”Nevaru teikt, – izej no ”skapja” un viss būs lieliski, radi un draugi korķēs vaļā šampaniešus.” Atklāta intervija ar “Baltijas praida” organizatori

Baiba Gāliņa

Autors: Baiba Gāliņa

6 komentāri
”Nevaru teikt, – izej no ”skapja” un viss būs lieliski, radi un draugi korķēs vaļā šampaniešus.” Atklāta intervija ar “Baltijas praida” organizatori
Personīgais arhīvs

Laiks no 4. līdz 9. jūnijam Latvijā tiek pavadīts ”Baltijas praida” zīmē. Portāls Skaties.lv devās uz “LGBT” Latvijas galveno mītni, organizācijas ”Mozaīka” biroju, kur pārrunāja praida aktivitātes ar vienu no pasākuma organizatorēm, “LGBT” aktīvisti Janu Jarinovsku.

Kādi ir lielākie ”Baltijas praida” pasākumi?

Pasākumi norisinās visas nedēļas garumā, ir dažādi semināri, konferences, biznesa forumi, filmu vakari, izstādes, gājiens, gājiena noslēguma koncerts un paša ”Baltijas praida” noslēguma pasākums izklaides vietā ”Palladium”. Ar programmiņu var iepazīties – balticpride.org lapā. Pēc noslēguma ballītes var apmeklēt ”afterparty”, ballītes norisināsies gan ”Ausie Pub”, gan klubā ”Golden”, gan ”Top” klubā, kur atpūtīsies arī Drag karaliene Gloria Viagra.

”Baltijas praida” ietvaros tapis arī īpašais praida alus!

Pateicoties alus darītavai ”Labietis”, noorganizējām limitēta daudzuma speciālo Praida alu. To var iegādāties izklaides vietās, kurās norisinās ”Baltijas praids”. Alus īpaši aktuāls lesbiešu vidū, tāpēc arī radās doma pa īpašu aliņu. Daudzi kaut pagaršošanas pēc iegādājas alu un pudeles vēlāk nes mājās un tajās ievieto puķes vai praida karodziņus. Tā kā alus ir tikai 1200 pudeles, tad tā var kalpot kā relikvija.

Zinu, ka šāds relikvijas veida alus bija viens no taviem sapņiem, kāds ir otrs?

Rotu dizainere Brigita Strode 2015. gada praidam man bija aizdevusi kroni, 2016. gadā vienu viņas radītu kroni pēc gājiena uzdāvināju Lietuvas lesbiešu un geju līgai. Šogad piedalījos meistarklasē un uzmeistaroju sev kroni, ar kuru rotāšos gājienā. Atklāšu, ka nebūšu vienīgā, kurai galvā būs kronis. ”Baltijas praida” gājienā nesīšu Latvijas karogu, galvas rota liekas patriotiska piedeva.

Šī nebūs pirmā reize, kad gājienā iesi ar valsts karogu rokās!

Jā, 2015. gadā pirmo reizi devos gājienā un nesu karogu. Protams, dodoties uz gājienu, bija sava veida šaubas, “iedzītās” bailes par to, ka pa “purnu” dabūšu. Ir cilvēki, kuri bļauj, lai jau bļauj, Latvijas sabiedrībai patīk sajūta, ka kaut kas nepatīk. Ja atskatīsimies uz visiem, kas mūsu dzīvē par kaut ko bļauj, tad mēs īsti nekad nedzīvosim. Vairums vēro gājienu pozitīvi noskaņoti, māj, priecājas līdzi visiem.

Kāpēc būtu jādodas gājienā?

Drīzāk būtu jājautā – kāpēc nebūtu jādodas? Kā reiz teica Kārlis Streips, tas ir pats mazākais, ko vari izdarīt, ja neiesaisties “LGBT” kopienas darbā. Ir vajadzīga redzamība, lai sabiedrības daļa, kura uzskata, ka praids ievazāts no ārzemēm, saprot, ka tā nav. Ja kāds uzskata, ka vietējo gājienā ir maz, visi tikai iebraucēji, vēlos aicināt ierasties gājienā un pavērot to klātienē. Latvijas valsts iedzīvotāji gājienā dodas plašā pulkā.

Vai daudzi “LGBT” kopienas pārstāvji nebaidās doties gājienā?

