JRT pirmizrādi piedzīvo Hermaņa jauniestudējums ”Dieviņš pillā” par dzejnieku Neibartu jeb Ņurbuli

0 Komentāru
JRT pirmizrādi piedzīvo Hermaņa jauniestudējums ”Dieviņš pillā” par dzejnieku Neibartu jeb Ņurbuli

”Dieviņš pillā” – jauniestudējums ar šādu nosaukumu šovakar piedzīvo pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Izrādes režisors – teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Uzvedums, kas balstīts uz dzejnieka Aivara Neibarta dzeju, jau ieintriģējis teātra gardēžus un teātra kritiķus. Hermanis stāsta, ka esot apņēmies ierobežot savu ārzemju projektu skaitu un atkal vairāk pievērsties pašmāju teātrim.

Aizvadītajā sezonā JRT palika reģionālo teātru ēnā, nesaņemot nevienu “Spēlmaņu nakts” balvu. Kritiķi to skaidro ar Alvja Hermaņa aktīvu darbošanos citviet Eiropā. Taču tagad ir pamats domāt, ka JRT atkal ir atspēries. Un nevien tādēļ, ka šī teātra vajadzībām tiks apmācīti jaunie aktieri, bet arī Hermaņa jauniestudējuma ”Dieviņš pillā” dēļ.

Šis ir stāsts par dzejnieku, kura vārds reti kad izskanējis starp latviešu dzejas smagsvariem – Aivaru Neibartu jeb tautā saukto Ņurbuli un viņa bezgalīgo mīlestību pret dzīvi un latviešu valodu. Izrādē spēlē aktrise Guna Zariņa. Viņa vienlaikus ir instruments, kas skatītāju vērtējumam nodod Neibarta dzeju, gan arī iemieso pašu dzejnieku. Gatavojoties lomai Zariņa tikās ar dzejnieka sievu Sarmīti un klausījās, un skatījās ierakstus, kuros viņš redzams dažādos pasākumos un situācijās.

“Jā, tas nav kaut kāds dzejas lasījums sveču gaismā. Tā ir riktīga teātra izrāde kā pienākas. Tas, ko aktrise Guna Zariņa var izdarīt, to neviens pasaulē nevar izdarīt,” saka Hermanis.

Iepriekš viņš interpretējis gan Friča Bārdas, gan Ziedoņa, gan arī Brodska dzeju. Šoreiz Neibarta darbā režisoru uzrunāja dzejnieka spēja katru vārdu izgaršot un izbaudīt: “Ir tāda sajūta, ka tu esi liecinieks, kā dzimst, kā rodas latviešu valoda. Viņš rok tā ļoti dziļi, itkā pie pašām, pašām latviešu valodas saknēm. Tajā ir kaut kāds tāds arhaisms, bet viņš ar to valodu apietās tā ļoti modernistiskā veidā.”

Ne mazāk svarīga izrādes sastāvdaļa ir arī leģendārās grupas “Dzeltenie pastnieki” mūziķa Ingus Baušķenieka dziesmas Gunas Zariņas interpretācijā. Hermanis dzejniekā un mūziķī saskata stipru līdzību, abus nodēvējot par avangardistiem. Kā intriģējošu šīs izrādes pieteikumu vērtē arī teātra kritiķi.

“Šis Neibarts ir ļoti interesants gadījums, jo viņš jau nav maģistrāls dzejnieks latviešu dzejā, tādēļ ir ļoti interesanti, kā tas izvērtīsies un man ir milzīga intriga, kā tas būs. Kāda ir šī te nākotnes programma un kāds ir nākotnes skatījums, to rādīs laiks. Bet es domāju, ka teātris šobrīd ir kaut kādā veidā atspēries,” norāda teātra kritiķis Atis Rozentāls.

Šis atspēriens ir saistīts ar JRT mākslinieciskā vadītāja aizņemtību, kuras rezultātā teātris esot palicis novārtā. Hermanis gan uzsver, ka, piemēram, “Spēlmaņu nakts” balvas nav nekāds rādītājs. Svarīgi ir, saglabājot lokālu saturu, nebūt provinciāliem pēc formas. Proti, JRT aizvien ir vienīgais pašmāju teātris, kura iestudējumi tiek starptautiski konvertēti. Tomēr to, ka šim teātrim Hermanis un Hermanim teātris ir trūcis, viņš nespēj noliegt.

“Es tagad esmu apņēmies, ka turpmākos gadus ārzemēs taisīšu maksimums vienu iestudējumu. Tas nozīmē, ka lielāko gada laiku būšu mājās un arī vairāk izrādes taisīšu Rīgā,” apliecina Hermanis.

Jāpiebilst, ka viņš ir arī izrādes ”Dieviņš pillā” scenogrāfs. Režisors bija draugos ar Neibartu viņa dzīves laikā, tādēļ jo personīgāks ir stāsts.

0 Komentāru