Regīnu Devīti satrauc aktieru grūtā dzīve pandēmijas laikā

2 komentāri
Regīnu Devīti satrauc aktieru grūtā dzīve pandēmijas laikā
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Tautā iemīļotā Valmieras teātra aktrise Regīna Devīte pēc izrāžu atcelšanas spēku pārciest grūto laiku smeļas fiziskā darbā savā lauku saimniecībā. Emocionālā sarunā ar Skaties.lv aktrise atklāj, par ko viņa šajā laikā raizējas visvairāk.

Līdz ar dīkstāvi teātrī aktrise Regīna Devīte var pievērsties pilnasinīgai saimniekošanai savā lauku mājā. ”Tur visu laiku ir ko darīt,” Skaties.lv saka allaž enerģiskā skatuves māksliniece un atzīst, ka šo laiku izmanto, lai beidzot savā saimniecībā izdarītu to, ko sen prasījies paveikt.

Aktrise neslēpj, ka viņai ir bažīgs prāts par to, kas mūs gaida turpmāk: ”Kad es padomāju par nākotni, par citiem cilvēkiem, kuri zaudējuši vienīgo ienākumu avotu, kļūst tik ļoti skumji.

Kādreiz ir tā, ka laukos smagi strādā un šķiet, ka viss ir kārtībā, bet tad atceries, kas notiek apkārt, un kļūst pavisam slikti. Apsēdies un domā, bet no tā tāpat nekādas jēgas nav.”

Aktrisi šis laiks vedinājis uz daudzām eksistenciālām pārdomām.

”Es domāju, tas vispār ir ļoti traģiski. Man ir teātris – mans pamatdarbs, bet tie, kuri koncertēja, vadīja pasākumus, viņi visiem bija vajadzīgi, visi lūdzās, aicināja, bez viņiem nevarēja iztikt, bet pēkšņi tu atjēdzies bez naudas un nevienam vairs neesi vajadzīgs un saproti, ka tik drīz arī nebūsi.

Man tā sāp sirds par visiem kolēģiem, kuriem darbs bija no projekta uz projektu. Bija versija, ka tāds modelis nākotnē gaida mūs visus. Kā ārzemēs, kad pastāvīgu trupu nemaz nav tik daudz, bet cilvēki satiekas projektā. Projekts beidzas, viņi pastrādā kaut ko citu. Bet Latvijā ir citādāk – te jau nav nemaz tik daudz to vietu, kur pastrādāt ”kaut ko citu” un nopelnīt sev iztiku.

Cilvēkiem, kuri visus priecēja un neviens pasākums bez viņiem nevarēja notikt, tagad nav naudas – tas ir briesmīgi,” klāsta Devīte.

Aktrise cer, ka bez darba un ienākumiem palikušie aktieri un citu profesiju pārstāvji atradīs kādu nodarbošanos, kas viņus kaut mazliet apmierina un ļauj nopelnīt iztiku. ”Protams, ir pabalsti, ir jāmēģina atrast citu nodarbošanos.”

”Es ļoti ceru, ka šis vīruss kādreiz tiks uzvarēts un viss atgriezīsies normālās sliedēs, tad varēsim atkal no jauna tikties,” gaidas neslēpj skatuves māksliniece. Vienlaikus viņa spriež, dzīve pēc pandēmijas visā pasaulē būs pilnīgi citādāka nekā pirms tās. ”Tomēr tik ļoti gribētos, lai šoreiz manas nojautas nepiepildās.”

Tāpat aktrise atzīst, ka viņu skumdina ”plakanā māksla”:

”Es nevaru skatīties koncertus ekrānā, un vārds ”attālināti” man vispār izraisa fizisku nelabumu. Viena lieta, ja tu to izvēlies, bet pavisam kas cits, ja tev ir pieejams tikai tas.”

”Es saprotu, ka ir ļoti objektīvu iemesli cilvēku brīvības iegrožošanai,” turpina Devīte, ”tomēr brīvība ir ļoti dārga. Bet nu neko nevar darīt.”

Devīte vienīgās cerības, kas ļautu iegrožot koronavīrusa izplatīšanos, liek uz zinātni, zinātniekiem un pretvīrusa zālēm. ”Pretējā gadījumā nekā nebūs.

Var jau būt, ka viņš ir tik brīnumains, ka izplosījies ņems un pazudīs uz līdzenām pēdām. Jo visas briesmīgās slimības, kas arī pagātnē bija, ir gandrīz pazudušas. Uzplaiksnī vien pa retam.

Bet cilvēks ir izdzīvojis visos laikos. Protams, ir bijuši vēl briesmīgāki laiki, bet vienmēr cilvēki ir dzīvojuši, priecājušies. Būs labi,” tā Devīte.

Visiem saviem kolēģiem, kuriem patlaban klājas grūtāk nekā pašai, aktrise novēl izturību, atrast kādu jaunu iespēju. ”Es tiešām ļoti ceru, ka mēs atkal drīz tiksimies,” tā Devīte.