Baidās, bet nav jau jādodas gājienā kopā ar ”Mozaīku”. Var pievienoties kādai no vēstniecībām, iet kopā ar kultūras cilvēkiem, organizāciju ”Dzīvnieku brīvība”. Vēl gājienā dosies partija ”Attīstībai par”, ”Vienotības” jauniešu grupa. Kopā 25 dažādas grupas. Daudz iespēju izlikties par parastu sabiedroto un nepamest ”skapi”.

Ko gājiens sniedz ”LGBT” kopienai, iespēju pazīmēties?

Gājiens nav zīmēšanās, ejam, lai mūs redzētu, sadzirdētu, lai mediji, politiskā elite redz, pamana un saprot, ka arī mēs esam balsotāji, atrodamies līdzās. Ja sieviešu tiesību aktīvisti nebūtu izgājuši ielās sievietēm vēl tagad nebūtu izglītības un balss tiesības, ja afroamerikāņu rases aktīvisti nebūtu izgājuši ielās joprojām būtu vergturība. Cīņa ir par tiesībām apprecēties, sakārtot juridisko pusi bērnu jautājumos, mantojuma lietās, lai būtu tādas pašas tiesības kā tam, tam un tam. Lai visi esam līdzvērtīgi. Neprasām īpašas tiesības, ja prasītu, tad vēlētos, lai “LGBT” kopienai gluži kā baznīcai nav jāmaksā nodokļi.

Ja kāds LGBT pārstāvis apgalvo, ka viņam viss kārtībā, man prieks par to, bet varbūt tad var padomāt par tiem pāriem, kuriem aug bērni, kuriem nav nekādu tiesību. Padomājiet par tiem pāriem, kur viens strādā valsts sektorā un viņam jādodas strādāt uz citu valsti, bet partnerim jāpaliek Latvijā, jo mūsu valstī nav viendzimuma pāru reģistrācijas.

Kāpēc heteroseksuāļiem būtu jādodas gājienā?
Ir jādodas savu draugu dēļ. Ja kāds slēpjas ”skapī”, bet pamanīs tevi gājienā, uzzinās, ka piedalījies, viņš jutīsies daudz drošāk un tas var motivēt viņu iznākt ārā no ”skapja”.
Daudzi saka – dariet savā guļamistabā ko vēlaties, kāpēc jādodas gājienā?

Paldies liels, es arī pirms tam savā guļamistabā esmu darījusi, ko vēlos, un arī bez jūsu visu atļaujas to turpināšu darīt.

Nevar aizmirst par nesakārtoto transpersonu situāciju valstī.

Tieši tā! Transpersonu jautājums ir aktuāls. Cilvēkiem, lai nomainītu pasē vārdu ir jāveic sterilizācija un pilnīga dzimumu maiņa. Ja nav līdzekļu gala operācijai un tu jau esi pārvērtību vidū, nav patīkami uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kur vārds un fotogrāfija neatbilst vizuālajai realitātei. Daudzi kā izejas variantu izmanto otra vārda pievienošanu – Ilze Māris. Šobrīd Lietuva ļoti aktīvi pievērsusies transpersonām un sakārto likumu šajā jautājumā.

Latvijā tiešām ir tik daudz “LGBT” kopienas noliedzēju?

Apmeklēju diskusiju, kurā stāstīja par Latvijas sabiedrību, to, kādi esam, par stereotipisko izturēšanos. Esam maskulīna sabiedrība, kurai vajag uzvarēt, būt pirmajiem, spēcīgākajiem, dominantiem, vai vairāk esam feminima sabiedrība – piedodošāka, atvērtāka, pieņemam atšķirīgo. Diskusijā teica, ka Latvija ir izteikti feminima. Par to iebildu, kā nekā tik daudz naida runu, nepieņemšana. Izrādās, ka sabiedrība ir feminima, bet politiskais spēks izteikti maskulīns. Politiskā elite ”uzsit” sabiedrības toni, ievieš vērtību sistēmu. Tiek uzpūsts burbulis, ka valstī ir tikai tradicionālas ģimenes.

Runājot par citām Eiropas valstīm un Latviju, kurā vietā mēs esam, ”Ilga Europe” varavīksnes kartē?

