdūt.
Mōjas paspornī bezdeleiga čivinei,
stidzeņa seņ, seņ aizauguse.
Agrōk te suņi rēja,
kazeņa uz calma sveicinōja.
Divi veceiši smaidūt sagaidēja.
Beja, izbeja, nabyus.
Īt kaids celinīks voi sābris,
gryuši nūsapyuš,
vacajā obeļneicā tikpat kai obeļu nava,
i vairs pučeitis nazīd, nazīdēs.
Dzeiveibys kai seņ nava,
vacais kastaņs dryumi stōv i nuzaverōs,
nūkreit briunōs pūgļis,
jaunas dzeiveibys nabyus.
emeita izorta zemnīkam,
tagad zemi auzas sadz.
Natoļi kristeņš ir,
dreiži ari pi tō nivins naīs,
jaunīm vairs ni da to,
visi tik skrīn uz ōrzemem,
sovu dzimtū sātu aizmierstūt.
Sieteņa sabruks, škurstins paļiks,
dzīsmeite naskaņās tai kai agrōk.
Dzeiveibys nav, nava i nabyus,
sieteņa sabruks, škivneits paļiks!

Arvīda ”spalvai” pieder vairāki veltījumi draugiem dzimšanas un vārda dienās, pa retam uzrakstot arī tā saucamos pasūtījuma dzejoļus, ko gan esot ļoti grūti uzrakstīt un dzejnieks to nelabprāt dara.

Arvīds,Arviduška ir vairāku dzejas grāmatiņu līdzautors. Viena no pirmajām ir ”Lietus Nostalģija”, vēlāk tapušas ”Iemīlēt Vēlreiz”, ”Brīnuma Laiks”, ”Latgales Sirdspuksti” un ”Es uzticos Debesīm”.

Ik gadu dzejnieks piedalās Rēzeknes dzejas almanahā.

Liepājai sava dvēseles dzejniece; tukumnieces dzeja pārtop mūzikā. Lasi arī par citiem tautas dzejniekiem!

Arvīdu pamanījis mūziķis Arnis Simsons, un ar viņa vārdiem tapušas dziesmiņas ”Dzied dvēsele” latgaliešu valodā, ”Hej, vējainā meitene”, ”Atmiņas”, ”Sajūti Latgali”, kā arī Ilze Bangere, kura sacerējusi dziesmas ”Uzdāvini mirkli”, ”Māte māte māmuliņa”, ”Dāvini mirkļus”.

”Cik labas dziesmas, lai vērtē klausītāji!” spriež dzejnieks, kurš ir arī literāri radošās biedrības ”Latgales ūdensroze” biedrs.

Arvīds,Arviduška savus dzejoļus regulāri publicē mājaslapā ludre.lv, kā arī vietējā presē ”Rēzeknes Vēstis”, kur līdzās dzejai Arvīds gan bildēs, gan rakstos atspoguļo visdažādākos pasākumus.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Kad ārā ir tik karsti cik Meksikā, ir jāēd tako, un Linda no ”Gatavo 3” ir sagatavojusi tam recepti. Šis ēdiens būs lielisks ne tikai paša vēderam, bet arī atsvaidzinās tavu cienasta piedāvājumu viesiem ballītē.

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Ik nedēļu Tele2 ”Gudrajā mājā” viesojas kāda savā profesijā panākumus guvusi persona. Šoreiz meža biezoknī Gustavu Terzenu apciemoja interjera dizainere, ”Amerikas Arhitektūras balvas 2017″ ieguvēja Santa Meikulāne. Dizainere uzskata, ka tehnoloģijas palīdz ērtāk apieties ar dažādām lietām, tāpēc labprāt apskatīja ”Gudro māju”, lai redzētu, ko no piedāvātajām funkcijām vēlētos iegādāties savai mājvietai.

Lasi vēl