Latvijā pirmizrādi piedzīvos multimediāla vertikālās dejas izrāde ”Kvēldiegs”

0 Komentāru

Jaunnedēļ pirmizrādi piedzīvos multimediāla dejas izrāde ”Kvēldiegs”. Ko tādu daudzi, visticamāk, vēl nebūs redzējuši – uz skatuves būs vien divi tēli – dejotāja un mūziķis. Taču aizkulisēs par dejotājas drošību rūpējas vesela komanda. Jo deja notiek, karājoties gaisā.

Horeogrāfe un dejotāja Liene Grava itin bieži redzama uz skatuves dažādos uzvedumos un veiksmīgi darbojas kā kustību māksliniece teātra izrādēs. Šobrīd viņa gatavojas kam pilnīgi jaunam un Latvijā neredzētam – savai soloizrādei, dejojot gaisā.

”Kvēldiegs” – tā sauc šo vertikālās dejas izrādi. Nosaukums runā gan burtiski par virvēm, kurās iestiprināta Liene dejo, gan simboliski par trausliem pavedieniem, kas vieno cilvēkus un jebkurā brīdī var pārtrūkt. Izrāde ir par diviem cilvēkiem, par izdzisušām attiecībām un iespēju vēl reizi satikties.

“Tā nav mana biogrāfija, bet, katrā ziņā, šīs sajūtas ir man ļoti tuvas. Un skaidrs, ka izrādē es tās laidīšu caur sevi. Tās sajūtas ir ļoti, ļoti pazīstamas. Varbūt tā iekšējā sajūta, izrādes ideja nāk no manis pašas,” viņa stāsta.

Paradoksāli, ka Lienei bijušas paniskas bailes no augstuma, taču apgūstot vertikālo deju, viņa iemīlējusies sajūtā, ka var lidot. Izrādē viņa spēlējas ar gravitāciju, brīžiem teju saplūstot ar zemi, brīžiem – atrodoties septiņus metrus virs tās.

Ņemot vērā, ka lonžās līdz šim Latvijā darbojušies vien pāris cirka mākslinieki, bet neviens nav tajās dejojis, apgūt jauno kustību formu Liene devās uz Spāniju, un nu sev apkārt sapulcējusi profesionāļu komandu, tostarp, teju 20 gadus Argentīnā nodzīvojušo instruktori.

“Argentīna ir viena no vietām, kur šī skatuves specifika ir radusies gan caur teātri, gan caur deju. Kāpēc? Tāpēc, ka ir kalni. Un augstums. Tā kā mēģinām Latvijas publiku pieradināt pie tā, ka cilvēks var būt arī gaisā,” stāsta horeogrāfe un instruktore Agnese Grava.

Izrādē arī piedalās, bet nav redzami rigeri jeb gaisa operatori. Bez viņiem patiesībā šāda izrāde nemaz nebūtu iespējama. “Ne visi var vadīt to kustību. Varbūt cilvēkam ir perfektas zināšanas fizikā, viņš visu sakarina perfekti. Bet valkājot tos striķus augšā, lejā, tev ir jājūt, kā kustās cilvēks, deja, ritms un viss pārējais,” skaidro rigeris Uģis Čakars.

Kaut arī Liene dejos solo, uz skatuves kopā ar viņu ir otrs stāsta varonis – Mārcis Auziņš, kurš ar savu ģitārspēli ataino kopīgās sajūtas. “Tas skanējums ir gaisīgs, sapņains, tas ir kaut kur debesīs un tā dejošana gaisā diktē noteikumus spēlēšanā un kompozīcijā. Tas ir kaut kas jauns. Iedomājies, ka tu ļoti daudzus gadus esi darījis kaut ko un pēkšņi ir vēl kāds, kurš kāpj tev uz pleciem vai tev virs galvas dara kaut kādas lietas un tu domā, ka tik nekristu lejā. Tas ir tā jocīgi, jā,” pārdomās dalās mūziķis.

Nokļūt savā sapnī un mazliet pacelties virs zemes, Liene aicina 29. martā vai 6. aprīlī.

0 Komentāru