Esam godpilnajā pēdējā vietā. Jo valstī “LGBT” personām nav nekādu juridisku tiesību. Uzskatu, kad nonāc dibenā viss, ko vari darīt ir atsperties un uzpeldēt. Tuvojas vēlēšanas, šis ir brīnišķīgs laiks, lai kas mainītos. Uzskatu, nākamo piecu gadu laikā Latvijā viss mainīsies un varēšu beidzot apprecēt savu partneri.

Nav bijusi doma doties uz kādu citu Eiropas valsti, lai apprecētos?

Gribu sagaidīt, kad to varēšu izdarīt oficiāli savā valstī. Tad varēšu dažiem indivīdiem nosūtīt oficiālās bildes, lai redz, Latvijā viss notiek.

Šajā nedēļā lielu ažiotāžu sagādāja divu vīriešu seksuālās rotaļas pie tirdzniecības centra ”Origo”. Kā vērtē šādas vīriešu mīlas rotaļas?

”Mozaīka” un ”Baltijas praids” norobežojas no šī notikuma. Žēl, ka cilvēki, daloties ar dažādiem rakstiem, video, kā vienu no “tagiem” izmanto ”Mozaīku”. Pajoliņi uztaisa cirku un uzreiz tiek izcelta visa “LGBT” kopiena, kad pajoliņi heteroseksuāļi uztaisa tādu pašu cirku netiek nekur ”tagotas” dažādas ģimenes vērtību organizācijas. Dubultā morāle. Pagājušajā gadā vienā Rīgas populārā izklaides vietā vīrietis ar sievieti nodevās publiskiem mīlas priekiem, kāpēc tas video neizraisīja nekādu sensāciju? Vairums “LGBT” kopienas cilvēku nepiekopj šāda veida seksuālos aktus. Notikums pavisam noteikti nav viens no ”Baltijas praida” pasākumiem.

Vai zināji, ka ”Baltijas praida” laikā Lucavsalā norisināsies ģimenes svētki?

Jā, zināju. Ļoti žēl, ka abi pasākumi ir vienā laikā, es ar savu ģimeni labprāt būtu ieradusies atbalstīt pasākumu un svinēt ģimeņu kopā būšanu. Žēl, ka pasākums tādā laikā, kad es galīgi, galīgi netieku.

Tu esi viena no redzamākajām LGBT kopienas pārstāvēm Latvija, kā mainījusies tava dzīve kopš iznākšanas no skapja?

Daudz laika paiet brīvprātīgajā darbā organizācijā ”Mozaīka”, tā kā mana partnere arī ir iesaistījusies tad, mēs kopā varam pavadīt laiku. Esmu ieguvusi daudz jaunus draugus, paziņas, esmu kļuvusi daudz tolerantāka, atvērtāka, saprotošāka. Vairāk nebaidos no tā, kas esmu, dzīvoju brīvi, nav vieniem draugiem jāsaka viens, otriem otrs, trešajiem vēl kas cits. Visi zina, ka esmu lesbiete, ka man ir lieliska partnere. Darbā arī nav problēmu, esmu laimīga, ka varu ar kolēģiem pārspriest nedēļas nogales plānus, šādas sarunas gribēju vienmēr. Manas attiecības ir tieši tādas pašas kā tradicionālo pāru attiecības, darām tieši to pašu, ko visi, dzīvojam parastu dzīvi. Gribētos, lai visi spēj nebaidoties pateikt ar ko ir kopā, lai ikvienam varētu būt šī parastā ikdiena, kas tik daudziem ir kā sapnis.

Tavs mudinājums “LGBT” personām iznākt no “skapja”.

Es nevaru teikt, – izej no ”skapja” un viss būs lieliski, radi un draugi korķēs vaļā šampaniešus. Gribētu, lai tā būtu, bet realitāte bieži vien ir citādāka. Jāatceras, tu gatavojies iznākšanai no “skapja”, arī vecākiem vajag laiku, lai to pieņemtu, apdomātu. Vecākiem parasti pirmā doma ir, ka viņu bērns cietīs, jo sabiedrības nepieņems, smiesies, izolēs, tad seko jautājums par mazbērniem. Ir jāpaskaidro vecākiem, vecvecākiem orientācijas jautājums, likuma nesakārtotības jautājums, un viņi sāks domāt kā tev palīdzēt, un kopā mēs varam!

6 komentāri